Dalies:

Juris Ķeniņš: Aizvadītie Dziesmu svētki jeb brīnums Baltimorā II

  • 22. Aug. 2017

Pirmā Baltimoras dziesmu un deju svētku diena ausa karsta un sutīga, un ar savu smago čellu atkal devos uz Luterāņu katedrāli uz garīgā koncerta mēģinājumu. Vēl agrāk uzstādīju XV Latviešu Dziesmu un Deju Svētku Kanādā stendu un izliku ledusskapja magnētus, tetovējumus, pastkartītes un rakstāmos ar svētku mājas lapas adresi (www.latviansongfest.com). Stends tieši pie galvenās balles zāles durvīm, kur staiksme bija liela. Mana kundze Māra bija piebiedrojusies ASV austruma krasta kopkorim, kurš dziedās atklāšānā, un devās uz to mēģinājumu, tajā pašā balles zālē.

Diemžēl kaut labprāt piedalos dziesmu svētkos kā dalībnieks, zaudējums ir, kad netiek uz visiem sarīkojumiem, un vakaros nogurums liels. Atceros kādu reizi, kad Kanādas dziesmu svētku viešņa man sūdzējās: “Bet Ķeniņa kungs, sarīkojumu ir par daudz!” Pats jūtu, ka tas ir, kā pārmest kādai saimniecei, ka viņa aukstais galds ir pārāk bagāts. Tomēr taisnība ir, ka uz visu nevar tikt, un varēju tikai baudīt atklāšānas akta sākumu pirms atkal skrēju uz citu mēģinājumu. Kora repertuāru gan labi pazinu, jo Māra bija to mēģinājusi ilgāku laiku mūsmājās. Varu stingri ietiekt vienu fifīgu gabalu: “unaM udēB” – latviešu tautas dziesmu apdare Latvian Voices dziedātājas Lauras Jēkabsones meistardarbs. (Ir jālasa nosaukumu atmuguriski – viss teksts bija šāds.) Burvīgā skaņdarba pirmatskaņojumu var redzēt YouTube, kora Maska izpildījumā, kur apdāvinātā autore dzied soprānos. (Būtu jauki arī dzirdēt Latvian Voices mūsu krastā.) Dzirdēju vēlāk gan no dalībniekiem, gan klausītājiem, ka pārpildītā zāle bija sajūsmā par koncertu, kur bez kora bija vēl bija kamermūzika (Dzintara flauta kvartets, vijolnieki trīs Tighe brāļī un māsa ar čellisti Lindu Aļļi-Murphy) un deja (Filadelfijas Dzirksele, Ņujorkas Jumis un Vašingtonas Namejs), un pie klavierēm Rūdolfs Ozoliņš.

Garīgais koncerts eksperimentēja ar jaunu variantu: iztika bez Ziemeļamerikas dziedātājiem, un visu dziedāšanu izpildīja tikai Latvijas koris Sōla. Izcils koris, vairāku konkursu laureāts, to starpā Grand Prix pasaules kora olimpiādē Cincinnati pirms pieciem gadiem, Latvijas virsdiriģenta un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas mācību spēka Kaspara Ādamsona vadībā. Gan jau koristi man ziņos, kā patika šis variants. Neapšaubāmi, Sōla ir brīnišķīgs koris, un viņa sniegums skanīgā katedrālē bija kā sēdēt skaņu mākonī – skaņa visapkārt, un īsti nezināja, no kurienes nāk tā skaņa. Koris to mulsinājumu pats arī veidoja, dziedot gan no altāra, no balkona baznīcas dibenā, gan ielokojot visus klausītājus aplī. Pats arī piedalījos, vispirms no altāra ar ērģēlnieku Dāvidu Heinze, un duetos ar altvijolisti Andru Voldiņu no dievnama malas. Koncerts uzstādīja meditātīvu gaisotni un, pēc rīkotājas vēlmes, plūda no viena skaņdarba uz nākamo, katrs citā dievnama pusē, bez aplausiem. Pats gan būtu gribējis aplaudēt visus, bet samierinājos viņus apsveikt personīgi pēc koncerta. Bez iepriekš minētā koncertu vēl kuplināja flautistes Agita Arista un Ilona Kudiņa un mecosoprāns Laila Saliņa – viņu skaistās skaņas debesķīgi peldot virs klausītājiem. Līdzīgi izpildītāju dažādībai, repertuārs arī bija daudzveidīgs, pārstāvot ASV, Austrālijas, Kanādas un Latvijas autorus no vesturiskā Andreja Jurjāņa (teksts Jānis Poruks) “Uz augšu” līdz mūsdienu komponistiem, to starp JVLMA kompozīcijas students Jēkabs Jančēvsis, arī Sōla palīgdiriģents. Apmierinātie klausītāji, kājās stāvot, ilgi un dikti sumināja māksliniekus.

Šovakar varējām vieglāk atrast vēlas vakariņas, stingri ieteiktā Renaissance viesnīcas “Water Table” restorānā, tieši svētku pārņemtā piektā stāvā, ar skatu uz ostu. Pārbaudījām Kanādas dziesmu svētku stendu – tetovējumi ļoti populāri, bet magnēti arī – un baudījām, manuprāt, pelnītas labas vakariņas. Pēc maltītes iestājām īsumā iepazīšanās ballē, kur spēlēja iemīļotie Iļģi – tikpat skanīgi kā vienmēr – un vērojām, kā jaunieši lustīgi leca. Man tādas kājas vairs nav, ja vispār kādreiz bija, (vairāk esmu pieradis spēlēt ballēs ar kapelu), un nolēmām godīgā laikā atrast gultu, jo rītā esam agri sagaidīti jaundējās (Māra) un orķestra mēģinājumā (es un čells).

Raksta autors: Juris Ķeniņš, čellists, dirigents un komponists

Foto: Peteris Alunans

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas