Dalies:

Japānas imperatora dzeja Latvijai

Japānas imperatora dzeja Latvijai
  • 10. Mar. 2019

Viesojoties Japānas galvaspilsētā Tokijā, iegriezos apskatīt Latvijas vēstniecību, kas atradusi mājvietu salīdzinoši netālu no slavenā Šibujas krustojuma (Shibuya crossing). 

Iespējams, daudzi no jums atceras vienmēr atsaucīgo Egiju vēstniecībā Otavā. Tad nu bija tikpat patīkami viņu satikt Tokijā Latvijas vēstniecībā, kur šobrīd Egija pilda misijas vadītājas vietnieces pienākumus.

Bija darba dienas vakars, taču Egija laipni aicināja vēstniecības telpās, un mums izveidojas lieliska saruna. Uzzināju par vēstniecības darbiem tālajā Japānā un atbildi uz jautājumu, kāpēc japāņiem ir liela interese par Latviju?

Lasītākās ziņas valstī

Egija laipni izrādīja vislielāko vēstniecības lepnumu – personīgi imperatora Akihito uzrakstītas vakas Latvijai.

Viss aizsākās 2007. gadā, kad Latviju valsts vizītē apmeklēja Japānas imperators Akihito un imperatore Mičiko. Tā bija nozīmīga vizīte Latvijā, kuŗas laikā imperatoru pārisnolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un apmeklēja Okupācijas mūzeju.

Okupācijas mūzejā redzētais un dzirdētais par Latvijas iedzīvotāju pārdzīvoto Otra pasaules kaŗa laikā, tam sekojošo okupācijas laiku un masu deportācijām, un pēc tam Dziesmotajā revolūcijā salīdzinoši miermīlīgi atgūto brīvību, tik ļoti iespaidoja imperatoru pāri, ka atgriezušies Japānā, viņi sarakstīja divas vakas. Latvijas vēstniecība Japānā ieguva vienreizēju dāvinājumu no Japānas  paša imperatora rakstītu dzejoli.

Mēs esam dzirdējuši par Japāņu haikām, bet Egija paskaidroja, ka vakas nav haikas, jo haika ir trīsrinde, savukārt vakas ir gaŗāki dzejoļi (waka dzejolis klasiskajā japāņu literāturā).

Tā šīs vakas, skaistā kaligrafiskā rokrakstā tagad glabājas vēstniecībā.

Runājot tālāk, Egija atzina, kā šobrīd Japāna ir vēsturiskā laikā – šogad notiks Japānas imperatoru maiņa. Imperators Akihito 30. aprīlī oficiāli atkāpsies no Krizantēmas troņa un nodos to savam vecākajam dēlam kroņprincim Naruhito. Maija sākumā visā valstī sāksies 10 dienu svinības jeb Zelta nedēļa.

Pārstāvot vēstniecību, Egijai ir bijusi vienreizēja iespēja redzēt imperatoru Akihito un viņa ģimeni. Pagājušā gada 23. decembrī imperators svinēja savu 85. dzimšanas dienu un vēstnieces prombūtnes laikā kā misijas vadītājas vietniece Egija pārstāvēja vēstniecību svinībās. Uz imperatora pili viņa devās ģērbusies savā Kuldīgas tautastērpā. Japāņi ļoti novērtē nacionālos tērpus, un arī paši bieži ģērbjas kimono.

 

Fakti par vēstniecību un Latvijas  Japānas attiecībām

Latvijas un Japānas attiecības aizsākās 1919. gadā  Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas pirmajos gados Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kuŗai bija pārstāvniecība Latvijā, savukārt Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā.

Mūsdienās Japānas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2000. gadā  līdz ar bezvīzu režīma spēkā stāšanos starp abām valstīm, bet Latvijas vēstniecība Tokijā  2006. gadā.

Latvijas vēstniece Japānā šobrīd ir Dace Treija Masī, bet Japānas vēstnieks Latvijā Jasuhiro Kavaguči.

2019. gada 1. februārī starp ES un Japānu spēkā stājās Brīvās tirdzniecības līgums, kas paveŗ arī Latvijas uzņēmējiem vēl nebijušas iespējas Japānas tirgū.

Japānas tūristu interese par Latviju un Baltijas valstīm pieaug acīm redzami, un sevišķi liela interese ir par Dziesmu un Deju svētkiem. Decembrī lielākā Japānas valsts raidorganizācija NHK pārraidīja stundu gaŗu dokumentālu filmu par Latviju un Dziesmu svētkiem „Latvijas 100 gadu stāsts. Dziesmu un Deju svētku lepnums”. Filma guva tik lielu atsaucību, ka tika atkārtota četras reizes. Uz vēstniecību rakstīja un zvanīja sajūsmināti japāņu skatītāji, sakot, cik ļoti filma viņus aizkustinājusi, jo tajā ne tikai tika pārādīta iepriekš nekur neredzēta dziesmu un deju svētku tradicija, bet arī emocionāli tika izstāstīts Latvijas skaudrās vēstures stāsts. Un, lūk, japāņi tagad ļoti vēlas braukt uz Latviju.

Jāpiemin, ka Japānā jau vairākus gadus pastāv jauktais koris „Gaisma”, kuŗā dzied tikai japāņi diriģenta Taku Sato vadībā. Viņi dzied tikai latviešu dziesmas un ir piedalījušies vairākos Dziesmu svētkos Latvijā, arī pēdējos – Simtgades. Pagājušā gada rudenī arī Egija pievienojās korim. Koris piedalījās Latvijas vēstniecības svinīgajā simtgades pieņemšanā.

Vēl interesanti ir tas, ka Latvijas vēstniecības telpās reizi nedēļā (trešdienas vakaros) notiek latviešu valodas nodarbības, kuŗas vada japāniete Ajumi Kurosava un kuŗās piedalās japāņi, kas vēlas apgūt latviešu valodu. 2018. gada 8. decembrī vēstniecībā norisinājās 5. Latviešu valodas runas konkurss, kuŗā piedalījās desmit japāņu pretendenti.

Ir apbrīnojami, ka japāņi vēlas apgūt mazo un sarežģīto latviešu valodu, un daži to ir apguvuši izcilā līmenī. Piemēram, Latviešu valodas runas konkursa vadītājs Daiki Horiguči ir sarakstījis doktora disertāciju par priedēkļiem latviešu valodā. Savukārt latviešu valodas nodarbību vadītāja Ajumi Kurosava ir tulkotāja, kuŗa japāņu valodā jau ir iztulkojusi Sandras Kalnietes grāmatu „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” un šobrīd tulko pasaulē izcilību ieguvušo Noras Ikstenas romānu „Mātes piens”.

Un ja nu vēl tas nebūtu pietiekami, Egija pastāstīja par brāļiem Kavašimām. Jaunākais brālis Jodžiro ir atvēris Tokijā veikaliņu „Riga Collection”, kuŗā pārdod dažādus Latvijas amatnieku ražojumus. Vēl Jodžiro reizi mēnesī kopā ar sieviņu Fumiko Latvijas vēstniecībā organizē adīšanas nodarbības, kuŗās japāņu kundzes apgūst latviešu adīšanas techniku.

Savukārt vecākais brālis Jasuhiko Latviju iemīlēja jau 1970. gados, kāda personīga notikuma dēļ. Kā jauns students nokļuva ASV un nonāca neapskaužamā situācijā – viņam vajadzēja atrast galvotāju studiju kreditam, lai varētu turpināt iesāktās studijas. Viņam atradās palīgs – Amerikas latvietis Belizārs Radziņš, kuŗš uzņēmās galvot par jauno japāni, kuŗš, izrādās, bija skauts  gluži kā Belizārs Radziņš.

Kad Jasuhiko Kavašima pēc veiksmīgi pabeigtajām studijām reiz mēģināja Amerikā sameklēt savu labdari, izrādījās, ka Radziņa kungs jau bija aizgājis mūžībā. Taču viņa kundze atdāvināja Radziņam savulaik piešķirto Pelēkā jeb Sudraba Vilka ordeni – Latvijas skautu vadītāju augstāko apbalvojumu.

Tā 2007. gadā Kavašima devās uz Latviju, lai apciemotu sava labdaŗa dzimteni un atdāvinātu Pelēkā Vilka ordeni Latvijas skautiem. Tā starp Latvijas un Japānas skautiem un gaidām aizsākās sirsnīga draudzība un sadarbība, kas notiek vēl līdz pat šai dienai – katru gadu jauniešiem dodoties savstarpējos apmaiņas braucienos.

Dažas stundas bija paskrējušas vēja spārniem, Egija turpināja aizrautīgi stāstīt. Un droši vien stāstu pietiktu vēl kādam krietnam laikam sprīdim, ja tumsa mums neatgādinātu par vajadzību doties tālāk.

Tā pavisam negaidīti īsa vizīte vēstniecībā bija pārvērtusies ļoti sirsnīgā stāstā. Prieks par Egiju Eglīti, kas sevi atradusi īstajā laikā un pareizā vietā.

Autors: Jānis Lielāmers no Otavas
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti