Dalies:

Kariņa valdības deklarācija: OIK likvidēšana, migrācijas politikas izvērtēšana un pierobežas skolu saglabāšana

  • 22. Jan. 2019
Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") veidotā valdība pievērsīs uzmanību tostarp obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai, PVN samazināšanai svaigai gaļai, nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka, migrācijas politikas izvērtēšanai, jauna atkritumu apsaimniekošanas plāna izveidošanai, pierobežas skolu saglabāšanai, latviešu valodas stiprināšanai un NATO ilgtermiņa klātbūtnes saglabāšanai, liecina Latvijas Radio rīcībā esošs neoficiāls deklarācijas projekts.
 

ĪSUMĀ:

  • Deklarāciju veido četras sadaļas, kas veltītas tautsaimniecībai, iedzīvotāju labklājībai, valsts drošībai un ārpolitikai, kā arī pārvaldības jautājumiem;
  • Tautsaimniecības jomā Kariņa valdības deklarācijā pausta apņemšanās likvidēt OIK, cīnīties ar azartspēlēm, samazināt PVN svaigai gaļai un citi ierosinājumi;
  • Topošais ministru kabinets plāno pilnveidot pensiju sistēmu, obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu veselības aprūpes finansēšanas modelī un pievērst uzmanību skolu saglabāšanai Eiropas Savienības (ES) pierobežā;
  • Valsts drošības jautājumus plānots risināt, stiprinot iekšlietu dienestus, kā arī aktīvāk strādājot ar starptautiskajiem partneriem;
  • Modernas pārvaldības jautājumi būs saistīti ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

Sadaļā "Nākotnes tautsaimniecība" Kariņa valdības deklarācijā iekļauta iecere turpināt nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu. Topošais Ministru kabinets vēlas arī plašāku reversā PVN sistēmu, tostarp visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. Kariņa valdības deklarācijā pausta apņemšanās ierobežot azartspēļu pieejamību, aktīvi cīnīties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, kā arī pastiprināt azartspēļu reklāmas uzraudzību. Tāpat deklarācijas melnrakstā minēta apņemšanās likvidēt OIK un, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem.

Kariņa Ministru kabinets vēlas panākt to, ka strādāt ir motivēti visi, kuri var un atrodas Latvijā. Valdība vēlas izvērtēt imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai, iedzīvināt modernu aprites ekonomiku, tostarp pieņemt jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas veicinātu atkritumu pārstrādi un reģenerāciju,  kā arī ieviest depozīta sistēmu. Topošais Ministru kabinets plāno izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, kā arī veikt pasākumus, lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Lielo ostu darbībā Kariņa valdība vēlas piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu. Lielo ostu pārvaldības modeli paredzēts reformēt un izvērtēt, paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. Kariņa valdība vēlas izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā: Rīgas-Daugavpils virzienā, kā arī turpināt īstenot "Rail Baltica" projektu.

Sadaļā "Latvijas cilvēki" topošais Ministru kabinets apkopojis iecerētos pasākumus iedzīvotāju veselības, izglītības un kultūras vairošanai. Kariņa valdība apņēmusies pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākuma līmeni un garantēto minimālā ienākumu līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.

Skolu sistēmas optimizācijas procesā Kariņa Ministru kabinets apņēmies risināt izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot ES pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi. Veselības jomā topošā valdība plāno veidot ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu un noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem.

Kariņa topošā valdība deklarācijā paudusi apņēmību turpināt paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo atalgojumu valsts kultūras iestādēs ne mazāku kā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā. Deklarācijā arī atzīmēta apņemšanās nostiprināt nacionālās kultūras institūcijas, plānveidīgi atjaunot nacionālo kultūras institūciju ēkas, un nodrošināt atbalstu mūsdienīga satura veidošanai. Valdības deklarācijā pausta apņemšanās īstenot Nacionālās koncertzāles projektu un vienoties par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli.

Kariņa valdības deklarācijas melnrakstā arī pausta vēlme nostiprināt un attīstīt latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības instrumentu, paplašināt latviešu valodas apguves un zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, un sekmēt latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādām sabiedrības grupām. Latgales reģionā plānots sekmēt un pakāpeniski ieviest latgaliešu rakstu valodas apguvi. Mediju jomā Kariņa valdība vēlas nodrošināt Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus, izveidojot vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, cīņai ar dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu.

Sadaļa "Valsts drošība un ārlietas" deklarācijā veltīta Latvijas tiesu varai, drošībai un ārpolitikai. Kariņa valdība deklarācijā apņēmusies nostiprināt tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgu līdzekļu legalizācijas riskiem. Ministru amatu kandidāti vienojušies par Valsts valodas centra spēju attīstīšanu un ar PSRS Valsts drošības komiteju saistīto dokumentu izpētes turpināšanu.

Topošā valdība deklarācijā apņemas uzlabot civilās aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklējot risinājumus un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Tāpat vēl neapstiprinātā valdība vēlas līdz 2022. gadam izstrādāt un noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā. Kariņa veidotā valdība plāno stiprināt sabiedrības psiholoģisko noturību, kā arī turpināt līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā; stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un operācijās, un ātrās reaģēšanas spēkos. Latvija plānot veidot Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību, kā arī uzturēt sankciju politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus

Sadaļā "Moderna pārvaldība" deklarācijas melnrakstā apkopotas Kariņa valdības apņemšanās administratīvajos jautājumos. Līdz 2021. gadam plānots īstenot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Savukārt četru gadu laikā Kariņa valdība vēlas panākt tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošanu, īstenojot valsts tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reformu.

Sadarbībā ar pašvaldībām un realizējot administratīvi teritoriālo reformu, Kariņa topošā valdība apņēmusies veidot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, ievērojot principu: sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīves vietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums. Politiķi arī apņēmušies digitalizēt un modernizēt valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tostarp virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta centra modeli, turpināt attīstīt vienas pieturas aģentūru pakalpojumu saņemšanu un uzlabot publisko pakalpojumu pieejamību ES pierobežā.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents 7. janvārī nominēja Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", NA un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.

Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū  iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš.

Avots: LSM.lv

Foto: LETA

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē