Dalies:

Kā ir šodienas Amerikai stāstīt Baltijas stāstu?

Kā ir šodienas Amerikai stāstīt Baltijas stāstu?
JBANC
  • 23. May. 2019

Baltija un Balkāni – par to, ka tās ir divas dažādas ģeogrāfiskās vietas, arvien nākas pārliecināt amerikāņu publiku. Gan ar to, gan Baltijas valstu lobiju ASV jau daudzus gadus nodarbojas Apvienotā Amerikas Baltiešu nacionālā komiteja, kuru vada igaunis – Karls Altaus. Viņš sarunā ar Latvijas Televīziju Vašingtonā stāstīja par to, kā ir šodienas Amerikai stāstīt Baltijas stāstu, vai to turpinās arī jaunā paaudze.

Apvienotajai Amerikas Baltiešu nacionālajai komitejai nav plašu telpu vai grezna biroja. Tā ir iemitinājusies Rokviles latviešu centrā, kas atrodas nepilnas stundas braucienā no Vašingtonas. Vadītājs Karls Altaus sagaida dienasvidū, kad birojā ar viņu kopā ir divi palīgi.

Baltiešu nacionālā komiteja ir dibināta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un pārstāv Amerikā dzīvojošo latviešu, igauņu un lietuviešu intereses. Tas nozīmē dienu dienā strādāt ar ASV Kongresu, administrāciju, domnīcām, medijiem  un sabiedrību, lai par Baltijas vārdu un vēsturi šā krastā nepiemirstu.

Lasītākās ziņas valstī

"Amerikā vienmēr ir bijusi kāda interese par Baltiju, bet  pēdējos gados cilvēki zina daudz vairāk; vairāk to ir apmeklējuši, kaut vai dodoties vienas dienas dienas ceļojumā uz Tallinu, vai izbraucot cari visām trim Baltijas valstīm. Esmu dzirdējis to no cilvēkiem Kongresā, kuri braukuši privāti vai darba darīšanās," stāstīja Altaus.

Viņš teica, ka joprojām viens no lielākajiem izaicinājumiem tomēr ir tas, ka Baltijas valstis redz kā vienu veselumu vai arī jauc ar pavisam citu reģionu.

“Kad mēs dodamies uz Kapitoliju, mums ir jābūt drošiem, ka Baltijas valstis atšķiram citu no citas – mēs gribam runāt par trim dažādām zemēm – Latviju, Lietuvu un Igauniju, jo, ja mēs sakām “Baltija”, to bieži sajauc ar “Balkāniem”. Un pat cilvēki, kuri zina Baltiju, ir teikuši:

Nacionālās komitejas saikne ar ASV varas iestādēm ir kongresmeņu padomnieki, retākās reizēs arī paši kongresmeņi, durvis allaž esot atvērtas, bet šoreiz esot grūtāk, jo kopš aizvadītājām vēlēšanām viena piektdaļa no Kongresa ir jaunpienācēji.

"Ir ļoti svarīgi skaidrot Baltijas situāciju, kad ASV Kongresā pieņem ar aizsardzību saistītus likumus. Protams, mēs esam NATO, bet visu laiku ir jāatgādina, ka mēs bijām okupētas valstis un ka tagad, esot aliansē, ir specifiskas lietas, ko varam piedāvāt, ka mums ir NATO izcilības centrs, ka mūsu karavīri ir bijuši misijās," sacīja Altaus.

Jautāts, vai redz atšķirību tanī, kā Baltijas valstis redzēja iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas un tagad Donalda Trampa administrācija, Altaus sacīja: "Tas ir labs jautājums, uz ko var palūkoties no dažādām pusēm. Uz vietas atšķirību nav, jo katra administrācija savā ziņā turpina iepriekšējās atbalsta praksi. Protams, retorika dažkārt ir atšķirīga."

Taču pēdējos gados nozīmīgākie notikumi ir bijuši Baltijas valstu tikšanās ar ASV prezidentiem gan Obamas, gan Trampa laikā. Baltijas līderiem būtu jāturpina apmeklēt ASV, darot zināmas mūsu vērtības un demokrātijas izpratni, uzskata Altaus, un jāturpina dzirdēt, ka ASV neatzīst Baltijas okupācijas faktu.  Arī tas, ka Vašingtona oficiālā dokumentā neatzina Krimas okupāciju, lielā mērā ir pateicoties Baltijas stāstam.

"Mēs sevi saucam par Aukstā kara paaudzi. Mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atgūšanu. Tā paaudze, kas bija aktīva piecdesmitajos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados jau līdz ar NATO paplašināšanos, pamazām aizgāja no skatuves. Bet tas ir jautājums nevis par kvantitāti, bet par kvalitāti. Ja atrodas kaut daži cilvēki, kas var darīt šo darbu, un mēs redzam dažus jaunus cilvēkus, kas parādās un tieši latviešu amerikāņu sabiedrībā, kas labi saprot Kremļa draudus un to, ka šeit, ASV, mēs varam ko darīt. Esmu daudz drošāks, domājot par to, kas turpinās šo darbu, nekā pirms gadiem pieciem.  Mēs neko nedrīkstam pieņemt par pašsaprotamu, mums ir jāturpina stāstīt par Baltiju," teica Altaus.

Noskaties video šeit

Autors: lsm.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti