Dalies:

Kāpēc naudu biznesa uzsākšanai saņēma tikai katrs 10. remigrants?

Kāpēc naudu biznesa uzsākšanai saņēma tikai katrs 10. remigrants?
  • 20. Mar. 2019

Gada laikā tikai 10 remigranti, kas Latvijā atgriezušies ar remigrācijas konsultantu palīdzību, saņēmuši 9000 eiro grantu sava biznesa sākšanai, lai gan biznesa ideju bija vairāk nekā 100. Vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrijā norāda, ka bremzējošais faktors bija deklarētā dzīvesvieta.

VARAM Reģionālās politikas departamenta vadītājs Raivis Bremšmits skaidro: “Likumā noteikts pamatkritērijs, ka  cilvēks ir remigrants, ja var pierādīt atrašanos ārvalstīs, proti, ir bijis izdeklarējies. Liela daļa granta iesniedzēju bija pārliecināti, ka ir izdeklarējušies no Latvijas, bet izrādījās, ka nav. Tas tikai apliecina, ka oficiālie dati par 270 000 emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti aptuveni. Drīzāk reizināmi ar 2 un 3.”

Reģionālās politikas departamenta vadītājs atzīst, ka ministrija ir atvērta ierosinājumiem, kā vēl citādi pierādīt remigrācijas faktu, lai varētu izsniegt vairāk grantu biznesa uzsākšanai tiem, kuri atgriežas Latvijā.

Lasītākās ziņas valstī

 “Mēs neesam skopi, labprāt atbalstām remigrantus ar šiem grantiem bet nevaram paļauties, piemēram, vienkārši uz īres līgumu ārvalstīs. Tam, kurš pieņem lēmumu par naudas piešķiršanu, ir jāspēj oficiāli pārliecināties, ka līgums par dzīvošanu Londona nav noslēgts Bolderājā.” Pēc Bremšmita domām, ir ļoti svarīgi turpināt īpašu atbalstu reemigrantu biznesa idejām un atrisināt šo problēmu.

Bet kas vēl jāpaveic Latvijai, lai tie, kuri aizbraukuši, atgrieztos, bet palikušie nemaz nedomātu par prombraukšanu? Bremšmits uzskata, ka neizpildītais mājasdarbs, kas steidzami jārisina, ir  lielāki ieguldījumi reģionālajā ekonomikā, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības. “Ir bijis Latgales plāns 1, Latgales plāns 2, un cilvēki jautā, kāpēc tad Latgale nav kā Šveice? Plānā bija 52 miljoni, bet tas ir tikai piliens jūrā. Vienai pašai Latgalei vakadzētu ap 3 miljardiem. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums.”

Tāpat viņš uzsver, ka reģioni joprojām tukšojas, un pamatā – uz aizbraucēju rēķina.  “2017. un 2018. gadā migrācijas bilance joprojām ir negatīva, bet labāka, nekā iepriekš. Izskatās, ka pērn iedzīvotāju skaits kritās par 4 000 iedzīvotāju un tas ir pēdējo gadu mazākais kritums. Būtiskākais ir tas, kā šie dati sadalās pa reģioniem. Visos reģionos, izņemot Rīgu, iedzīvotāju skaits joprojām primāri samazinājās izbraukšanas, nevis mirstības dēļ. Brauc prom galvenokārt algu dēļ. Vidējā alga Latgalē 2018. gadā bija tāda pati, ka pirms 10 gadiem Rīgā.Starpība attīstībā ir milzīga. Un cilvēki negaidīs 10 gadus, kad alga izlīdzināsies.  Ja tu nepaliec Latgalē, vari braukt uz Rīgu, bet vari arī – pavisam prom.”

Tāpat nav atrisināts dzīvojamā fonda trūkums. “Trūkst īres dzīvokļu, arī bankas slinki kreditē mājokļus mazpilsētā, jo tirgus ir neaktīvs. Un vēl, protams, arī  mājokļu kvalitāte – ģimenēm ir grūti atrast prasībām atbilstošu mitekli tik skopā piedāvājumā, kāds, piemēram, ir mazpilsētās, norāda VARAM  Reģionālās politikas departamenta vadītājs.

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti