Dalies:

Kārlis Streips: Jāizmēž arī Rīgas Augeja staļļi

Kārlis Streips: Jāizmēž arī Rīgas Augeja staļļi
Foto: LETA
  • 20. Jul. 2019

Šogad, tāpat kā katru gadu, divas nedēļas pavadīju atvaļinā­ jumu savā dzimtajā pilsētā Či­kāgā. Laika apstākļi mūs tiešām lutināja. Latvijā cilvēki allaž vai­ manā, ja temperatūras stabiņš pakāpjas līdz 30 gradiem celsija (86 gradi pēc Fārenheita), bet man tāds karstums tīk gluži labi. Katru rītu kārtīgi apsmērējos ar krēmu, lai neapdegtu, un daudz laika pavadīju uz māsas balkona, kur varēju lasīt vienu grāmatu pēc otras. Latvijā nekad nav laika lasīšanai, darba ir pārāk daudz, un tāpēc mierīga lasīšana ir liela bauda.

Divu nedēļu laikā biju divos latviešu sarīkojumos. Man bija prieks piedalīties dievkalpojumā Čikāgas Ciānas luterāņu baznī­ cā. Mācītāja Gundega Puidza ir dzimusi Latvijā un kalpo baznīcā ārpus valsts zināmā iemesla pēc, proti, pašreizējā Latvijas evaņģe­liski luteriskā baznīca nepieļauj sieviešu ordināciju. Man tā jo­ projām šķiet milzīga nejēdzība, jo citur pasaulē luterāņu baznī­cas, tajā skaitā Latvijas evaņģēlis­ki luteriskā baznīca ārzemēs, nav aizspriedumainas pret sievietēm mācītāja amatā. Turklāt nav jau tā, ka Latvijā luterāņu mācītāji augtu kokos. It īpaši lauku drau­dzēs ir ievērojams garīdznieku trūkums. Kāpēc gan neļaut sie­ vietēm kalpot?

Ciānas dievkalpojumā baznī­cēnu bija pamaz. Vasara, skaists laiks... Vasaras sezonā mācītāja Puidza dievkalpojumus rīko ti­ kai reizi divās nedēļās. Atzīšos, savulaik latviešu luterāņu litur­ģiju zināju no galvas, bet nu tā drusku pagaisusi, bet – tikām galā.

Lasītākās ziņas valstī

Tās pašas svētdienas pēcpus­ dienā Čikāgas latviešu biedrības namā biju aicināts uzstāties ar priekšlasījumu par polītiskiem un sabiedriskiem jautājumiem Tēvzemē. Runāju par trim temām, pirmkārt, par nesenajām Eiro­pas Parlamenta vēlēšanām un to rezultātiem, otrkārt, par Latvijas jauno Valsts prezidentu, kuŗš to­brīd vēl gan nebija stājies amatā. Taču, treškārt, nācās runāt par to, kas patlaban notiek Rīgas paš­valdībā. Zālē bija kādi piecdes­mit tautieši. Viņi uzdeva daudz interesantu jautājumu, tostarp taujājot par to, cik lielā mērā Lat­vijas masu informācijas līdzekļi ir vai nav uzticami. Varēju pa­ smaidīt un atbildēt, ka vismaz vienam televīzijas raidījumam noteikti var uzticēties, ar to do­ mājot “Vēlais ar Streipu,” kuŗu telekanalī RīgaTV24 esmu vadī­jis kopš 2016. gada februāŗa. Šo­dien, kad rakstu šo komentāru, sākas jauna raidījuma sezona, jo atvaļinājums ir beidzies un atkal jāķeras pie darba.

Tātad – par Rīgas pašvaldību. Šajā sāgā jaunākais ir tas, ka Jaunās konservātīvās partijas (JKP) frakcija Rīgas domē ir sā­kusi interesēties par ārkārtas vē­lēšanu iespēju. Konkrētāk sakot, frakcija ir lūgusi Centrālo vēlē­ šanu komisiju (CVK) pastāstīt par šādu vēlēšanu techniskajiem aspektiem – kad tās varētu tikt organizētas, kā partijas varēs ie­sniegt kandidātu sarakstus u.tml. Iemesls šādai interesei ir kā uz delnas – Rīgas dome ir bijusi bez priekšsēdētāja kopš 21. jūnija, kad tikai nedēļu pirms tam ievēlētais pilsētas mērs Dainis Turlais (Gods kalpot Rīgai) neiz­turēja uzticības balsojumu un līdz ar to tika atstādināts noama­ta. Laikā pirms D. Turlā ievēlē­šanas pilsētu vadīja mēra vietas izpildītājs Oļegs Burovs (Saska­ņa), jo iepriekšējo un ilggadējo mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa) vides aizsardzības un reģionā­lās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) aprīļa sākumā at­stādināja no amata, apgalvojot, ka N. Ušakovs esot vainīgs vai­rākos likuma pārkāpumos. At­stādinātais mērs lēmumu pārsū­dzēja tiesā, lai gan 25. maijā viņš tapa ievēlēts Eiropas parlamen­tā kopā ar savu kādreizējo viet­nieku galvaspilsētas mēra amatā Andri Ameriku. Tiesa, tas viņu neglābs no izdošanas krimināl­vajāšanai, ja likumsargi Latvijā to pieprasīs. Tāpat kā mūsu Sa­eima, arī Eiropas Parlaments ir gatavs balsot par kāda deputāta izdošanu, ja tas kļūst nepiecie­šams.

Savukārt D. Turlā ievēlēšanas dienā pašvaldībā izcēlās milzīga jezga – četri Saskaņas deputāti piepeši paziņoja, ka viņi nav ga­tavi atbalstīt cita kandidāta ie­vēlēšanu mēra vietnieka amatā. “Četrinieks” momentā tika izrai­dīts no Saskaņas frakcijas un iz­veidoja jaunu – “Neatkarīgo de­putātu frakciju”. Taču tas nozī­mēja un nozīmē, ka domē pat­ laban nedz bijušajai koalīcijai, nedz arī opozicijai nav vairāku­ma. Saskaņa turpina mēra ama­tam izvirzīt O. Burovu, savukārt Latvijas attīstībai frakcija pie­dāvājusi Viestura Zepa kandida­tūru. Pagaidām gan nevienam, ne otram nav izdevies domē sa­vākt vairākumu, un te ir šī jau­ ājuma “sāls”. Likumā noteikts, ja pašvaldība ir bez vadītāja divu mēnešu gaŗumā, tad Saeimai ir tiesības balsot par visas pašval­dības atlaišanu un jaunu vēlēša­nu rīkošanu. Domes deputāti patlaban ir atvaļinājumā līdz 19. augustam, kas ir tikai divas dienas, pirms aptecēs minētie divi mēneši (kopš 21. jūnija). Neviens nevar garantēt, ko Saei­ma nolems, taču iemesls atbrīvo­ties no pašreizējā pašvaldības kontingenta ir acīmredzams. Laikā kopš galvaspilsētā pie va­ras stājās minētais N. Ušakova un A. Amerika tandēms, korup­cijas un cita veida skandāli ir sekojuši cits citam. Tāpat neviens nevar garantēt, kādi varētu būt ārkārtas vēlēšanu rezultāti. Sa­skaņas panākumus pēdējās divās vēlēšanās lielā mērā garantēja N. Ušakovs, kuŗu Rīgas krievva­lodīgie pilsoņi mēdz dēvēt par “mūsu Nilu”. Nesen, taujāts par to, vai ārkārtas vēlēšanu gadīju­mā viņš atteiktos no Eiropas mandāta, kādreizējais mērs at­bildēja izvairīgi un neskaidri, taču bez viņa rezultāti Saskaņai varētu nebūt gluži tik spīdoši, kādi tie ir bijuši citreiz.

Ja būs ārkārtas vēlēšanas, tad jaunā dome tiks ievēlēta tikai līdz brīdim, kad būs nākamās kārtējās pašvaldību vēlēšanas,kas paredzētas 2021. gadā, un grūti spriest, kas līdz tam laikam notiks minēto korupcijas skan­dālu risināšanas jomā. Iepriekšē­jās vēlēšanās 2017. gadā Saska­ņas un Gods kalpot Rīgai tan­dēms saņēma tikai 32 no 60 mandātiem pašvaldībā, par sep­tiņiem mazāk nekā četrus gadus pirms tam. Tas, ļoti iespējams, norādīja, ka rīdziniekiem bezga­līgā skandalēšanās pašvaldībā bija sākusi pamatīgi apriebties. Gribas cerēt – ja būs ārkārtas vē­lēšanas, tad pirmām kārtām paš­reizējās opozīcijas partijas Rīgas domē (JKP, Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par un Vienotība) spēs atteikties no individuālām ambī­cijām un veidot kopēju sarakstu, iespējams, arī ar citām partijām, tādējādi, domē iegūt vairāku­mu. Desmit gadi ir pagājuši kopš N. Ušakovs ar domubiedriem galvaspilsētā pārņēma varu. Par to, ka pēc šīs dekādes pašvaldībā nepieciešama ļoti pamatīga tīrī­šana, ikvienam saprātīgam cilvē­kam šaubu nav ne mazāko.

Autors: Kārlis Streips

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti