Dalies:

Kārlis Streips: Skandāls liels, skandāls pieaugošs!

Kārlis Streips: Skandāls liels, skandāls pieaugošs!
  • 14. Sep. 2019

Korupcija mūsu pasaulē ir nopietna sērga. Ik gadu pretkorupcijas un atklātības organizācija Transparency International laiž klajā pētījumu par korupcijas uztveri katrā no 180 valstīm. Tas neliecina par korupciju kā tādu, bet gan par to, cik lielā mērā uzņēmēji un iedzīvotāji katrā valstī uzskata, ka tāda ir.

Pērn pirmajā vietā ar 88 no iespējamiem 100 punktiem bija Dānija, otrā vietā Jaunzēlande, un tad dalīta trešā vieta Singapūrai, Zviedrijai un Šveicei. Igaunija sarakstā ir 18. vietā ar 73 punktiem. Lietuva 38. vietā ar 59 punktiem. Krievija 138. vietā ar tikai 28 punktiem. Baltkrievija 70. vietā ar 44 punktiem. Un mūsu valsts pa vidu – 41. vieta ar 58 punktiem.

Jādomā, ja aptauja par korupcijas uztveri Latvijā notiktu patlaban, rezultāts varētu būt daudz sliktāks. Patlaban mūsu valstī briest kārtējais  skandals – šoreiz  celtniecības industrijā. Jau pirms gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsāka kriminālprocesu par kukuļošanu lielā apmērā, kā arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgos nolūkos. Parallēli tam Latvijas Konkurences padome (KP) ir konstatējusi, ka celtniecības industrijā, iespējams,veidots nelegāls kartelis. Pagājušās nedēļas sākumā KNAB veica kratīšanu desmit Latvijas būvfirmās. Vairākas personas tika īslaicīgi arestētas un tad atkal atbrīvotas. Konkurences padomes priekšsēde Skaidrīte Ābrama optimistiski bilda, ka vislabāk būtu, ja iespējamā karteļa dalībnieki vienkārši paši atzītos savos grēkos. Saku – optimistiski, bet labāks vārds būtu – naīvi. Procesā iesaistītās būvfirmas jau ir apbruņojušās ar  spēcīgiem advokātiem. Tās ir turīgas firmas, kuŗas var atļauties dārgu aizsardzību. Laiks rādīs, kas no tā visa galu galā nonāks tiesā. 

Lasītākās ziņas valstī

Pirmais, kas iekrīt acīs – izrādās, ka polītiskajās aprindās  pagājušās nedēļas KNAB aktīvitātes nebūt nav pārsteigums. Aizkulisēs sarunas par nebūšanām celtniecības industrijā ir bijušas sen. Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) pagājušajā nedēļā stāstīja, ka laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, „tiekoties ar KP, nemitīgi norādīts, ka sektorā ir milzīgi riski par šādām vienošanām”.  Premjērministrs tolaik bija Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība, ZZS). Viņš arī atzinis, ka tiesībsargājošās instances par iespējamu vienošanos par tirgus sadali būvniecības industrijā viņu informēja jau aizpērn: „Es par to neinformēju sabiedrību, bet kā premjeram man tas katrā ziņā bija jāzina."

Celtniecības industrijā nozīmīgi  ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas mūsu valstī „sāpju bērns” ir bijis jau sen. Kā var spriest no visnotaļ skopajiem KNAB un KP  materiāliem, saruna bijusi no serijas „mēs celsim šo objektu, bet to objektu atstāsim tev.” Proti, viena firma var iesniegt piedāvājumu kādā  iepirkumā un bez īpašas konkurences. Cita firma var darīt tāpat. Tur nu būtu tā nelikumīgā vienošanās. Taču ārpus tā ir arī KNAB piesauktā kukuļošana. Pagājušā gada beigās pretkorupcijas birojs uzsāka lietu par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu sakarā ar sabiedriskā transporta līdzekļu  – tramvaju, trolejbusu un autobusu – piegādi  Rīgas pašvaldībai. Tas ir skandals ar starptautisku piesitienu, jo procesā arī iesaistīti uzņēmumi Čechijā un Polijā. KNAB uzskata, ka katrā no trim iepirkumiem viena daļa financējuma konkrēti izmantota kukuļa došanai, lai pašvaldība izvēlētos to uzņēmumu un nevis citu. Procesa centrā ir pašvaldības uzņēmums Rīgas Satiksme. Kapitāldaļu turētājs Rīgas Satiksmē ir Rīgas pašvaldības vadītājs, kuŗš attiecīgo iepirkumu laikā bija šogad pavasarī Eiropas Parlamentā ievēlētais Nils Ušakovs. Kratīšana notika arī viņa kabinetā un arī mājās, un te rodas konkrēts jautājums:  ja kapitāldaļu turētājs zināja, ka uzņēmumā notiek nebūšanas, bet to slēpa, tad tas pats par sevi ir likuma pārkāpums. Ja nezināja, tad tas liecina par nepiedodamu nekompetenci pašvaldības vadītāja darbā.

Celtniecības industrijas gadījumā situācijai arī ir polītiski elementi. Pagājušajā nedēļā Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka viņš ir nolēmis atteikties no līguma ar konkrētu būvfirmu par jauna cietuma celšanu Liepājā. Ministrs atzina, ka konkrētais uzņēmums nav minēts iespējamā karteļa kontekstā, taču drošības pēc taps rīkots jauns iepirkums un visticamāk cietuma celšanu uzticēs kādam ārvalstu uzņēmumam. Ministru kabineta sēdē par to izcēlās strīds konkrēti nākamā gada valsts budžeta kontekstā, Bordāna kungam uzstājot, ka cietuma celšana ir jāsāk jau nākamgad, premjēram Krišjānim Kariņam piedāvājot to sākt tikai 2022. gadā. Tieslietu ministra iecirtības dēļ visa saruna par budžetu tika atlikta par vienu nedēļu. Ja tiks izsludināts  jauns iepirkums, ātri tas nebūs, taču piesardzība šajā komentārā aprakstītā un topošā skandala kontekstā nebūt nešķiet lieka.

Vēl jāpiemin, ka viens no cilvēkiem, kuŗš skandala kontekstā nopratināts kā liecinieks, ir bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pagājušajā svētdienā telekanāla TV3 raidījums de Facto vēstīja, ka tas, iespējams, varētu būt saistībā ar viņa ievēlēšanu amatā 2015. gadā. Vējoņa kungs bija pēdējais prezidents, kurš tika vēlēts aizklāti, un kandidāti togad bija četri. Pirmajā kārtā Vējonis (ZZS un Zaļo izvirzītais kandidāts) saņēma 34 balsis. Nacionālā apvienība uzstāja uz Egilu Levitu, kuŗš saņēma 24 balsis. Trešajā kārtā R. Vējonim –35, E. Levitam – 26 un S. Dolgopolovam – 23. Sekoja aizkulišu sarunas, kuŗās partijas Nacionālajai apvienībai atgādināja, ka tā ir piekritusi procesa pēdējās kārtās balsot par koalicijas kopējo kandidātu. Apvienība no tā atteicās, un ceturtajā kārtā R. Vējonis saņēma 46, bet E. Levits – atkal 26 balsis. Sekoja atkārtots sarunu raunds, šoreiz Saeimā ierodoties jau minētajam Nilam Ušakovam, un piektajā balsošanas kārtā R. Vējonis saņēma 55 balsis! No kuŗiem deputātiem, to mēs nezinām un nevaram zināt. Taču ir zināms, ka laikā pēc viņa ievēlēšanas Saeima pieņēma vairākus strīdīgus likumus un likumu grozījumus, kuŗi šķita atbilstām polītisko partiju sponsorējošo biznesmeņu interesēm, tostarp arī tādu, kas nosaka, ja iepirkuma summa ir mazāka par 5,5 miljoniem eiro, iepirkums vispār nav jārīko. Savējo būšana tādā gadījumā ir ne tikai iespējama, bet pietiekami daudzos gadījumos garantēta. 

Patlaban mums ir jauna Saeima, jauna valdība un arī jauns Valsts prezidents. It īpaši atceroties, ka Latvija patlaban izmisīgi cenšas izvairīties no nonākšanas pasaules melnajos sarakstos sakarā ar naudas atmazgāšanu bankās, būtu jācer, ka polītiķi korupcijas lietām beidzot pieies ar visu nepieciešamo nopietnību. Nav tādas industrijas, kuŗā korupcija būtu pašsaprotama un nenovēršama. Viss, kas ir vajadzīgs, ir polītiskā un arī ekonomiskā griba to novērst.

Autors: Kārlis Streips

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti