Dalies:

Jaunieši vēlas atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību

Jaunieši vēlas atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību
  • 09. Dec. 2019

Novembra beigās Latviešu kultūras centrā Bērzainē (Vācija) norisinājās trīs dienu seminārnometne Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību. Kopā pulcējās aptuveni 30 latviešu jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, lai diskutētu, mācītos, dalītos pieredzē un radītu jaunas idejas par to, kā tieši diasporas jaunieši var sadarboties, kontaktēties un uzturēt saikni ar Latviju. Bērzainē parakstīts dokuments par apņemšanos atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību - tātad jaunieši savu darbību vēlas nostiprināt formālā organizācijā.  

Uzziņai: Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība (ELJA) dibināta 1954. g. Vācijā, Bonnā. Tās mērķi - uzturēt latvietību, latvisko kultūru, savstapējo komunikāciju un būt politiski aktīviem. ELJA semināros un kongresos daudzi šodien redzami trimdas latvieši iemācījās debatēt un pamatot savu viedokli. Ļoti nozīmīga bija ELJA 1957. g. kongresa jeb Etlingenas deklarācija, kurā skaidri definēts: “Mēs esam par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas Republikas atjaunošanu.” Tas bija vēstījums Latvijas jaunatnei visā pasaulē, īpaši uzrunājot vienaudžus okupētajā dzimtenē. Lai sasniegtu šo mērķi, ELJA rīkoja politiskas akcijas. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, var uzskatīt, ka ELJA statūtos un Etlingenas Deklarācijā uzstādītos mērķus bija sasniegusi. Deviņdesmitajos gados ELJA savu darbību de facto beidza, kaut arī formāli tās darbība nekad nav pārtraukta.

 

Lasītākās ziņas valstī

Biedrības Providus migrācijas pētniece Agnese Lāce, kura bija viena no Jauno līderu skolas lektorēm, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts teic - līdzīgi kā ELJA jaunieši, kuriem toreiz bija svarīgi politiskie jautājumi, arī šodien, esot ārvalstīs, var skaļi runāt un rīkot kampaņas par to, kas neapmierina. Šodien tā var būt korupcija utt. Un teikt - jums mūs ir jāsadzird, mēs nebrauksim atpakaļ, ja nebūs kādi uzlabojumi. 

Semināru Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību projekta vadītāja Rasa Jansone stāsta, ka citviet pasaulē - ASV, Austrālijā, Kanādā ir latviešu jauniešu organizācijas, bet Eiropā vairs nav. Seminārā secināts, ka šāda organizācija noteikti ir vajadzīga. Organizācijas nosaukums vēl ir atvērts jautājums, tāpat arī darbības virzieni un nākamie soļi apvienības attīstībai, par to diskutēs nākamajos semināros. 

Jauno līderu skolas dalībnieks Ernests Barons Norvēģijā dzīvo kopš 2009. gada un ir pirmais diasporas jaunietis, kurš ievēlēts Jauniešu Saeimā Latvijā. Viņš uzskata, ka dzīve ārzemēs iemāca saprast, kas Latvijā ir vērtīgs, tad sāk meklēt Latvijas sajūtu un iemācās patriotismu. Tāpēc viņš ir ļoti priecīgs par iespēju satikties ar aktīviem latviešu jauniešiem Jauno līderu skolā, kaut ko mainīt un iesaistīt darbībā vairāk latviešu jauniešu Norvēģijā. 

Jauno līderu skolas dalībniece, cēsiniece Zane Dravante kopš 2013. gada par mājām sauc gan dzimto Latviju, gan Vāciju. Arī viņa, esot prom no Latvijas, meklē iespēju satikties ar līdzīgi domājošiem latviešu jauniešiem Eiropā un pavadīt laiku latviskā vidē. Šāda organizācija būtu risinājums, galvenokārt, lai varētu tīkloties. Diasporas latviešiem šāda organizācija noteikti veidotu ciešāku saiti ar Latviju.  

Viens no jau reāli ieplānotajiem topošās organizācijas sarīkojumiem ir sporta festivāls, kas notiks septembra sākumā Freiburgā, Latviešu centrā Bērzainē. Ideja par to radās Jauno līderu skolā, un septiņu cilvēku komanda pie tā šobrīd strādā. Līdz šim diasporas jauniešiem šādas sporta spēles nav bijis iespējams izbaudīt. 

Runājot par apņemšanos atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību, Daugavas Vanagu Vācijā priekšsēdis un Latviešu centra Bērzainē vadītājs Indulis Bērziņš ar patiesu prieku uzsver vārdu - beidzot! Arī par to, ka vajadzētu kopā sarīkot lielu sportisku pasākumu latviešu jauniešiem vai pat visiem latviešiem Eiropā, runāts jau gadu desmitiem un īpaši liels prieks ir, ka tieši jaunieši iekustina šo ideju. Protams, kultūra un politiskās diskusijas ir svarīgas, taču arī sports ir svarīgs.

Rasa Jansone teic, ka, veidojot sarīkojumus, svarīgi ir ievērot interešu daudzveidību, kaut vai rīkojot diskusiju vakarus, jo ne visus uzrunā dejošana, koris vai teātris. 

Ģeogrāfiski šobrīd aktīvie iecerētās organizācijas latviešu jaunieši dzīvo Ķīnā, Dānijā, Norvēģijā, Šveicē, Vācijā, Itālijā, Polijā, Zviedrijā, Lielbritānijā. Tomēr, lai pārstāvētu visus Eiropas latviešu jauniešus, ar 30 dalībniekiem organizācijai ir par maz. Tāpēc katram jaunietim, kurš vēlas iesaistīties šajā organizācijā, būtu jāatrod savā apkārtnē citi domubiedri, kas vēlētos ko darīt, un tad veidot savas lokālās organizācijas. Svarīgi arī izveidot platformu, kur jauniešiem sazināties, tāpat uzturēt un popularizēt latviešu kultūru, tradīcijas un valodu. 

Runājot par praktisko pusi, R. Jansone stāsta, ka organizācijā ir gaidīti jaunieši līdz 35 gadiem. Plānots visiem kopā tikties reizi divos mēnešos, taču vienmēr ir iespēja pieslēgties arī Skype. Aktivitātēs, protams, varēs iesaistīties arī tie, kuri nebūs organizācijas biedri. 

Arī finanšu piesaiste, protams ir svarīga, taču ir ļoti daudz lietu, ko var darīt par brīvu. 

Agnese Lāce papildina, ka ir vērts ņemt vērā vēsturisko pieredzi, kad ienākumi bija no ieejas biļetēm, ziedojumiem utt. Turklāt finansējuma iespējas diasporas organizācijām ir diezgan jūtami augušas. Ir ļoti daudz metožu, kā organizēt sarīkojumus. 

Indulis Bērziņš uzskata, ka uz jauniešu darbu nevajag skatīties tikai no tāda viedokļa, vai ir kāda finanšu piesaiste viņu darbībai, jo jaunieši ļoti ātri izveido organizācijas, kas jau  šobrīd ārpus Latvijas vāc ziedojumus ne tikai savstarpējam atbalstam, bet arī Latvijai. Tā ka tas ir divpusējs ceļš. Arī iecerētās globālās jauniešu organizācijas mērķis ir pulcēties vienotā darbā Latvijai. Tad šai organizācijai būs arī pievienotā vērtība. Un patiesībā paši jaunieši, kas nāk no organizācijām, ir lielākā pievienotā vērtība Latvijai. 

I. Bērziņš uzsver, ka valsts prezidents, par kuru mēs visi esam ļoti lepni, ir bijušais ELJA dalībnieks, tāpat arī citas šodien redzamas personības. Tas rāda, ka šādas organizācijas dara labu ne tika tad, kad tās organizējas, bet šie cilvēki pēc tam visa mūža garumā dod pienesumu Latvijai. 

Rasa Jansone uzskata, ka nākotnē atjaunotā jauniešu organizācija, iespējams, varētu būt līdzīga Eiropas Latviešu apvienībai, kura apvieno dažādas Eiropas organizācijas. Atjaunotā  organizācija tad attiecīgi apvienotu lokālās jauniešu organizācijas. 

Agnese Lāce papildina, ka būtu ļoti labi, ja būtu pāris sarīkojumi, kas būtu šīs organizācijas zīmols - visi zinātu, ka reizi gadā Eiropas latviešu jaunieši satiekas kaut kur kādā sarīkojumā. Turklāt svarīgi, ka mēs te, Latvijā, nesēdētu un nepriecātos par to, kā jaunieši citās Eiropas valstīs labi tīklojas, bet gan ka mēs par Eiropas jauniešiem domātu kā par nozīmīgu spēlētāju tajā ainā, kā mēs redzam latviešus pasaulē. 

Indulis Bērziņš teic, ja tik daudz jauniešu Bērzainē sanāca kopā, neskatoties uz tik nopietno semināra programmu, tad Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība noteikti turpināsies. Vēl pirms 10 gadiem lai jaunieši pulcētos bija nepieciešama atraktīva ballīte kam mazliet pievieno nopietnu programmu. Šobrīd redzam, ka ir iespējams veselīgs vidusceļš un visiem organizācijā nav jābūt super aktīviem. Organizācijai ir kodols, kas rūpējas, lai visi vismaz reizi gadā sanāktu kopā kādā ballītē. Taču šī ballīte būtu apvienota ar dažādām noderīgām aktivitātēm, kas katram personīgi ir tik svarīgas, lai tur ieguldītu savu brīvo laiku. Cits būs vairāk sociālpolitiski aktīvs, cits vairāk sportos, taču beigu beigās visi jutīsies vienoti vienā formālā organizācijā, kas palīdzēs to visu nodrošināt. Tas ir ļoti labs pamats, lai nevienu nenobaidītu, lai nebūtu sajūtas, ka baidās pievienoties, jo tad būs tikai pienākumi. 

Ja organizāciju pareizi nostāda uz kājām, tad katrs tiešām dara tikai to, kas viņam patīk un aizrauj. Tādā veidā tiek radīts mehānisms, kad viss saslēdzas kopā - ir gan forša ballīte, gan katram ir iespējams ar to kas viņu aizrauj un padodās dot liel ieguldīju ar pievienoto vērtību Latvijai.

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti