Dalies:

Juris Lorencs: Rigas spožums un posts

Juris Lorencs: Rigas spožums un posts
  • 08. Mar. 2020

Ārzemniekam, kurš pirmo reizi iebrauc Rīgā, par Latvijas galvaspilsētu parasti rodas patīkams iespaids. Viņš redz sakopto Vecrīgu un jūgendstila kvartālus “klusajā centrā”, ietur garšīgu maltīti kādā no daudzajām kafejnīcām, izstaigā parkus un Centrāltirgu, varbūt aiziet uz Operu un Nacionālo bibliotēku, apmeklē Zoodārzu vai pat aizbrauc līdz Jūrmalai. Bet tagad iedomāsimies, ka mūsu viesis izlemj pastaigāties pa vienu no galvenajām pilsētas ielām - Marijas/ Čaka ielu. Ko viņš ierauga Čaka apdzejotajā “žīdu un naktstauriņu” promenādē? 

Slēgti biznesi, izdrupušas ietves, ēku pirmajos stāvos daudzviet redzami sludinājumi “izīrē” vai “pārdod”. Par šeit dzīvojošo rocību un interesēm liecina uzraksti “lietoti apģērbi”, “lombards”, “spēļu zāle” un “ātrie kredīti”. Tumši, gadiem nemazgāti logi, iedzīvotāju pilnībā pamesti nami. Kas zina, brīvprātīgi vai spaidu kārtā? Sajūta tāda, ka patlaban sākusies bēgšana no dažiem Rīgas centra rajoniem, un Marijas/ Čaka iela te ir līderos. Uz kurieni- tas būtu izpētes vērts jautājums. Jaunieši un cilvēki pusmūžā, iespējams, atraduši darbu ārzemēs. Kas bagātāks, tas pārceļas uz privātmāju Pierīgā vai pērk dzīvokli “jaunajos projektos”. Daži seniori varbūt atgriezušies dzimtajās mazpilsētās. Liepājā ar malku kurināmi vienistabas dzīvokļi esot nopērkami vien par 7000 eiro, pat lētāk. Var vismaz mierināt sevi ar domu, ka dzīvoju Krievijas imperatoru reiz iecienītā kūrortā.

Bet atgriezīsimies Rīgā. Patiesībā Marijas/ Čaka ielā redzētās bēdīgās aina atklāj dziļākus procesus Latvijas galvaspilsētā. Diemžēl Rīgai patlaban nav īsta saimnieka- gan pārnestā, gan pavisam tiešā nozīmē. Jo 24. februārī prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Tagad Rīgai vairs nav sava mēra, pilsētu pārvalda valdības iecelta pagaidu administrācija, trīs nepolitiski ierēdņi. Paredzams, ka jaunas domes vēlēšanas notiks 25. aprīlī. Pirmais, kas nāk prātā, ir teiciens- “labāk briesmīgas beigas nekā bezgalīgas mokas”. Mirkli padomājot, jānonāk pie secinājuma, ka patiesībā šīs beigas nepavisam nav tās briesmīgākās. Jebkuras vēlēšanas, pat ja tās ir ārkārtas, ir daļa no demokrātiskā procesa. Arī mokas nav bijušas bezgalīgas- vien trīspadsmit mēnešus. Sākušās aizvadītā gada 30. janvārī ar Korupcijas novēršanas un apkarošas dienesta veikto kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova kabinetā, tās beidzās ar prezidenta parakstu šī gada 24. februārī.

Lasītākās ziņas valstī

Patiesībā pacientam - Rīgas domei - jau labu laiku bija iestājusies klīniskā smadzeņu nāve. Rūpīgi būvētā, bet mākslīgā, vien uz kailām interesēm balstītā konstrukcija - “Saskaņa” plus “Gods kalpot Rīgai!” izira ne tik daudz ārēja spiediena, cik iekšēju pretrunu plosīta. Lūk, kāds bija Rīgas domes 60 deputātu sastāvs pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām: “Saskaņa/Gods kalpot Rīgai!”- 32, “Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai”- 9, Jaunā konservatīvā partija- 9, Nacionālā apvienība- 6, “Vienotība” - 4 vietas. Beigu rezultāts domes atlaišanas dienā bija sekojošs: “Saskaņa”- 16, “Gods kalpot Rīgai!”- 7, “Latvijas attīstībai”- 8, Jaunā konservatīvā partija- 7, Nacionālā apvienība- 5, “Vienotība”- 4, Neatkarīgo deputātu frakcija- 4, deputātu bloks “Rīgai”- 4, neatkarīgie deputāti bez frakcijas- 5. Jaunas frakcijas un jauni nosaukumi, daži deputāti- bez savas partijas. Sanaidojušies kādreizējie koalīcijas partneri- “’Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai!”. Paralizēta pašvaldība bez pieņemta budžeta, domes sēdes bez lemt spējīga kvoruma.

Varētu jautāt - kā līdz tam varēja nodzīvoties? Posta sākums meklējams vēl senākā pagātnē, 2009. gadā, kad Rīgas mēra amatā tika ievēlēts viens no “Saskaņas” līderiem, žurnālists Nils Ušakovs. Patiesībā tolaik daudziem rīdziniekiem patika jaunais, vienkāršais, allaž smaidīgais mērs. Krievs, kurš labi runā latviski, mīl kaķus un iesāk jaunu tradīciju- grandiozu Līgo svētku svinēšanu Daugavmalā. Lūzums sabiedrības attieksmē sākās 2011. gadā, kad Ušakovs izteica atbalstu valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai un atbilstoša referenduma sarīkošanai. Par to viņu kritizēja pat daudzi “Saskaņas” biedri. Ušakovs labi apzinājās, ka gluži bez latviešu balsīm nākamajās Rīgas domes vēlēšanās viņš tomēr nevarēs iztikt. Un tā uz 2013. gada vēlēšanām tapa gana latviska “Saskaņas” satelītpartija- “Gods kalpot Rīgai!”, kuras sastāvā bija arī vairāki pazīstami latviešu inteliģences pārstāvji. Abu partiju kopīgi veidotais saraksts ieguva 39 vietas no 60. Līdzīgs, gan jau mazliet pieticīgāks panākums atkārtojās 2017. gadā. 

Diemžēl saimniekošana Rīgā neveicās. Precīzāk - tā bija visai īpatnēja. Viens piemērs- uzņēmums “Rīgas satiksme”. Patiesībā sabiedriskā transports Rīgā ir labs. Tas kursē laikā, iegādāti jauni tramvaji un trolejbusi, liela daļa iedzīvotāju sabiedrisko transportu var izmantot par velti- skolēni, pensionāri. Jautājums- cik tas viss maksā? Daudz- 2019. gadā “Rīgas satiksmei” no pilsētas budžeta tika piešķirta ap 130 miljonu eiro liela dotācija vien. Un tad seko nākamais jautājums- kas notiek ar šo nodokļu maksātāju naudu, cik godprātīgi tā tiek izmantota? Un te atklājās dīvainas lietas- aizdomīgas iepirkumu “shēmas”, samudžināta pārvalde, ārzonu uzņēmumi, kuru patiesie īpašnieki nemaz nav zināmi. Starpnieku firmas, kurās salikti “savējie”. Par “e-talona” sistēmas jeb biļešu servisa uzturēšanu sabiedriskajā transportā 2018. gadā gadā no rīdzinieku kabatām samaksāti 15 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no biļetēm bijuši vien aptuveni 40 miljoni eiro. Tad kam bija vajadzīga tik dārga sistēma? Atbilde nav tālu jāmeklē – “e-talonu” apsaimnieko privāts uzņēmums “Rīgas karte”, kas atšķirībā no dotējamās “Rīgas satiksmes” strādā ar peļņu. Pamazām atklājās aizvien jauni fakti gan par nebūšanām “Rīgas satiksmē”, gan citos pašvaldības uzņēmumos. Aizdomām sekoja kratīšanas, aizturēšanas, apsūdzības, līdz aizvadītā gada aprīlī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma Ušakovs tika atstādināts no domes vadības. Abu koalīcijas frakciju vadītāji Nils Ušakovs un Andris Ameriks gan ātri atrada sev “rezerves lidlauku” Eiropas parlamentā Briselē, kur tika ievēlēti 2019. gada maijā. Pie Rīgas vadības ķērās Dainis Turlais, kuru pēc trīs (!) nedēļām nomainīja Oļegs Burovs. Bet Rīgas domes sairumu tas vairs nespēja aizkavēt.

Februāra nogalē publicēti jaunākie politisko partiju reitingi. Tie liecina, ka nākamajā Rīgas domē var iekļūt “Saskaņa”, “Gods kalpot Rīgai”, “Attīstībai/Par!”, “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts. Ja nekas būtiski nemainās, tad tā saucamās “latviskās partijas” ar nelielu pārsvaru var izveidot valdošo koalīciju nākamajā domē. Viens gan jau tagad ir skaidrs- “Saskaņa” Rīgā vairs nebūs pie varas. Un tā jau ir cerīga zīme.

Autors: Juris Lorencs

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti