Dalies:

Kad Diasporas likumā iecerētais būs realitāte?

Kad Diasporas likumā iecerētais būs realitāte?
  • 17. Apr. 2019

Lai jau spēkā esošais Diasporas likums darbotos pilnvērtīgi, līdz martam bija paredzēts grozīt 12 dažādus likumus. Piemēram, lai ārzemēs nopelnītajām pensijām saglabātos tāds neapliekamais minimums, kāds tas ir konkrētajā valstī; lai ārvalstīs dzīvojošie var pieteikt bērnus skolās un bērnudārzos Latvijā jau pirms remigrācijas, lai Latvijā tiktu atzīta ārvalstīs iegūta kvalifikācija un citi jauninājumi, kuriem būtu jātuvina diaspora Latvijai.

Nu jau ir aprīļa vidus, un portāls “Latviesi.com” skaidro, cik tālu visi šie grozījumi pavirzījušies. Secinājums – diasporai svarīgākos un sarežģītākos grozījumus gaida vēl plašas diskusijas. Tikmēr vieni diasporas likumā paredzētie grozījumi jau pieņemti Saeimā, bet kādi citi- pagaidām zaudējuši savu aktualitāti.

Ārlietu ministrija kā koordinējošā institūcija šobrīd apkopo informāciju par atbildīgo ministriju panākto progresu, lai par to ziņotu valdībā.  Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica portālam “Latviesi.com” norāda – ministrijas likumprojektus ir sagatvojušas, bet kvalitatīva izmaiņu apspriešana un saskaņošana prasa laiku. “Lūkojoties salīdzinoši, absolūti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu šādu izmaiņu izstrāde un virzība prasītu ievērojami garāku periodu,” spriež Z.Kalniņa-Lukaševica. Lielākās grūtības pagaidām ir virzībā par dzīvesvietas deklarāciju, palīdzību mājokļa jautājumā un neapliekamo minimum ārvalstīs nopelnītajām pensijām.

Lasītākās ziņas valstī

“Lielākās grūtības ir panākt vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību par pašvaldību iesaisti un tam veltāmajiem resursiem, tādēļ arī ir būtiski iekavējusies likuma par dzīvesvietas deklarāciju virzība. Likums par palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā ir jau nonācis Saeimā, bet arī tur sagaidāmas sarežģītas debates. Savukārt, jautājums par no ārvalstīm saņemamo pensiju aplikšanu ar IIN no tā sliekšņa, kas noteikts valstī, no kuras tiek veikta pensijas izmaksa, prasa panākt vienotu izpratni, ka paredzētais regulējums nekādi nediskriminē pensionārus, kas pensijas saņem no Latvijas valsts budžeta. Šai ziņā ļoti svarīga ir arī institūciju spēja to nepārprotami izskaidrot un pamatot sabiedrībai. Tieši šo bažu dēļ likums vēl nav nonācis parlamentā,” skaidro Z.Kalniņa-Lukaševica.

Darbs pie likumprojektiem, kuriem jāiedzīvina Diasporas likumā noteiktais, turpinās, un zemāk atbildīgo ministriju sniegtās ziņas par to, ko izdevies paveikt līdz pagājušajai nedēļai.

Vēl viena adrese Latvijā

Jaunums, kuru gaida daudzi latvieši ārzemēs,  ir iespēja papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā, kas atsevišķu pakalpojumu saņemšanā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei. Tas ļautu, piemēram iestāties rindā uz bērnudārzu vai skolu Latvijā, vēl dzīvojot ārzemēs, pirms remigrācijas. Bez adreses Latvijā tas nav iespējams.

Ja tiek atrisināts jautājums par diasporas pārstāvju piesaisti konkrētai Latvijas administratīvajai teritorijai (papildus dzīvesvietas reģistrācija), tad diasporas pārstāvjiem ir tādas pašas tiesības reģistrēties pašvaldības piedāvātājiem izglītības pakalpojumiem kā citiem šīs pašvaldības iedzīvotājiem un grozījumi izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Šīs izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā virza Iekšlietu ministrija. Tie savu ceļu ministru kabinetā uzsāka jau pērn, bet likumprojekta saskaņošanas procesā vairākām pusēm radās būtiski iebildumi. Iekšlietu ministrijai uzdots atkārtoti saskaņot likumprojektu ar Latvijas Pašvaldību savienību un Tieslietu ministriju un saskaņoto likumprojektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Tiklīdz tas tiks apstiprināts Ministru kabinetā, tas tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.

Pensijas

Likums, kas paredz iespēju ikvienam diasporas loceklim brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju, ir pieņemts Saeimā aprīļa sākumā.

Bet liela neskaidrība ir par citu ar pensijām saistītu jautājumu. Diasporas likumā paredzēts nodrošināt, ka remigrējušam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī. Parasti tas ir daudz lielāks, nekā Latvijā, un likuma izmaiņas ļautu saglabāt neapliekamo minimum tādu, kāds ir valstī, kur tā nopelnīta.

Likumprojekta iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā ir kavēts, jo Finanšu ministrijas likumprojektā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iekļautais risinājums paredz plašāku un detalizētāku neapliekamā minimuma piemērošanu, kāds nebija paredzēts Diasporas likumā. Piemēram, ja persona saņem vecuma pensijas ienākumu no vairākām valstīm (tajā skaitā arī no Latvijas), ja ārvalsts neapliekamais minimums ir mazāks nekā Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums vai, ja vecuma pensijas ienākums, saskaņā ar ārvalsts likumiem, ārvalstī nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un tas ir lielākas vai mazāks nekā Latvijā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums. Tāpat arī likumprojektā iekļautais īpašā neapliekamā minimuma piemērošanas termiņš – 60 mēneši – ir diskutabls jautājums, kas kavē likumprojekta savlaicīgu izstrādi un pieņemšanu, par to vienošanās vēl nav panākta un likumprojekts ir tikai sākumposmā.

Dzīvojamā telpa

Diasporas likums uzdod nodrošināt to, ka remigrējušie diasporas locekļi var saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā. Par to atbildīga Ekonomikas ministrija, grozījumi “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nonāca Saeimā 2019. gada valsts budžeta paketē, bet tika nolemts skatīt šo likumprojektu ārpus budžeta. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc tam lēma konceptuāli atbalstīt Likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likuma grozījumi paredz, ka valsts vai pašvaldība varēs sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai vai pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei. Šāda priekšlikuma mērķis ir novērst tirgus nepilnības dzīvojamo īres māju pieejamībā. Noteikumos paredzētais atbalsta mehānisms ar pieejamu mājokli nodrošinātu personas, kuru ienākumu līmenis pārsniedz maznodrošinātas personas ienākumu limitu, taču nedod iespēju īrēt mūsdienu standartiem atbilstošu mājokli. Tas veicinātu iekšējo migrāciju un veicinātu remigrāciju. Tāpēc tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu iecerēts attiecināt ne tikai  uz denacionalizētos vai likumīgajam īpašniekam atdotos īpašumos dzīvojošajiem, personām, kas atzītas par tiesīgām izīrēt pašvaldības vai sociālo dzīvokli, bet plašākam sabiedrības lokam. Lai to izdarītu, paredzēts izslēgt likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšana” 25.panta otro daļu, atvieglojot pašvaldībām iespējas nodrošināt dzīvokļa pabalstu, arī citām personām, tai skaitā remigrantiem.

Veselības aprūpe

Diasporas likumā bija paredzētas tiesības ikvienam diasporas loceklim veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros. Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likums dod tiesības veikt brīvprātīgās iemaksas jebkurai personai, kurai ir saikne ar Latviju (piemēram, Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā ), bet ņemot vērā, ka tā saucamie divi veselības pakalpojumu grozi ir iesaldēti, šobrīd šī norma nav jēgpilni pielietojama. Tagad norit darbs pie grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā un notiek politiska diskusija, kā obligātajā veselības aprūpē iesaistīt pēc iespējas lielāku cilvēku loku. Plānots, ka likumprojektu saskaņos ar ministrijām aprīlī.

Balsošanas iepējas

Tāpat bija iecerēts mainīt kārtību, kādā Latvijas pilsoņi var piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā, balsojot pa pastu.

Darbs pie likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” norit, paredzot iespēju ārvalstīs esošajiem vēlētājiem balsot pašvaldību vēlēšanās pa pastu.  Bet Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā grozījumi šobrīd netiek plānoti, jo ir jau stājušās spēkā izmaiņas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz, ka vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, var balsot ne tikai pa pastu, bet arī vēlēšanu iecirkņos, iepriekš reģistrējoties.

Izglītības atzīšana

Diasporas likums paredz arī vienkāršot kārtību, kādā ārvalstīs iegūtā izglītība, akadēmiskie grādi un profesionālā kvalifikācija, arī reglamentētajās profesijās, tiek pielīdzināta un atzīta, tādā veidā dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādēs Latvijā.

Izglītības ministrija informē, ka izstrādājot noteikumus par nodibinājuma “Akadēmiskās informācijas centrs”  maksas pakalpojumu cenrādi,  tika ņemti vērā Eiropas Latviešu apvienības iebildumi un noteikumos ir novērsta atšķirība maksas pakalpojumā par diplomatzīšanu, ekspertiem, kas veic diplomu atzīšanu un diplomu pielīdzināšanu, nosakot vienādu darba stundas likmi.

Pabalsti

Diasporas likums uzdod iztrādāt noteikumus un kārtību, kā remigrējušie diasporas locekļi ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus. Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, tas ir saskaņošanas procesā ar atbildīgajām institūcijām. Likumprojektu paredzēts virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, tiklīdz būs pozitīvi atzinumi no ministrijām.

Tāpat paredzēts nodrošināt, ka diasporas locekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti tādos pašos termiņos kā par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta vajadzīgā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm. Tālab ir izstrādāti grozījumi likumā ”Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Arī šis likumprojekts ir saskaņošanas procesā ar atbildīgajām institūcijām un to paredzēts virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, tiklīdz būs pozitīvi atzinumi no ministrijām.

Darba iespējas civildienestā

Ministru kabinetam tika dots uzdevums līdz šā gada februāra beigām iesniegt Saeimā nepieciešamos likumprojektus, kas paredz iespēju ikvienam diasporas loceklim, kurš ieguvis izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs, efektīvi piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts civildienestu. Valsts kancelejā iepriekš norādīja, ka Diasporas likuma izstrādes gaitā tika secināts, ka starptautisko organizāciju dienestos strādājošie Latvijas piederīgie izrāda interesi par iespējām uz laiku iekļauties Latvijas valsts dienestā. Attiecīgie profesionāļi to ir gatavi darīt personisku motīvu dēļ un pastāvīgo starptautisko dienestu pārtraukt ar bezalgas atvaļinājumu.

Paredzot īpašu kārtību diasporas locekļu iesaistei valsts civildienestā, uzsvars likts uz konkrētā diasporas locekļa izglītību un profesionālo pieredzi darbā ārvalstīs, līdz ar to lēmums par personas iecelšanu ierēdņa amatā būtu balstīts tieši uz personas unikālo pieredzi un kvalifikāciju. Diasporas locekļus ar atbilstošu pieredzi varēs iecelt amatā bez konkursa un nodarbināt uz periodu, kas nepārsniedz gadu. Valdība priekšlikumu atbalstījusi un jautājums tālāk jāskata Saeimā.

Diasporas konsultatīvā padome

Līdz 28. februārim bija iecerēts apstiprināt Diasporas konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu. Saskaņošanas process ir noslēdzies un 29.martā,   tas ir iesniegts Ministru kabinetā.

Diaspora un mediji

Lai veicinātu ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un sabiedrisko plašsziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai, Kultūras ministrija ir sagatavojusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai pantā par sabiedrisko pasūtījumu iekļautu arī diasporas tēmu, kā arī veicinātu Latvijas sabiedrisko mediju pieejamību diasporai. Grozījumi  ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē- tie tikai vēl sāk savu ceļu Ministru kabinetā.

Foto: CC0 licence

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē