Dalies:

Kā runā mājās Latvijā? Latviešu valoda dzimtā – 60,8% iedzīvotāju

Kā runā mājās Latvijā? Latviešu valoda dzimtā – 60,8% iedzīvotāju
Valsts prezidenta kanceleja
  • 15. Aug. 2019

“Latvijas Avīzes” 1. augusta numura publikācijā “Nebūs jautājumu par dzimto valodu!” lasītājs Edgars Vimba citē demogrāfu Ilmāru Mežu saistībā ar nākamo tautas skaitīšanu 2021. gadā. I. Mežs norāda, ka tajā nebūs neviena jautājuma par dzimto valodu vai latviešu un citu valodu prasmi un tā būs izvilkums no valsts reģistriem. 

Jā, tiešām, 2021. gadā atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantos tikai administratīvajos datu avotos un CSP aptaujās iegūto informāciju, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās, kā tas bija līdz šim. 2021. gada tautas skaitīšanas programmā iekļauta gan valsts iedzīvotājus, gan viņu mājokļus raksturojoša informācija, un tajā nebūs valodu sadaļas.

Tomēr nav tā, ka kopš pēdējās – 2011. gada – tautas skaitīšanas par valodas lietošanu nekas vairs nav zināms. Šos jautājumus CSP iedzīvotājiem uzdeva 2017. gada nogalē, kad tikai noskaidrots, ka 60,8% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, un tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gada tautas skaitīšanā.

Lasītākās ziņas valstī

Krievu valoda ir dzimtā 36% Latvijas iedzīvotāju – par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gadā. Dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018. gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017. gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011. gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011. gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017. gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, savukārt 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju, nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju tautību CSP tādus datus ik gadu saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, un šie dati arī turpmāk reizi gadā tiks aktualizēti un publicēti. Šā gada sākumā 62,3% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši, 24,9% – krievi, 3,2% – baltkrievi, 2,2% – ukraiņi, 2% – poļi, 1,2% – lietuvieši, 0,3% – čigāni (romi), 0,1% – igauņi un vācieši (katra). 3,7% tautību nenorādīja.

CSP šobrīd un arī turpmāk centīsies regulārajās iedzīvotāju aptaujās iekļaut papildjautājumus par aktuāliem un būtiskiem jautājumiem kā šajā gadījumā par valodām.

Autors: LA.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti