Dalies:

Kāpēc Vēberu ģimene nolēma no Lielbritānijas atgriezties Latvijā?

Kāpēc Vēberu ģimene nolēma no Lielbritānijas atgriezties Latvijā?
Ekrānšāviņš no raidījuma
  • 14. Jan. 2020

Pēc pāris nedēļām uz Latviju pārcelsies vēl viena ģimene ar diviem maziem bērniem. Bērnu mamma ir latviete, bet tētis ir Krievijas un Vācijas dubultpilsonis, kurš latviešu valodu tikai mācās, taču Latvija un latvieši viņam šķiet tuvi un saprotami. Bet bērni ģimenē runā abu vecāku dzimtajās valodās – latviešu un krievu. Kāpēc Inesas un Dmitrija Vēberu ģimene nolēma pārcelties un kādi ir viņu plāni, skaidroja LTV ziņu korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve.

Vēberu ģimene par dzīvi Anglijā īpaši žēloties nevarētu – ir gan savs dzīvoklis, gan labs darbs galvenajam ģimenes apgādniekam Dmitrijam, kurš, būdams ekonomists pēc izglītības, šobrīd strādā par šoferi. Inesa, kurai ir Rīgas Celtniecības koledžas arhitekta tehniķa diploms, pirms trim gadiem pati saviem spēkiem atvēra Latvijas preču veikaliņu Spaldingā, kas gan jau pārdots. Ģimenē aug divi bērni, un viņi ir viens no pārcelšanās iemesliem.

Lasītākās ziņas valstī

Inesa Vēbere: "Ir ļoti liela problēma jaunai māmiņai ar diviem bērniem, no kuriem vienam divi gadi, otram gads, strādāt. Sēžot mājās pēdējos divus gadus, es sāku atrofēties. Man ir vajadzīga kustība! Es deviņus gadus nodarbojos ar tirdzniecību, negribu pazaudēt iemaņas, es gribu turpināt strādāt. Bet Anglijā diemžēl palaist bērnus bērnudārzā ir praktiski neiespējami, tas ir ļoti dārgi. Ja es gribu strādāt, tad man visa alga jāatdot par bērnu uzturēšanu bērnudārzā."

Inesa un Dmitrijs iepazinās pavisam nejauši, Facebook komentāros publiski sastrīdoties, bet pēc tam privātā sarakstē atvainojoties. Viņi ir kopā jau trīs gadus. Dmitrijs pārcēlās pie Inesas uz Angliju, taču viņam nepatīk kopš pirmās dienas. Dmitrijs Vēbers: "Tas nav mans... nepavisam nav. Nav īstā valsts... varbūt kādam arī patīk, bet ne man. Cits noteikti te jūtas komortabli, bet man ir diskomforts."

Inesa uzsver, ka viņai ikdienā, bet jo īpaši svētkos, pietrūkst Latvijas un ģimenes. Pārcelšanās uz Latviju tiek rūpīgi plānota, daļa iedzīves jau iepakota kartona kastēs, kas rūpīgi jāsargā no mazajiem blēņdariem. Tā kā pārvadātāji prasot teju 2000 par mantu pārvešanu, tad Vēberi izdomājuši labāku risinājumu – iegādājās busu paši. Taču daudzas sadzīviskas lietas vēl nav sakārtotas.

"Remigrācijas plāns ir tikai nosaukums. Es iesitu Google nosaukumu un mēģināju atrast kaut kādu informāciju, kas man palīdzētu iekārtot bērnus bērnudāza rindā vai atrast dzīvesvietu, vai vēl kaut ko, diemžēl Rīgas koordinatores norādītais telefona numurs neatbild, vienkārši neeksistē. Tad es mēģināju sazvanīt Rīgas Domi un tā tālāk, un tad man deva kontaktu pēc kontakta, visu laiku sūta kaut kur vēl, un es biju pārsteigta, cik daudz ir valsts organizāciju. Bet nevienā no tām pašlaik man nav snieguši informāciju, kas man ir jādara, kādi ir mani pienākumi un kādas ir manas tiesības." stāsta Inesa.

Ģimene jau atradusi trīsistabu īres dzīvokli Rīgā, bērni tiks sūtīti privātajā bērnudārzā vai nolīgta aukle. Dmitrija Somijas kompānijas šofera alga varētu nodrošināt māmiņas dzīvošanu mājās ar bērniem, taču arī Inesa vēlas strādāt.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti