Dalies:

Kārlis Streips: Vēl dažas simtgades

Kārlis Streips: Vēl dažas simtgades
Foto: LETA
  • 08. Dec. 2019

Gads tuvojas beigām. Pirms simt gadiem Latvija joprojām bija iesaistīta brīvības cīņās, taču jaunā valsts jau sāka veidot savas iestādes. 1. decembrī simtgade apritēja Latvijas muitai. Pirmās muitas iestādes valsts izveidoja jau iepriekšējā gadā, jo jaunajai valstij, protams, bija vajadzīga kaut kāda kontrole pār to, kas valstī ienāca, taču kaujas ap­ stākļos diez vai process bija īpaši aktīvs.

1919. gada 1. decembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpnie­cības ministrija izveidoja Muitas nodaļu, kas uzsāka muitas ie­stāžu centrālizētu vadību. 1921. gadā iestādi pārdēvēja par Mui­tas departamentu, un tas kļuva par Finanču ministrijas sastāv­ daļu. Okupācijas laikā Latvijai muitas dienesta, saprotams, ne­bija. Padomju Savienībā muitasfunkcijas pildīja 1917. gadā nodi­binātais Muitas kontroles birojs, kas darbojās tautas tirdzniecības un industrijas komisariāta pa­ spārnē.

Savukārt Atmodas laikā joprojām okupētās Latvijas Augs­tākā padome muitas dienestu atjaunoja 1990. gada jūlijā, tātad apmēram gadu pirms pilnīgas neatkarības atgūšanas. Īstais muitas darbs varēja sākties tikai pēc tā brīža 1991. gada augustā., bet pirmos muitas punktus val­dība centās izvietot jau pirms tam, vispirms Balvu rajona Vientuļos (1990. g. 1. oktobrī) un pēc tam Alūksnes rajona Veclai­cenē. Kopumā līdz pilnīgai neat­karības atgūšanai darbu bija uz­ sākuši jau 37 muitas punkti, kuŗos darbojās gan muitnieki, gan arī tā laika Autoinspekcijas (mūs­dienās Ceļu policijas) darbinieki, kas kontrolēja preču plūsmu pāri robežai.

Lasītākās ziņas valstī

Darbs nebija viegls. 1991. gada pavasarī un vasarā tā dēvētie OMON (Iekšlietu pārvaldes spe­ciālo uzdevumu milicijas vienī­ba) spēki organizēja atkārtotus reidus, kuŗu laikā muitnieki tika pazemoti un reizēm pat piekauti. Vagoniņi, kuŗos viņi tolaik strā­dāja, tika sabojāti. Inventārs un sakaru ierīces – iznīcinātas. Lai­mīgā kārtā atšķirībā no kaimiņ­valsts Lietuvas neviens muitas darbinieks šo uzbrukumu laikā netika nogalināts.

Drīz pēc valsts neatkarības pilnīgās atgūšanas, 1991. gada 28. novembrī, Muitas departa­ ments nonāca Finanču minis­trijas pakļautībā. 1993. gada no­vembrī, savukārt, tas apvienots ar valsts Finanču inspekciju, lai izveidotu Valsts ieņēmumu die­nestu. Muita darbojas dienesta pakļautībā vēl joprojām. Laikā kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā, muita ir bijusi atbil­dīga par savienības ārējās tirdz­ niecības sargāšanu. Tā ir atbil­dīga par kontrabandas apkaro­šanu, bīstamu preču kontroli un intelektuālā īpašuma aizsardzī­ bu. Tiesa, ne vienmēr darbs bijis veiksmīgs. (Lasiet S. Benfeldes komentārā ) Ir arīdzan bi­juši skandāli par policijas, bet ne muitas, atklātiem narkotiku sūtī­jumiem. Noziedznieki vienmēr un visur prot būt izmanīgi un viltīgi.

Muita savu simtgadi sāka svi­nēt jau pirms pāris mēnešiem ar dažādām konferencēm un semi­ nāriem. Pirmdien, 2. decembrī, iestādes amatpersonas devās pie Brīvības pieminekļa nolikt zie­dus. Latvijas pasts simtgadei no­ drošināja speciālu aploksni un pastmarku.

Man personīgi ar muitu ir bijis salīdzinoši maz sakara. Reiz tī­meklī biju pasūtījis četrus tā dē­vēto angļu mafinu iepakojumus. Izrādījās, ja būtu bijuši divi, tas nebūtu muitas jautājums, bet ar četriem man bija jādodas uz muitu, kuŗa atrodas tālu prom pie Rīgas lidostas. Tur darbinieki mani stingri izprašņāja, – kas tie tādi, šie Latvijā nekad neredzē­tie konditorejas izstrādājumi? Ko ar tādiem iesāk? Galu galā tiku pie saviem mafiniem.

Muita mūsu valstī dara ļoti svarīgu darbu, un tāpēc paldies, un daudz laimes apaļajā jubilejā.

Autors: Kārlis Streips

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti