Dalies:

Karstās nedēļas Latvijas politikā jeb Revolucionārā sirdsapziņa un tiesiskums

Karstās nedēļas Latvijas politikā jeb Revolucionārā sirdsapziņa un tiesiskums
  • 25. May. 2019

SALLIJA BENFELDE

25. maijā Latvijas pilsoņi ievēlēs astoņus Eiroparlamenta deputātus, kuŗi nākamajos piecos gados aizstāvēs Latvijas un Eiropas intereses. Vasaras saule un karstums šonedēļ beidzot sasniedzis arī Latviju, un atliek cerēt, ka atpūta pie jūŗas, ezera vai upes, vai arī darbi savā dārzā neliks par to aizmirst. Tikmēr polītikā pē- dējās divas, trīs nedēļas kļūst aiz- vien karstākas.

Turpinās atmaskojumi, kas saistīti ar dažādiem Rīgas domes uzņēmumiem un nodibinājumiem. Pagājušajā nedēļā, 13. maijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanas Rīgas Tūrisma attīstī- bas birojā (RTAB). Savukārt Valsts kontrole paziņoja, ka di- vos Rīgas nodibinājumos – RTAB un “riga.lv” – trīs gadu laikā nesaimnieciski iztērēti vairāk nekā 20 miljoni eiro rīdzinieku naudas.

Lasītākās ziņas valstī

Izrādās arī, ka RTAB pagājušajā gadā bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru (Lutz Meyer). Meieru, kurš slavens kā Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs 2013. gadā, bija piesaistījusi arī partija “Saskaņa” priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Kratīšanas notika ne tikai Rīgā – likumsargi bija arī Meiera uzņēmumu birojos Vācijā, Spānijā, Zviedrijā.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” atklāja, ka no raidījumam pieejamas informācijas ir secināms – visticamāk, Angelas Merkeles 2013. kampaņas veidotājs Meiers bija Saskaņas kampaņas “smadzenes”. LTV rīcībā ir kāda pirms vēlēšanām notikusi sarakste, kur Meiers sevi prezentē kā “Saskaņas” kampaņas veidotāju. Viņš arī nofilmēts kopā ar Nilu Ušakovu īsi pirms vēlēšanām ‒ laikā, kad Rīgas mērs apmeklēja Berlīni. Turklāt Meiers bija ieradies uz Saskaņasvēlēšanu nakts sarīkojumu. Vienlaikus ar darbu pie Saskaņaskampaņas Meiera firmām bija noslēgti līgumi ar “Rīgas tūrisma attīstības biroju” (RTAB) par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, piemēram, par tūrisma semināra rīkošanu. Līgumi ir bijuši līdz pat 50 000 eiro vērti, bet kopējā summa, ko Meiers varētu būt saņēmis no Rīgas domes nodibinājuma, ‒ aptuveni 300 000 eiro. Tātad Rīgai bija jābūt populārizētai Vācijā, Zviedrijā un Spānijā – tieši šajās valstīs Meiera kompānijai ir sadarbības part- neri. Taču publiski nav atrodama informācija par to, ka šajās valstīs tiešām notikušas lielas Meiera veidotas Rīgas reklāmas kampaņas. RTAB līgumus ar Meiera firmām savā archīvā atrast nevarēja.

Ar vārdu sakot, visticamāk, Sa- skaņas vēlēšanu tēriņi un kon- sultācijas tikušas apmaksātas, slēdzot līgumus par pavisam ci- tiem pakalpojumiem. Protams,oficiālajos vēlēšanu tēriņos šīs summas nav parādījušās, un tas ir klajš likumpārkāpums, jo vēlēšanu tēriņus nosaka likums. Un, protams, šos tēriņus, pašiem nezinot, iespējams, ir apmaksājuši visi rīdzinieki ar savu no- dokļu naudu, arī tie, kuŗi Saskaņu nekad nav atbalstījuši.

Tas ir nopietns un smags tiesībsargājošo iestāžu darbs – sākt kriminālprocesu un izvirzīt apsūdzības arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš joprojām neko nezinot un ne par vienu jautā- jumu neatbildot. Liela sabiedrības daļa labprāt gribētu Ušakovu jau rīt redzēt apcietinājumā, bet likums ir likums un, lai kādu notiesātu, ir vajadzīgi pierādīju- mi. Jo tiesiskā valstī likums ir viens visiem, nevis ar izņēmumiem.

Pārdomas par tiesiskumu raisa arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna pēdējie paziņojumi – neuzticības izteikšana ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un paziņojums par to, ka viņš meklēs veidus, kā atstādināt no amata Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi.

Kā zināms, Tieslietu ministrija ir viena no atbildīgajām par Latvijas finanču sektora sakārtošanu un starptautisko prasību ieviešanu cīņā ar naudas atmazgāšanu, un viena no atbildīgajām iestāddēm ir Ģenerālprokuratūra. Ministrija ir secinājusi, ka “ir pamats uzskatīt, ka ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbība apdraud” noteikto uzdevumu izpildi rekomendāciju ieviešanai un valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildi, “līdz ar to arī financiālo un ekonomisko stabilitāti valstī”, jo tas var ietekmēt lēmumu par Latvijas iekļaušanu “pelēkajā sarakstā”.

Nav pamata apšaubīt to, ka ministra un ministrijas rīcībā ir nesalīdzināmi vairāk informācijas par ģenerālprokurora darbu nekā sabiedrībai kopumā. Jautājumi par ģenerālprokuroru un neskaidrība, kāpēc tiek pieņemts viens vai otrs lēmums, ir bijuši arī agrāk. Manuprāt, skaidrība ir vajadzīga ne tikai ministra minētajā jautājumā, bet ļoti gribas cerēt, ka viss notiks, ievērojot likumus – neiedziļināšos visās detaļās, bet ģenerālprokurora atlaišana ir ļoti sarežģīts process, un ir ļoti svarīgi nevis sekot emocijām, bet likumam.

Līdzīgi ir ar NEPLP vadītājas Daces Ķezberes atlaišanu no amata. Mūsu laikraksts jau ne reizi vien ir rakstījis par NEPLP vismaz dīvaino izpratni par vārda un preses brīvību. Tieslietu ministrs uzskata, ka Ķezberes vadītā NEPLP ir vājinājusi medijus, tostarp kritiski ir vērtējams NEPLP organizētais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkurss un viņam var tikai piekrist. Turklāt NEPLP labprāt vēršas pret Latvijas medijiem, bet ir nevarīga (vai grib tāda būt) pret Kremļa propagandas ruporiem. 

Pagājušajā gadā NEPLP ierosi- nāja grozījumus medijus regulē- jošajā likumā, un Saeima tā arī izdarīja. Kā zināms, sabiedrības pieprasījums pēc efektīvas cīņas ar Kremļa propagandu kļuvis arvien jūtamāks, un likumā tika iekļauta norma, kas prasa noti- kumus atspoguļot ar pietiekamu precīzitāti un neitrālitāti. Kopš grozījumu pieņemšanas mediju uzraugs šo likuma normu iedar- binājis vien trīs gadījumos un divos no tiem vērsies pret LTV un TV3. LTV jau vērsusies tiesā, bet “kaŗagājienu” pret TV3 šo- brīd NEPLP ir apstādinājusi, jo laikam baidās.

Mediju ētikas padomes locekle, Dr. sc. soc., prof. Anda Rožukalne saka – pērn pieņemtie grozījumu bija vajadzīgi, bet to līdzšinējā piemērošana vērtējama kā apšaubāma. “Šie grozījumi visvairāk bija nepieciešami, lai cīnītos ar Kremļa kanālu informācijas kvalitāti. Tomēr, iespējams, šis likuma labojums tiek izmantots varas demonstrēšanai, jo šo jautājumu var arī citādāk atrisināt,” uzskata Rožukalne.

Jāpiebilst, ka daudzi, arī žurnālisti, dienā, kad tiktu atlaista ne tikai NEPLP vadītāja, bet visa padome, justos kā svētkos. Tomēr atkal jāatceras, ka likumi jāievēro arī šajā gadījumā. Revolucionārā sirdsapziņa nevar noteikt tiesiskas un demokratiskas valsts kārtību, pat ja brīžam to ļoti gribas.

Autore: Sallja Benfelde
Foto:

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti