Dalies:

Kārlis Streips: Dzīve ārkārtas situācijā

Kārlis Streips: Dzīve ārkārtas situācijā
Foto: LETA
  • 21. Mar. 2020

Otrdien, 17. martā, Latvija aiz­slēdza durvis. Iepriekšējā sest­dienā, reaģējot uz koronavīrusa izplešanos pasaulē, Ministru ka­binets nolēma pārtraukt visus starptautiskos pasažieru pārva­dājumus lidostās, dzelzceļa staci­jās un ostās. Jau pirms tam val­dība bija izsludinājusi ārkārtas situāciju, kuŗas ietvaros slēgtas visas skolas un augstskolas, aiz­liegti pasākumi ar vairāk nekā 1000 cilvēkiem (jaunajā rīkoju­mā par transporta pārtraukša­nu aizliegti visi publiskie pasā­kumi, bet neorganizētas pulcē­šanās atļautas ne vairāk kā 50 cilvēkiem vienuviet).

Transporta aizliegums nenozīmē atjaunotu robežkontroli ar Lietuvu un Igau­niju, un transporta pārvadāju­mi netiek pārtraukti. Jau svētdien no rīta, kad rakstīju šo komentāru, Rīgas starptautiskās lidos­tas mājaslapā bija šāds teksts: “Pēc ierobežojumu spēkā stāša­nās lidosta strādās ierobežotā ap­jomā, apkalpojot kravas reisus un pasažieru reisus, kas tiks at­ļauti ar īpašu satiksmes ministra atļauju.” Būs jāpaiet kādam brī­dim, iekams būs skaidrs, kas no­ tiks, piemēram, ar Latvijas valsts­ piederīgajiem, kuŗi patlaban at­ rodas ārzemēs. Ministru kabine­ta rīkojumā ir paredzēts “atļaut Latvijas Republikas valstspiede­rīgajiem un ārzemniekiem, kuŗu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robež­šķērsošanas vietām.” Par to, kā tas tiek organizēts, cilvēki aicinā­ti sekot informācijai tīmeklī un masu plašsaziņas līdzekļos.

Svētdienas rītā infekciju skaits mūsu valstī bija pieaudzis līdz 30. Teikšu pavisam godīgi, pats nekādu paniku nejūtu. Līdz šim koronavīruss mani ir ietekmējis netieši. Patlaban cenšos pārdot dzīvokli, kuŗā dzīvoju, jo ir mai­nījusies finanču situācija. Pagā­jušajā nedēļā bija iespējams pir­cējs, kuŗš teju, teju bija gatavs parakstīt līgumu, taču – piekt­dienā piezvanīja mākleris, lai pa­teiktu, ka cilvēks ir sācis šaubī­ties. Iemesls pagalam saprotams – potenciālais pircējs ir pilots Lat­vijas aviokompānijā airBaltic, un nav šaubu, ka tieši avioin­dustrija ir to tautsaimniecības sektoru starpā, kuŗu šis vīruss skar vissmagāk. Jau kādu laiku airBaltic nācies atteikties no rei­siem uz un no Italijas, Izraēlas un citām smagāk skartām vietām, nu acīmredzot aviokompānijas darbs lielākoties apstāsies pavi­sam. Ceru, ka tas laika gaitā at­risināsies un pircējs tomēr būs gatavs iegādāties dzīvokli.

Lasītākās ziņas valstī

Galvenais, manuprāt, ir tas, ka Latvijas valdība ir nodrošinājusi virsvadību attiecībā uz korona­ vīrusu. Cilvēki, kuŗiem ir aizdo­mas par infekciju, tiek pārbau­dīti Slimību profilakses un kon­troles centrā, ja izrādās, ka vīruss ir saķerts, notiek cilvēka izolācija un nepieciešamības gadījumā arī aprūpe. Šajā ziņā situācija mūsu valstī krasi atšķiras no Amerikas, kur valdības reakcija uz krizi ir bijusi labākajā gadījumā chao­tiska, lai neteiktu vairāk.

Taču arī Latvijā vīruss nozīmē, ka cilvē­kiem ir visai krasi jāpārkārto sava personīgā un darba dzīve. Tā, piemēram, Latvijas universi­tātē, kur daudzu gadu gaŗumā esmu lasījis lekcijas žurnālistikā, pagājušajā nedēļā sāka apspriest, kā lekcijas, seminārus u.tml. veikt elektroniskajā vidē. Uz mani personīgi tas neattiecas, jo man lekcijas šajā semestrī jau ir bei­gušās. Labi vien ir, jo e­pasta sarakstē kollēgas no Sociālo zi­nātņu fakultātes raksta par dažā­dām technoloģijām un program­mām, kuŗas man ir pavisam tumša bilde. Bet ko iesākt pamat­skolām un vidusskolām, kuŗās diez vai ir pati modernākā video un cita veida technika?

Vēl kāds interesants fakts – mi­nētais nekustamā īpašuma māk­leris, kuŗš palīdz pārdot manu dzīvokli, ir arī aktieris Dailes teātrī. Tāpat kā teātri daudzviet pasaulē, arī Dailes teātris uz pa­redzamo nākotni ir slēgts. Kino­ teātris Forum Cinemas patlaban ir nolēmis turpināt darbu, uz katru seansu pārdodot ierobe­žotu skaitu biļešu, lai skatītāji varētu sēdēt pietiekami tālu cits no cita. Kā jau minēju, patlaban Latvijā ir 30 inficēto. Italijā, kur tādu ir daudz, daudz vairāk, likts slēgt visus veikalus un pakalpo­jumu sniedzējus, izņemot aptie­kas un pārtikas preču veikalus. Jācer, ka tik tālu mums Latvijā nebūs jānonāk, jo ne jau visi uzņēmēji var samaksāt saviem darbiniekiem arī dīkstāves laikā, maziem veikaliņiem tas nepa­visam nav iespējams.

Vīrusam arī ir ietekme polī­tikā. Saeima ir nolēmusi pār­traukt darbu līdz 16. aprīlim, jo mūsu likumdevējā ir simts de­putātu, un tas ir vairāk par Mi­nistru kabineta noteikto 50 cil­vēku ierobežojumu. Vēl pirms krizes izsludināšanas, pagājušajā piektdienā, deputāti paguva ot­rajā lasījumā apstiprināt admi­nistrātīvi territoriālās reformas, par kuŗām rakstīju pagājušajā nedēļā. Galvenais tur bija opo­zīcijas lēmums tomēr atteikties no daudzajiem piedāvātajiem grozījumiem, kuŗu centrālais no­lūks bija mainīt Vides aizsardzī­bas un reģionālās attīstības mi­nistrijas plānu par novadu vei­došanu, tā vietā piedāvājot citu. Tas nozīmē, ka visticamāk mi­nētās pārmaiņas tiks piedāvātas trešajā un galīgajā lasījumā, un vismaz mēnesi gaŗā pauze ļaus deputātiem par tām padomāt itin intensīvi.

Reformas nudien ir vajadzīgas. Novadu patlaban mūsu valstī vienkārši ir par daudz. Cits jau­tājums ir Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras bija paredzētas 25. aprīlī. Interesantā kārtā, par­tija Attīstībai/Par devās uz tiesu ar lūgumu tās atlikt, un tiesa ap­stiprināja, ka vēlēšanas būtu jā­rīko 2. maijā. Patiesībā tas ir lē­ mums, kas jāpieņem valdībai, Saeimai un Centrālajai vēlēšanu komisijai, kuŗas visas ir teikušas, ka par to tās spriedīs atsevišķi un pēc kāda laika. Vēlēšanu ko­misijas mājaslapā rakstīts: “Vides aizsardzības un reģionālās attī­stības ministrijai līdz 17. martam jāiesniedz izskatīšanai valdībā likumprojekts, mainot vēlēšanu norises datumu. Pēc tam likum­ projekts būs jāapstiprina arī Sa­eimai.”

Saeima, kā minēju, ple­nārsēdes tagad ir pārtraukusi līdz 16. aprīlim. Te jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, kamēr nav ievēlēta jaunā dome, Rīgas paš­valdību pārvalda trīs iecelti ad­ministratori no valdības mini­strijām. Cita starpā, joprojām nav apstiprināts Rīgas šīgada budžets. Neauglīgie strīdi par to bija viens no iemesliem, kāpēc Saeima nolēma Rīgas domi at­laist, bet rodas jautājums, vai technokratu apstiprinātu budže­tu pilsētas iedzīvotāji uzskatītu par pieņemamu? Otrkārt, pilsēta jau tagad ir izrotāta ar neskai­tāmiem polītisko partiju tran­sparentiem un cita veida reklā­mām. Visas partijas bija rēķinā­jušās ar kampaņu viena mēneša gaŗumā, bet nu acīmredzot būs labu laiciņu jāpagaida. Pagājušajā nedēļā kādā komentārā par to lasīju domu, ka tas ir tas pats, kas cilvēkam, kuŗš piedalās simtmetru skrējienā, īsi pirms finiša tiek pateikts, ka būs jāskrien maratons. Tieši tā!

Vīrusam pasaulē ir bijis viens nosacīti pozitīvs efekts. Tajos pa­saules reģionos, kuŗos situācija ir vissmagākā, ievērojami ir sama­zinājies gaisa piesārņojuma līme­nis. Italija kopumā ir zaļa valsts, tā energoresursus gandrīz pilnī­bā nodrošina no dabas gāzes un atjaunojamiem resursiem, taču tas ir rādītājs par to, cik ļoti vides aizsardzība var mainīties, cilvē­kiem mainot ieradumus. Protams, italiešiem, kuŗi patlaban būtībā dzīvo savās četrās sienās, tas ir vājš mierinājums. Taču ar laiku pāries arī šī krize. Varam atcerēties histerisko paniku, kāda savulaik bija par putnu gripu, cūku mēri, Ebolas vīrusu un citām īstām vai iespējamām epidēmijām. Nevienā gadījumā neizrādījās pasaules gals esam, un šoreiz arī tā nebūs. Un tāpēc kārtīgi mazgāsim rokas, patlaban neceļosim un ticēsim, ka galu galā būs labi.

Autors: Kārlis Streips

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti