Dalies:

Globālais latvietis. 21. gadsimts: Kā Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gatavojas diasporas jaunieši?

Globālais latvietis. 21. gadsimts:  Kā Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gatavojas diasporas jaunieši?
LETA/Ieva Lūka
  • 21. Feb. 2020

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos no 6. līdz 12. jūlijam diasporu gatavojas pārstāvēt 19 dažādas kopas - ap 500 bērnu un jauniešu un viņu pedagogi no Eiropas un Austrālijas. Viņiem, tāpat kā vienaudžiem Latvijā, jāapgūst repertuārs un  jāpiedalās kopmēģinājumos, bet vēl papildus - jāpiedalās meistarklasēs.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka jau otro gadu svētkos piedalīsies diasporas deju kolektīvi, kas dejos Daugavas stadionā, būs arī kori, sešas folkloras kopas, divi bērnu ansambļi, kā arī divi deju kolektīvi, kas piedalīsies tikai Vērmanes dārza un ielu koncertos. Tā kā dalībnieki iepriekš tiek izvērtēts skatēs, tad diasporas kolektīviem savs sniegums būs jāfiksē video, ko žūrija Valsts izglītības satura centrā noskatīsies un novērtēs. Arī tiem, kuri piedalīsies tikai ielu koncertos, būs jāiesūta savi video. 

Lasītākās ziņas

Stāstot par dalībnieku motivāciju piedalīties svētkos, A. Vasiļevska teic, ka liela daļa dalībnieku ir bērni tiem, kuri brauc piedalīties lielajos Dziesmu svētkos. Tātad šie bērni un jaunieši pie Dziesmu svētku tradīcijas ir radināti jau no bērna kājas, viņi ar to ir uzauguši.

Luksemburgas latviešu bērnu folkloras kopas Mazās dzērves vadītāja un diasporas bērnu folkloras kopu koordinatore Aiga Ožehovska teic, ka viņiem šis būs jau trešais Dziesmu svētku gads un uz svētkiem brauks 30 Mazo dzērvju dalībnieku. Taču Dziesmu svētki nav vienīgais iemesls, kapēc viņi darbojas. Kopa pastāv jau desmit gadus, un katru piektdienas vakaru tuvējā iela ir pilna ar mašīnām, jo visi brauc uz Mazajām dzērvēm. Viņi uzstājas vietējos koncertos un apkārtnē ir populāri, jo arī latviešu tautastērpi vietējo acīs ir kas īpašs. 

A. Ožehovska uzskata, ka diasporai vispiemērotākā forma latviskās kultūras uzturēšanā ir tieši folkloras kopa, nevis koris vai deju kopa, jo nevajag atlasīt balsis, lielie un mazie drīkst darboties kopā, lielie māca mazos. Ieguvums ir tas, ka repertuāram var pieiet radoši - spēlēt, dancot vai dziedāt; izvēlēties - cik ātri un kādā apdarē dziedāt. Tas arī bērnus fascinē. 

Mazās dzērves ir atradušas sev draugus Parīzē un Spānijā, un 29. februārī abas šīs kopas brauks uz Nitelu, pierobežas ciemu Vācijā netālu no Luksemburgas, kur notiek Mazo dzērvju mēģinājumi. Nitelas ciems šo visu atbalsta - divas dienas latvešiem par brīvu iedos zāli. Un tad visi kopā tur atkārtos rotaļprogrammu, mācīsies kopā ar skolotājiem no Latvijas, un beigās būs koncerts vietējiem iedzīvotājiem un Latvijas diasporai. 

Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” virsvadītāja Guna Trukšāne, kura vadījusi meistarklases Īrijā, uzsver, ka šādas meistarklases ir ļoti svarīgs veids, kā diasporas skolotājiem palīdzēt iemācīt, piemēram, konkrētus dejas soļus saviem dejotājiem, lai deju laukumā visi izskatītos vienādi.

Doma kora skolas direktors Gints Ceplenieks, kurš vadījis meistarklases Austrālijā, uzsver, ka ceļš uz šiem Dziesmu svētkiem ļoti intensīvi notiek jau divus gadus - arī diasporā. Šogad Austrālijā Annas Ziedares vasaras vidusskolā vadījis kori ar 70 dziedātājiem, kuri izdziedājuši pusi no Dziesmu svētku repertuāra. 

Apvienotā Īrijas, Ziemeļīrijas, Zviedrijas un Norvēģijas jauniešu kora Labkī mākslinieciskā vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa stāsta, ka tikko kā pagājšgad uzzināts Dziesmu svētku repertuārs, sākts ļoti mērķtiecīgs plānošanas darbs, lai apvienotu visus augšminētos korus.  Vispirms uzrunātas Īrijas skolas, kas vēlētos piebiedroties Dublinas apvienotajam korim. Pagājšgad šo repertuāru sāka apgūt sešos Īrijas un vienā Ziemeļīrijas reģionā jeb skolā. Un vienreiz mēnesī visi sanāk uz kopmēģinājumu. 

Vēlmi piedalīties apvienotajā korī izteikuši arī Ziemeļvalstu koristi. Ir ļoti liela atsaucība, jo kopkorī tagad ir 42 dalībnieki no Īrijas un Ziemeļīrijas un vēl 15 no Ziemeļvalstīm. Pirmais šī kopkora kopmēģinājums un skate ar klātienes žūrijas komisiju notika pagājšgada decembrī. Toreiz Īrijā kora sniegumu noklausījās un ar to strādāja Edgars Vītols, Aiga Vasiļevska un Rita Platpere. Taču kopkoris vēlas savu sniegumu uzlabot, tāpēc pirms divām nedēļām notika vēl viena meistarklase, ko I. Grietiņa-Dārziņa pati vadīja Ziemeļvalstīs. Savukārt martā koris Dublinā atkal tiksies ar Edgaru Vītolu, bet jūlijā, pirms Dziesmu svētkiem, visi satksies Rīgā, lai nostiprinātu apgūto repertuāru. 

Dažādās sapulcēs ar dalībnieku vecākiem tiek diskutēts arī par finansiālo jautājumu. Diemžēl gluži autentiskus tautastērpus uz svētkiem neizdosies sašūt, jo viss atkarīgs no ģimeņu budžeta. Tāpēc kopkoris šuj stilizētus tautastērpus - gan Īrijā, gan Latvijā šajā procesā ir iesaistīti septiņi meistari. Tāpat vecāki bērniem pērk lidmašīnas biļetes un pakārto viņiem savus atvaļinājumus. I. Grietiņa-Dārziņa teic - ja vēlamies jaunajai paaudzei iedot identitātes poti, tad tas viss ir uz mūsu pleciem, taču tas mums rada tikai prieku. 

Gints Ceplenieks uzsver, ka šī pote ir ārkārtīgi intensīvs un smags darbs no vecāku puses un kopienas kopumā. Koris netop vienā dienā, tam ir dziļas saknes - tradīcijas, skoliņas, aizņemtas nedēļas nogales un brīvlaiki. 

Guna Trukšāne teic, ka izaicinājums tik tiešām ir arī tautastērps, jo to sponsorē bērnu vecāki. Kad nauda ir savākta, tad atkal tautastērpa izvēle ir atkarīga no tā, cik zinošs ir kolektīva vadītājs, ar ko viņš konsultējas, lai šis tērps būtu atbilstošs konkrētajam vecuma posmam un konkrētajām prasībām - tam, ko prasa latviešu skatuviskā tautas deja. 

Gints Ceplenieks turpina, ka ar koristiem ir ļoti līdzīgi, un viņam šajā ziņā ir ļoti dziļas pārdomas. 

Aiga Vasiļevska papildina, ka nav strikta nosacījuma, ka korī vajdzētu tautastērpu - tas, protams, ir vēlams. Tomēr jauniešu Dziesmu svētkiem ir mazliet elastīgāki noteikumi - skaidrs, ka jābūt koncerttērpam, bērnam jābūt kārtīgi apģērbtam. 

Līdz šim diasporas koletīviem ar tautastērpu iegādi valsts nevarēja palīdzēt, taču pēdējā gadā tika atvērta programma un Kultūras ministrija piešķīra līdzekļus Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai. Programmai varēja pieteikties, lai segtu vismaz kādu daļu izmaksu, jo summas bija salīdzinoši nelielas, tomēr daudzi šo iespēju izmanto. 

Aiga Ožehovska teic, ka folkloristiem ir savādāk - viņi tautastērpu pērk sev paši, jo tās ir drēbes, ar kurām viņi dzīvo pļavā, mežā, svinot savus svētkus. Turklāt bērni ļoti ātri izaug. Ja uz šiem svētkiem sagatavos drēbes, tad nākamajos Dziesmu svētkos tās jau būs drēbes draugam, kaimiņam, brālim, māsai utt. 

Runājot par repertuāru, Guna Trukšāne stāsta, ka dejotāji ir iedalīti 11 vecuma un kvalitātes grupās. Un vadītāji paši zina, kurai pieteikties. Šīs grupas iedalās vēl A un B grupās: A grupai ir tehniski mazliet sarežģītāks repertuārs, B grupai ir vieglāks. Diaspora ir izvēlējusies pēc vecuma vienu 1.-2. klašu A grupu; vienu 1.-4. klašu grupu; divas 3.-6. klašu grupas; vienu 5.-9. klašu grupu un vienu 10.-12. klašu grupu. 

Runājot par koristiem, Gints Ceplenieks teic, ka visi dzied visu - nav nekādu atlaižu, vai tu esi no diasporas, vai nē. Un darbs, tāpat kā dejā, jāiegulda milzīgs. 

Arī Austrālijas jauniešu koris ir ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tajā pulcējušies jaunieši no Melburnas, Sidnejas, Adelaides, Kanberas, Brisbanes un Varnambulas. Austrālijas jauniešu kora vadītāja Jolanta Lārmane stāsta, ka iecere aizvest Austrālijas jauniešus uz Dziesmu svētkiem Latvijā viņai radusies jau pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad viņa vadījusi Melburnas Latviešu skolas Daugava kori. Iecere toreiz izdevusies. Šobrīd iespēja piedalīties svētkos ir dota visiem Austrālijas jauniešiem. Tādēļ arī izveidots Austrālijas jauniešu koris. 

J. Lārmane uzsver, ka šis ir nebijis projekts, kurā būs trīs programmas nostiprināšanas kopmēģinājumi - koristu salidojumi Melburnā. Viens būs tikai puišu balsīm, otrs - meiteņu balsīm, bet maijā - visu koristu kopmēģinājums. Obligāts nosacījums, ka visiem šajos mēģinājumos ir jāpiedalās. Apgrūtina, ka dalībniekiem ir ļoti jārēķina, vai Dziesmu svētki notiks viņu skolas vai studiju brīvlaikā. Ja iznāks kavēt mācības, tad skolai jāuzrāda Dziesmu svētku rīkotāju oficiāla vēstule, kas apliecina, ka jaunietis ir piedalījies izglītojošā pasākumā. 

Austrālijas jauniešu kora koordinatore Ieva Ozoliņa papildina, ka kopkorim ir pieteikušies vairāk nekā 40 jaunieši, un tā pamatā ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas koris. Pēdējā laikā kora vadītāji brauc no Latvijas. Un 2019. gadā tas bija Gints Ceplenieks, kurš divās ar pusi nedēļās skolas koristiem bija iemācījis Dziesmu svētku repertuāru un ieteica, ka šim korim ir jāpiedalās Dziesmu svētkos. Tā arī tas nolemts, un pie tā visi strādā. 

Svētkiem gatavojas arī folkloras kopa, kurā darbojas meitenes, un zēnu koris, kurā apvienojušies zēni no vairākām Norvēģijas pilsētām. Latviešu skolas Bergausis vadītāja Bergenā Antra Sunde teic, ka zēnu koris piedalījies jau iepriekšējos Dziesmu svētkos. Un tagad koris jau otro gadu ļoti aktīvi mācās Dziesmu svētku zēnu koru repertuāru. A. Sunde teic, ka puikām repertuārs ir ļoti sarežģīts, jo nevienam no viņiem nav nekādas iepriekšējas kora pieredzes. Ir daži bērni, kuri nāk no muzikālām ģimenēm, taču ir arī puikas, kuru ģimenēs nedzied. Un skolā viņiem tad rodas pirmā pieredze - kā tas ir - dziedāt korī. 

Pamatbāze ir Bergenas latviešu skolas zēnu koris, kuram divreiz mēnesī notiek mēģinājumi. Savukārt nedēļas nogalēs ir semināri, kur dzied no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai. Šajos  semināros Bergenas puišiem pievienojas Oslo, Stavangeras un Bømlo puikas. Ļoti daudz darba vecākiem nākas darīt arī mājās, jo apgūt visu tikai reizi divās nedēļās nav iespējams. 

Gints Ceplenieks izteic cieņas un izcilības apliecinājumu Antrai Sundei, jo viņš zina, ko nozīmē strādāt ar dziedošiem zēniem un iemācīt viņiem dziedāt. Viņš cer, ka pēc gadiem lielajos Dziesmu svētkos varēs sagaidīt vīru kori no Norvēģijas. 

G. Ceplenieks uzsver, ka latvieši ir vieni no retajām pasaules tautām, kurām šī tradīcija ir dzīva, kura ir nepieciešama visādos veidos jebkurā pasaules malā - bērniem, vecākiem un viņu bērnu bērniem. Viņš izsaka cerību, ka pret šo tradīciju kopumu ilgtermiņā tikpat atbildīgi izturas arī visu reformu - gan izglītības, gan kultūrizgītības un citu likumdošanas normatīvu izstrādātāji; ka Dziesmu svētku tradīcija latviešiem ir atpazīstamības un piederības zīme numur viens.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti