Dalies:

Kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par vismaz desmit gadiem

Kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par vismaz desmit gadiem
  • 22. Mar. 2019

Aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika turpināja izaugsmi, palielinoties par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un iekšzemes kopprodukta apjoms (IKP) sasniedzis 29,5 miljardus eiro, kas ir vidēji 15,3 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju jeb vēsturiski augstākais rādītājs. Taču, ja salīdzina IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2017. gadā, tad Igaunijā tas ir 79% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, Lietuvā – 78%, bet Latvijā – tikai 67%. Tāpēc, lai noķertu kaimiņus pēc IKP uz iedzīvotāju, Latvijai būtu nepieciešams pietiekami garš periods – ne mazāk kā desmit gadi. Vēl lielāks attālums ir līdz ES vidējam rādītājam.

ĪSUMĀ
  • Atšķirībā no tā sauktajiem treknajiem gadiem šobrīd Latvijas tautsaimniecība attīstās līdzsvaroti.
  • 2018. gadā vidējā alga Latvijā ir sasniegusi simbolisko 1000 eiro atzīmi.
  • Atalgojums 2018. gadā kāpis visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs – pieaugums tajās ir bijis 4–16% robežās.
  • Igaunijā vidējā bruto alga 2018. gadā palielinājās par 7,3% un sasniedza 1310 eiro (pirms gada – 1221 eiro).
  • Lietuvā vidējā bruto alga 2018. gadā palielinājās par 9,6% un sasniedza 921 eiro (pirms gada – 840 eiro).
  • Ekonomikas izaugsme Latvijā tuvākajos gados saglabāsies, tomēr tā būs lēnāka nekā iepriekš.
  • Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas vēsturiski zemākajam līmenim, kā arī pieaug darbinieku trūkums, tādēļ algu kāpums Latvijā saglabāsies.

Atšķirībā no tā sauktajiem treknajiem gadiem šobrīd Latvijas tautsaimniecība attīstās līdzsvaroti – arvien turpina palielināties preču un pakalpojumu eksporta vērtība (tā šobrīd sasniedz apmēram 60% no IKP salīdzinājumā ar aptuveni 40% pirmskrīzes laikā), savukārt parādu līmenis gan publiskajā, gan privātajā sektorā ir stabils.

Viena no retajām nozarēm, kur 2018. gadā tika piedzīvots samazinājums, ir finanšu pakalpojumi (saistībā ar ievērojami stingrākām prasībām). Taču šo kritumu ar uzviju kompensējušas gandrīz visas pārējās tautsaimniecības nozares. Lielāko pienesumu kopējā IKP izaugsmē 2018. gadā deva būvniecība, IKT nozare un transports. Līdzīga situācija Latvijas ekonomikā pēckrīzes gados ir bijusi vairākkārt – ja kāda nozare noteiktā laika posmā piedzīvojusi vājumu, nereti izraisot vispārējas bažas par tālāko nākotni, tad citas tomēr ir spējušas uzturēt kopējā IKP pieaugumu.

Lasītākās ziņas

Ko redzam iedzīvotāju maciņos

Ekonomikas attīstība atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. 2018. gadā vidējā alga Latvijā ir sasniegusi simbolisko 1000 eiro atzīmi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gadā vidējā bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) Latvijā palielinājās par 8,4% un sasniedza 1004 eiro. Ņemot vērā darba nodokļu sloga samazinājumu, vidējā neto alga (pēc nodokļiem) gada laikā palielinājās nedaudz straujāk (par 9,9%) un bija 742 eiro.

Oficiālie dati par vidējo algu nereti tiek apšaubīti, izmantojot salīdzinājumus ar vidējo temperatūru slimnīcā un/vai izsakot pieņēmumus, ka šī rādītāja kāpumu pamatā nodrošina kāda šaurāka bagātāku cilvēku grupa. Tā daļēji ir taisnība, jo skaidrs, ka atalgojuma līmenis nekad nebūs vienāds, tas izriet gan no atšķirībām starp dažādiem Latvijas reģioniem, gan nozaru specifikas, gan strādājošo kvalifikācijas, amata un dažādiem citiem apstākļiem. Tomēr pieņēmumiem par pieaugumu kādā nelielā algas saņēmēju grupā šobrīd gan nav pamata.

Visos reģionos algas kāpušas par 8–11%

Tradicionāli augstākais darba samaksas līmenis ir Rīgā, kuras ekonomika veido aptuveni pusi no Latvijas kopējā apjoma. Rīgā vidējā bruto alga 2018. gadā sasniedza 1129 eiro, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā nabadzīgākajā Latvijas reģionā Latgalē (701 eiro). Pierīgas reģionā vidējā bruto alga bija 949 eiro, Kurzemē – 858 eiro, Zemgalē – 848 eiro, savukārt Vidzemē – 803 eiro. Neskatoties uz lielām savstarpējām atšķirībām, visos reģionos algas 2018. gada laikā kāpušas par 8–11% – tātad pieauguma tendence notiek paralēli un vienlaicīgi ne tikai Rīgā, bet arī pārējā Latvijā.

Līdzīgi ir arī nozaru dalījumā. Atalgojums 2018. gadā kāpis visās Latvijas tautsaimniecības nozarēs – pieaugums tajās ir bijis 4–16% robežās. Algu līderi ir finanšu pakalpojumu nozare (vidējā bruto alga 2018. gadā bija 1991 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (1592 eiro) un enerģētika (1276 eiro). Apmēram 2–3 reizes zemāks līmenis ir mazāk atalgotajās nozarēs: izmitināšanā un ēdināšanā (709 eiro), izglītībā (823 eiro) un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā (848 eiro).

Divām trešdaļām 1000 eiro alga vēl jāsasniedz

Latvijā 2018. gadā bija 271 000 strādājošo ar bruto mēneša atalgojumu vismaz 1000 eiro – tā ir aptuveni viena trešdaļa no visiem 803 000 strādājošo, kuriem bija darba ienākumi. Tādējādi pārējām 2/3 pieminētais 1000 eiro algas līmenis vēl joprojām ir tikai kā sasniedzamais mērķis kaut kad nākotnē. Taču dalījums pēc ienākumu līmeņa atklāj tendenci, ka pietiekami liels strādājošo skaits pakāpeniski virzās uz augstāku atalgojuma līmeni. Piemēram, 2018. gada laikā vismaz 37 000 strādājošo mēneša atalgojums šķērsoja 500 eiro slieksni, 32 000 – 700 eiro slieksni, 29 000 – 1000 eiro slieksni u. tml.

Atskatoties uz periodu vairākus gadus iepriekš, var novērot, ka šāda kustība uz augstāku atalgojuma līmeni ir skārusi simtiem tūkstošu strādājošo. Tas nozīmē, ka vidējās darba samaksas palielinājums nerodas tikai uz ierobežota strādājošo skaita rēķina – algu kāpums Latvijā skar pietiekami plašu cilvēku loku.

Kā jau minēts, vidējā neto alga 2018. gadā palielinājās par 9,9% – straujāk nekā patēriņa cenu inflācija 2018. gadā (2,5%). Tas nozīmē, ka turpinājusi palielināties strādājošo pirktspēja Latvijā – par vidējo algu var nopirkt vairāk preču un pakalpojumu nekā iepriekš. Jāņem vērā arī, ka faktiskais algu līmenis ir apmēram par 10% augstāks, jo oficiālie dati neietver “aplokšņu” algas, kuru īpatsvars joprojām ir nozīmīgs – “aplokšņu” algas Latvijā saņem aptuveni 200 000 nodarbināto, un to kopējais apjoms tiek lēsts ap vienu miljardu gadā. Tātad cilvēku dzīves līmenis Latvijā ir varbūt pat nedaudz augstāks, nekā parāda oficiālie dati.

Avots: CSP

Līdzīgas tendences Igaunijā un Lietuvā

Līdzīgas tendences ir bijušas arī abās tuvākajās kaimiņvalstīs, kuru ekonomika 2018. gadā palielinājās nedaudz lēnāk nekā Latvijā (+4,8%): Igaunijā IKP 2018. gadā pieauga par 3,9%, Lietuvā – par 3,5%. Starp citu, arī abās kaimiņvalstīs pastāv bagātie/nabadzīgie reģioni, nozares ar augstām/zemām algām – tādēļ tur vērojamas apmēram tādas pašas atalgojuma atšķirības kā Latvijā. Arī kaimiņos ekonomikas attīstība veicina algu kāpumu, kas aptver pietiekami plašu strādājošo skaitu, jo notiek dažādākajos griezumos – reģionu, nozaru u. tml.

Igaunijā vidējā bruto alga 2018. gadā palielinājās par 7,3% un sasniedza 1310 eiro (no 1221 eiro). Oficiāli dati par neto algu Igaunijā vairs netiek publicēti, bet 2018. gadā tā varētu būt sasniegusi aptuveni 1100 eiro.

Lietuvā vidējā bruto alga 2018. gadā palielinājās par 9,6% un sasniedza 921 eiro (no 840 eiro), neto alga pieauga par 8,8% līdz 718 eiro. Lai salīdzinātu šīs algas ar Latviju, jāņem vērā, ka dažādās valstīs ir atšķirīgs cenu līmenis, piemēram, “Eurostat” dati liecina, ka Lietuvā preču un pakalpojumu cenas ir par 11% zemākas, bet Igaunijā – par 10% augstākas nekā Latvijā. Tas nozīmē, ka “vidējais” strādājošais par savu algu pēc nodokļiem Igaunijā (aptuveni 1100 eiro) varētu nopirkt tādu preču un pakalpojumu daudzumu, kas Latvijā izmaksātu apmēram 1000 eiro, Lietuvas strādājošajam (neto alga 718 eiro) šī vērtība būtu aptuveni 795 eiro. Tātad abās kaimiņvalstīs vidējās neto algas pirktspēja ir augstāka, salīdzinot ar Latvijas vidējo algu pēc nodokļiem (743 eiro).

Atpaliekam pēc pirktspējas paritātes

Algu pirktspējas atšķirības starp Baltijas valstīm lielā mērā izriet no IKP rādītājiem. Ja salīdzina IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, tad Igaunijā tas ir 79% no ES vidējā rādītāja, Lietuvā – 78%, bet Latvijā – tikai 67% (pēc datiem, kas pieejami par 2017. gadu). Latvijas rādītājs atpaliek no kaimiņvalstīm jau ilgāku laika periodu, un to ir ietekmējuši dažādi apstākļi. Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir lielāks rūpniecības u. c. eksportējošo nozaru īpatsvars, zemāks korupcijas uztveres līmenis, krīzes laikā to ekonomikas kritums nebija tik straujš kā Latvijā, ir veikti kvalitatīvāki ieguldījumi infrastruktūrā, kas labvēlīgāk ietekmē savu uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc, lai noķertu kaimiņus pēc IKP uz iedzīvotāju, Latvijai būtu nepieciešams pietiekami garš periods – ne mazāk kā desmit gadi. Vēl lielāks attālums ir līdz ES vidējam rādītājam.

Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā tuvākajos gados saglabāsies, tomēr tā būs lēnāka nekā iepriekš, jo ārējos eksporta tirgos līdzšinējā attīstība jau uzrāda noteiktas bremzēšanās pazīmes. Ņemot vērā, ka bezdarbs Latvijā strauji tuvojas vēsturiski zemākajam līmenim, kā arī pieaug darbinieku trūkums, algu kāpums Latvijā saglabāsies. Darba devēju konkurence par darbiniekiem saasināsies – ne tikai starp uzņēmumiem, bet arī starp nozarēm un valstīm. Lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, darba devēji paaugstinās atalgojumu, kā rezultātā strādājošo pirktspēja turpinās uzlaboties. Savukārt, lai varētu atļauties samaksāt lielākas algas, darba devējiem būs nepieciešams darbiniekus izmantot pēc iespējas efektīvāk un ražīgāk – plašāk pielietojot dažādas tehnoloģijas un digitālos risinājumus, meklējot tirgus ar augstāku maksātspēju, ražojot sarežģītākas un dārgākas preces u. tml. Lai Latvijas tālākā ekonomikas attīstība būtu līdzsvarota, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tuvākajos gados būs ražīguma pieaugums.

Autors: Jānis Hermanis
Avots: LV portāls
Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti