Dalies:

Kārlis Streips: Brīnums debesīs

Kārlis Streips: Brīnums debesīs
Foto: LETA
  • 27. Jul. 2019

Es to vakaru atceros. Man bija astoņi gadi, un vecāki man ļāva palikt nomodā ilgāk nekā parasti. Jo tas bija vakars, kad cilvēks vārdā Nils Ārmstrongs izkāpa no mazas kapsulas, kuŗa bija nolaidusies uz mūsu pasaules dabiskā pavadoņa, uz mēness. “Tas ir viens mazs so­lītis cilvēkam, bet liels lēciens uz priekšu cilvēcei,” tā N. Ārmstrongs paziņoja cilvēkiem uz Zemes, kuri kontrolēja Apollo 11 misiju, kā arī tiem daudzajiem cilvēkiem, kuŗi to skatījās televīzijā. Pagāju­šajā sestdienā, 20. jūlijā, bija šī notikuma 50. gadadiena

Tā bija 1969. gada vasara. Pus­ gadsimtu vēlāk var būt grūti at­cerēties, cik milzīgs brīnums bija Amerikas spēja nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi un tad viņus atkal atvest mājās. Tā dēvētās Kosmosa sacīkstes starp Amerikas Savieno­ tajām Valstīm un Padomju Savie­nību bija sākušās tikko desmit gadus pirms tam ar pirmā māk­slīgā satelīta, tā dēvētā Sputņika palaišanu no bazes padomju Kazachstānā 1957. gada 4. oktobrī. Zināmā mērā ir mīts, ka šis fakts nošokēja visu Ameriku. Patiesībā Amerikas izlūkdienests jau zināja,ka PSRS gatavojas palaist satelītu.Pēc daudziem gadiem atslepeno­tos materiālos no ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera administrācijas atrodams prezidenta atzi­nums: “Kas attiecas uz satelītu kā tādu, tas manas bažas nepaaug­stina ne par kripatiņu.” Amerikas centieni palaist orbītā mākslīgu satelītu sākās jau 1955. gadā, tikai Padomju Savienība pasteidzās priekšā. Tāpat tas bija ar pirmo cilvēku Kosmosā, padomju kos­ monautu Juriju Gagarinu. Viņa bezprecedenta lidojums kosmosā notika tikai trīs nedēļas, pirms amerikāņu astronauts Alans Še­pards sekoja viņa pēdās. Tomēr –palidināties salīdzinoši tuvā Zemes orbītā bija pavisam cita lieta, nekā doties ceļā uz Mēnesi. To parplānu pirmais pieteica Eizenhauera pēctecis amatā Džons Kene-dijs. 1961. gada maijā viņš, uzru­nājot Kongresu, paziņoja, ka Ame-rikai būtu “jāapņemas līdz šīs de­ kādes beigām izsēdināt cilvēku uz Mēness un tad viņu atvest atpa­kaļ uz Zemes.” Nākamā gada sep- tembrī Raisa universitātē Teksasā prezidents piebilda: “Mēs izvēla-mies doties uz Mēnesi šajā dekā­ dē nevis tāpēc, ka tas ir vienkārši, bet gan tāpēc, ka tas ir sarežģīti.”

Ne visi amerikāņi šo domu uz­ņēma pozitīvi. Pirmajā sabiedris­kajā aptaujā pēc minētās uzrunas 58 procenti izteicās noraidoši. Vai tad Amerikā nebija pietiekami daudz citu vajadzību, nevis iztērēt burtiski miljardiem dolaru lidoju­mam uz Mēnesi? Taču Kosmosa sacīkstes ar Padomju Savienību Vašingtona uztvēra ļoti nopietni.Mēnesi pēc prezidenta Kenedija uzrunas Teksasā sākās tā dēvētāKubas raķešu krize, kuŗas ietvaros Maskava centās Kubā izvietot kodolieročus un Vašingtona ieviesa blokādi, lai to novērstu. Daudz­viet pasaulē Padomju Savienība centās izplest komūnismu, Ame­rika tam pretojās. Ja reiz bija ie­spējama dominance Kosmosā,Vašingtona bija pilnībā gatava to nodrošināt! Apollo programmas laikā Kosmosa aģentūras NASAbudžets atbilda 4,4 procentiem valsts iekšzemes kopprodukta. To­mēr sabiedrības viedokli tas ne­ mainīja. Trīs dienas pirms Apollo 11 kapsula nolaidās uz Mēness, laikraksts The Los Angeles Sentinel ievadrakstā uzdeva retorisku jau­tājumu: “Vai mūsu valstsvīri ļaus vairākiem tūkstošiem izsalkušu cilvēku nomirt badā tāpēc, ka pie­trūkst pāris tūkstoši dolaru, lai piesārņotu Mēnesi un tā sterilitāti “progresa” vārdā, izdodot miljar­dus dolaru laikā, kad cilvēki ir iz­salkuši, slikti apģērbti un slikti iz­ glītoti?” Pat tajā dienā, kad Apollo 11 raķete tika palaista no bazes Floridā, tur ieradās grupa tumš-ādaino aktīvistu, lai turpinātu ar­gumentu, ka process ir pārāk iz­šķērdīgs. Tiesa, NASA administrā­ tors sarunājās ar protestētājiem, un tā rezultātā protesta vadītāji atzina, ka viņi aizlūgs Dievu par astronautu drošību.

Lasītākās ziņas valstī

Par to, vai astronautiem izdosies nolaisties uz Mēness un – kas bija būtiskāk – no tā atkal pacelties un atgriezties uz Zemes, pārliecības nebija. Prezidentam Ričardam Niksonam bija sagatavota uzruna gadījumam, ja ceļojums beigtos ar traģēdiju. Viņam un ne tikai viņam katrā ziņā bija liels atvieg­lojums, kad astronauti droši at­griezās mājās. Lasītāji varbūt neat­ceras, ka kolīdz Ārmstrongs, Oldrins un Maikls Kolinss, kuŗš palika raķetē, kamēr kollēgas bija uz Mēness, momentā tika ielikti stingrā karantīnā, jo bija bailes, ka viņi no Kosmosa būs pārveduši kādus patogēnus vai slimības. Ti­kai krietni vēlāk veidojās sapratne, ka Mēness ir absolūti sterila vide, no kuŗienes neko nebija iespējams pārvazāt.

Ir mīts, ka no Apollo 11 ceļoju­ ma un nākamajiem ceļojumiem uz Mēnesi nekāda praktiska labu­ma nav bijis. Jau Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins no pavadoņa

pārveda akmeņus, kas ļāva daudzlabāk saprast attiecības starp Ze-mi un Mēnesi, kā arī Mēness pirmsākumus. Astronomija laikā kopš Apollo programmas ir attīs­ tījusies lēcienveidīgi. Mūsdienās mēs daudz labāk izprotam Visu­ mu un tā vēsturi, un tas daļēji ir pateicoties tam, ka zinātnieki ir varējuši izpētīt materiālus no Mē­ness. Kopš pirmsākumiem tā dē-vētie “Mēness akmeņi” glabāti ste­ rilā vidē, zinātnieki tos pēta, ņe­ mot ar īpašām knaiblēm, nevis tiem pieskaroties.

Atsevišķs jautājums Apollo pro­grammas un plašākā Kosmo-sa izpētes kontekstā ir sieviešu ie­ saiste. Ir slavena fotografija no ra­ķešu bazes Floridā, kuŗa uzņemtabrīdī, kad, elpu aizturējuši, zināt­nieki gaidīja brīdi, kad Nils Ārm-strongs izkāps no savas kapsulas. Attēlā redzami vairāki desmiti cilvēku, tostarp tikai viena sievie­ te. Tā bija inženiere Džoanna Morgana, kuŗas specialitāte bija elektronisku traucējumu novēr­šana Kosmosa lidojumu laikā.Starp citu, celtnē, kur viņa strā­ dāja, nebija tualetes sievietēm. Dž. Morganai nācās lūgt drošības sargu pārliecināties, ka tualetes telpā nebija neviena vīrieša, lai viņa to varētu izmantot. Taču fonāKosmosa programmā strādājadaudz lielāks skaits sieviešu. Tā dēvētās “skaitļotājas” (computers) veica visu matēmatisko darbu, kāds bija vajadzīgs, lai nodroši­nātu Kosmosa ceļojumu drošību.Daudzos gadījumos tās bija tumš­ ādainas sievietes, kuŗām darbā bija jāpiecieš krietna deva rasis­ ma, taču viņu sniegums procesā bija būtisks, un viņas ir pelnījušas godu un cieņu. Plašākā nozīmē pirmā sieviete kosmosā arī bija no Padomju Savienības. Tā bija Va­ lentīna Tereškova, un viņas lido­ jums notika jau 1963. gada jūnijā. Pirmā amerikāniete kosmosā bija Sallija Raida, un tas bija tikai1984. gadā.

Mulsinošs šķiet fakts, ka visu laiku kopš Apollo 11 misijas ir pastāvējis apgalvojums, ka patie­ sībā cilvēks uz Mēness nekad nav bijis. Šīs sazvērestības teorijas pie­ kritēji nevar noliegt, ka 1969. ga­da 16. jūlijā no Floridas pacēlāsraķete, jo to skaidri redzēja aculie­ cinieki. Taču apgalvojums ir tāds, ka Apollo 11 kapsula visu laikubija orbītā ap Zemi, un skati noMēness patiesībā esot uzfilmēti kādā kino poligonā. Protams, tas nepaskaidro, no kurienes tādā ga­ dījumā nākuši akmeņi un citi materiāli, kuŗu saturs ir krietnicitādāks nekā akmeņiem uz Ze-mes. Tāpēc Dievs ar šādiem muļ­ ķīgiem apgalvojumiem!

Pašreizējais ASV prezidents ir pieteicis mērķi atgriezties uz Mē­ness un pēc tam arī ceļot uz Marsu. Mūsdienās arī ir amerikāņu mil­jardieri, kuŗiem viens no hobijiem ir raķešu attīstība nosacīti privātā kārtā. Droši vien nav pārāk tālu tas brīdis, kad cilvēki varēs ceļot kosmosā kā tūristi. Man jau gribētos kādu brīdi palidināties bezsvara stāvoklī, vienkārši, lai uz­ zinātu, kā tad cilvēks jūtas. Taču –jūtos pavisam labi uz Zemes! Var-būt tajā vakarā pirms tiem 50 gadiem gribēju kļūt par astronau­ tu. Tas nu jau aizmirsies, taču vienalga prieks, ka arī man bija iespēja redzēt, kā cilvēks izkāpj uz Mēness. Tas bija vareni un ne­ aizmirstami!

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti