Dalies:

Kā atgūs naudu par ārvalstīs pelnošo tautiešu ārstēšanu Latvijā?

Kā atgūs naudu par ārvalstīs pelnošo tautiešu ārstēšanu Latvijā?
  • 22. Feb. 2019

Veselības ministrijas apņemšanās čaklāk iekasēt naudu par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem, kurus bieži vien Latvijā izmanto mūsu tautieši, kas strādā un nodokļus maksā ārzemēs, šo cilvēku makus neskars nekādā veidā. Tā portālam ”Latviesi.com” uzsver veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), skaidrojot, kā un no kā plānots naudu atgūt un ar ko jārēķinās ārzemjēs strādājošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ārsta apmeklējuma laikā.

Latvija varētu atgūt 12 miljonus gadā

Gatavojoties ieviest tā dēvēto “divu grozu” veselības sistēmu, kurā pieejamo pakalpojumu klāsts atkarīgs no tā, vai par pacientu maksāts sociālais nodoklis, tika izveidota veselības apdrošināšanas platforma. Tajā apvienotas 26 dažādas datubāzes un redzams, kāds ir iedzīvotāja apdrošināšanas statuss. Nu jau veselības ministre paziņojusi, ka “divu grozu” veselības sistēmu tomēr neieviesīs, bet apvienotā datu bāze ir gatava un atklāj tendences, par kurām iepriekš varēja tikai nojaust. I.Viņķele spriež - ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie Latvijā izmanto valsts apmaksātos veselības pakalpojumus par apmēram 12 miljoniem eiro gadā.  Bet Latvija no tiem atgūst tikai ap 300 000 eiro gadā, lai gan Eiropas Savienībā īpaša direktīva paredz, ka ārstēšanās izdevumus jāsedz tai valstij, kurā pacients strādā un maksā nodokļus.

Lasītākās ziņas

Kāpēc Latvija nedabū naudu, kura pienākas?

Ja cilvēks ir sociāli apdrošināts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet pakalpojumus saņem citā, tad tā valsts, kas ārstējusi, iesniedz rēķinu valstij, kurā šis cilvēks apdrošināts. Tātad - tie ir starpvalstu norēķini, kas pacienta personīgo naudu nekādā veidā neskar. Norēķinus kārto Nacionālais Veselības dienests. Līdz šim gan tas vedies kūtri, uzskata veselības ministre. Lielākā daļa aizbraucēju nav oficiāli reģistrējušies, ka dzīvo un strādā ārpus Latvijas (to izdarījuši tikai 70 000 cilvēku, kamēr aizbraucēju skaits mērāms simtos tūkstošu). Līdz ar to šāds no Īrijas, Vācijas vai citas valsts atbraucis pacients var izmantot valsts apmaksātus pakalpojumus gluži tāpat, kā mūsu valsts iedzīvotājs, un dienests nevar izsekot, kurai valstij sūtīt rēķinu par ārstēšanu. Kad būs pieejama jau pieminētā veselības apdrošināšanas platforma, to noslēpt vairs nevarēs.

Panākumu pamatā – informēts pacients un plaša datubāze

Plāns, kā no citām ES valstīm veiksmīgāk atgūt naudu, kas Latvijai pienākas, vēl top. Bet veiksmes pamatā noteikti būs labi infomēts pacients, kurš zina, ka, braucot uz Latviju, viņam savā mītnes valstī ir jāizņem Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK ), un, protams, tā ārstniecības iestādē arī jāuzrāda.

“Tā uzreiz liecinās, ka Latvijas valstspiederīgais ir apdrošināts citur un Latvijas pusei – Nacionālajam Veselības dienestam, būs salīdzinoši vienkārši piestādīt rēķinu citai Eiropas Savienības valstij. Līdz šim šī prakse tikusi izmantota ļoti kūtri un vēlreiz  jāuzsver, ka šādi starpvalstu maksājumi neuzliek nekādu slogu mūsu tautiešiem,” uzsver I.Viņķele.

Ja ārstniecības iestādes reģistratūrā jau minētajā datubāzē būs redzams, ka pacients Latvijā nav sociāli apdrošināts, viņš noteikti dzirdēs jautājumu, vai gadījumā nav apdrošināts kādā citā dalībvalstī?

“Tālāk mēs iegūsim informāciju no Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras, kuriem Latvijas iedzīvotājiem ir izsniegtas A1 veidlapas. Tās ir veidlapas, kuras izsniedz tajos gadījumos, kad cilvēks nav izdeklarējies no Latvijas, bet strādā citā ES valstī un uz šīs veidlapas pamata maksā nodokļus tikai vienā valstī, piemēram Vācijā. Tad Latvija varēs rēķinu piestādīt attiecīgai dalībvalstij,” skaidro ministrijā.

Veselības ministrijā norāda –  iegūt informāciju par to, kurā valstī ir veikta nodokļu nomaksa, var  arī Valsts Ieņēmumu dienestā, bet tas ir daudz sarežģītāks ceļš, jo Valsts Ieņēmumu dienests šādu informāciju iegūst reizi gadā. 

“Tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Turklāt veselības aprūpei nav jākalpo par instrumentu, vērtējot iemeslus, kādēļ cilvēki ir aizbraukuši no Latvijas, vai nav. Cilvēki veic savas izvēles, pamatojoties uz to, ko viņi uzskata sev par labāko. Eiropas Savienībā ir brīva darbaspēka un pakalpojumu kustība, un savstarpējie līgumi mūs pasargā no izdevumiem veselības aprūpē. Mēs darīsim visu, lai cilvēki, kas savu dzīvi veido kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tur strādā un maksā nodokļus, apciemo savu dzimteni, radiniekus un tuviniekus, saslimstot, nebūtu pakļauti finansiālam riskam. Mēs strādājam pie tā, lai šī savstarpējā norēķinu sistēma darbotos un šo rēķinu piestādītu valstij, kurā viņš strādā un maksā nodokļus,” portālam ”Latviesi.com” norāda I.Viņķele un sola plaši informēt par plānoto, lai norēķinu kārtība cilvēkiem būtu pilnīgi skaidra.

Foto: Valsts kanceleja; publicitātes attēls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti