Dalies:

Jorkas Universitātes studentu rīkotam simpozijam liela atsaucība

Jorkas Universitātes studentu rīkotam simpozijam liela atsaucība
  • 07. Apr. 2019

Jorkas Universitātē Toronto Starptautisko studiju studentiem jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu ir tradicija reizi gadā rīkot konferenci par kādu pasaules valsti un to izzināt. Šogad 29. martā rīkotajā simpozijā studenti bija izvēlējušies Latviju, iekļaujot arī kaimiņos esošo Igauniju un Lietuvu.

Simpozijā diskusijās bija aicināti piedalīties mācībspēki no citām universitātēm, kā arī kopienu pārstāvji.

Simpoziju ar uzrunu atklāja Latvijas vēstnieks Kanadā Kārlis Eihenbaums, runājot par šobrīd nozīmīgo posmu Latvijas pastāvēšanā, kur Kanada spēlē lielu lomu, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu. Šajās dienās tiek atzīmēti 15 gadi kopš Latvijas atrašanās NATO.

Lasītākās ziņas valstī

Diena bija sadalīta vairākās paneļdiskusijās, kas notika parallēli. Visas diskusijas bija interesantas un vērtīgas, tāpēc dalībniekiem bija grūti izvēlēties, uz kuŗu doties.

Kanadas baltiešu diasporas un vēsturiskā mantojuma panelis notika telpā, kuŗā izlikta ceļojošā izstāde “Sharing Our Stories”. Archīvāri LNAK prezidents Andris Ķesteris, igauniete Piret Noorhani, lietuviete Danguole Jouzapavicius, baltvāciete Petra Grantham un paneļa vadītāja Susanne Burkhardt katrs stāstīja par savas sabiedrības vēsturi Kanadā, par saknēm Baltijā un kā katra tautiskā grupa uztur savu identitāti diasporā.Ļoti no svara bija skaidrojums kas mēs esam, gan igauņi, latvieši, lietuvieši un baltvācieši un kā paredzam mūsu kopējo nākotni un kultūras mantojuma saglabāšanu. Tika izrādīti foto un video materiāli par projektiem un par vēsturiskiem notikumiem, kā piemēram Andŗa Ķesteŗa 1976. gada filma „Sestie Latviešu dziesmu svētki un Latviešu dienas Kanadā“. „Sharing Our Stories  The Baltic Diaspora in Canada“ izstāde par baltiešu ieceļošanu Kanadā tika tik ļoti augsti novērtēta ka Glendon kolledžas vadība uzņēmās nākt talkā lai pārtulkotu franču valodā. Īsta sadarbība.

Nav pārsteigums, ka lielu interesi izraisīja paneļdiskusijas ar nosaukumu “NATO un Latvijas militārās attiecības”. Arī diskusijas dalībnieku izvēle bija interesanta. Vēstures profesors no Toronto Universitātes Igauņu studiju centra Andres Kasekamp un polītisko zinātņu asociētais profesors Waterloo Universitātē Alex Lanoszka apskatīja pašreizējo situāciju Baltijas valstīs un Krievijas draudus no teorētiskā viedokļa, nonākot pie secinājuma, ka lai arī draudi ir reāli un tos nevajag ignorēt, tomēr maz iespēju sagaidīt uzbrukumu Baltijas valstīm, jo Krievija nav tik spēcīga un tai tas nebūtu izdevīgi. Savukārt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Steve MacBeth, kas tikko atgriezies no misijas Latvijā, norādīja, cik vērtīga ir NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs, un minēja vairākus piemērus Krievijas izaicinošai rīcībai. Queen’s Universitātes asociētā profesore Stéfanie von Hlatky izteica noslēdzošo secinājumu  līdz šim Krievija nav mēģinājusi iebrukt Baltijas valstīs, bet neviens īsti nevar pateikt, vai tas ir tādēļ, ka tajās ir izvietoti NATO spēki, vai arī tādēļ, ka Krievijai nav tādu plānu. Andres Kasekamp uzsvēra visnozīmīgāko vēstures mācību, ko ir guvušas Baltijas valstis  nekad vairs neatdot savu valsti bez neviena šāviena.

Pusdienu pārtraukumā patīkamu pārsteigumu sagādāja pianists Pēteris Zariņš un čellists Juris Ķeniņš, simpozija dalībniekus ievedot latviskās mūzikas pasaulē, ļoti piemēroti sākot ar vairāku tautasdziesmu apdarēm, pēc tam izceļot trīs Kanadas latviešu komponistu daiļradi, spēlējot Jāņa Kalniņa, Tālivalda Ķeniņa un Imanta Ramiņa miniatūras, noslēgumā izskanot Georga Pelēča, Ērika Ešenvalda un Lolitas Ritmanes darbiem. Abi mūziķi īsumā iepazīstināja klausītājus ar komponistiem un darbiem. Tas šķita ļoti skaists papildinājums nozīmīgajām sarunām simpozijā.

Pēcpusdienā simpozijs turpinājās ar ekonomisko paneli, Gvelfas Universitātes asociētam profesoram un speciālistam par Baltijas valstīm Brent McKenzie runājot par Latvijas zīmolu, Kanadas vēstniecības Latvijā komerclietu padomniecei Irēnai Cīrulei stāstot par tirdzniecības attīstību starp Kanadu un Baltijas valstīm un Frederic Peters no Jorkas Universitātes apskatot ekonomijas, ekoloģijas un urbānās polītikas mijiedarbību.

Paneļdiskusijas par Kanadas latviešu diasporas nākotni izvērsās ļoti daudzpusīgas. Toronto Universitātes doktorants Ēriks Bredovskis iepazīstināja ar savu pētījumu par trimdas latviešu attiecībām ar okupētajā dzimtenē palikušajiem radiniekiem un iemesliem, kas lika trimdiniekiem doties ciemos uz Latviju arī okupācijas gados. Sakņu meklējumi, sevis apzināšanās kā latviešiem un vēlēšanās palīdzēt radiniekiem bija galvenais dzinējspēks. Marcus Kolga, kas pašlaik savus spēkus velta cīņai pret Krievijas dezinformāciju, klātesošos iepazīstināja ar dažādām niansēm un virzieniem, kā Krievija strādā. Sarunu laikā tika uzsvērts, ka jāatdala Kremlis no Krievijas, jo ir daudzi krievi, kas cīnās par demokratiju, kas zaudē savu dzīvību šo mērķu dēļ. Latvijas goda konsuls Dienvidontario Kārlis Vasarājs apskatīja diasporas vairākus līmeņus  vecos trimdiniekus, viņu bērnus un ekonomiskos imigrantus jau atjaunotās Latvijas laikā un uzdeva jautājumu  kas mēs esam: kanadieši vai latvieši? Atbilde ir  gan kanadieši, gan latvieši. Šajā panelī raisījās dzīvas sarunas ar klausītājiem par patriotismu un izvēli, iesaistot arī paneļa vadītāju Yonatan Colt, kas ir dzimis Izraēlā, 12 gadu vecumā pārcēlies uz Kanadu, tad aizbraucis atpakaļ uz Izraēlu dienēt armijā un tagad atgriezies Kanadā.

Arī panelī par Latvijas vēsturi tika apskatīti dažādi jautājumi. Queen’s Universitātes mācībspēks Grant Scharma pievērsās krustnešu laikam, profesore baltvāciete Edelgard E. Mahant caur savas ģimenes vēsturi runāja par vāciešiem Baltijas valstīs, savukārt vēsturnieks Edgars Kiršs savienoja visas šīs runas, izceļot latviešu sīkstumu un spēju izdzīvot zem daudziem kungiem un represijām, nodibinot savu valsti, to pazaudējot un pārciešot deportācijas, kaŗu un pārkrievošanas centienus, tomēr atkal spējot atgūt neatkarīgu valsti. Skaitliski mazai tautai tas ir apbrīnojams gribasspēks un izdzīvošanas vēlme.

Simpoziju noslēdza pulkvežleitnanta Steve MacBeth priekšlasījums, izskaidrojot kā darbojas NATO paplašinātā klātbūtnes kaujas grupa Latvijā, cik sarežģīta tā ir, sastāvot no desmit nācijām, kas ir pirmais šāda veida precedents, bet kā kopējiem spēkiem tiek pārvarētas problēmas un rasti apbrīnojami risinājumi sarežģītās situācijās. Viņš norādīja, ka Latvija pašlaik ir pārejas periodā uz pilnīgi apbruņotu armiju, un Kanada un NATO tai palīdz šajā posmā. Bez tam NATO kaŗavīri arī palīdz Latvijas iedzīvotājiem, meklējot un atmīnējot vecās kaŗa laika mīnas, būvējot spēļu laukumus bērnu namiem un darot citus darbus. Tīri personīgi pulkvežleitnants bija pārsteigts par Latvijas seno un dziļo vēsturi un tās ietekmi uz iedzīvotājiem.

Ar to noslēdzās šī gaŗā un intensīvā diena, studentus iepazīstinot ar latviešu dzīvi un Latvijas izaicinājumiem, savukārt latviešiem aizejot mājās ar bagātu vielu pārdomām.

Simpozija rīkotāji izsaka lielu paldies visiem dalībniekiem un priecājas par lielo latviešu kopienas atsaucību, kas padarīja šo simpoziju par līdz šim visvairāk apmeklēto.

 

Autors: Vita Gaiķe
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti