Dalies:

Jānis Buholcs: Datu aizsardzības regulas aizstāvībai

Jānis Buholcs: Datu aizsardzības regulas aizstāvībai
  • 10. Sep. 2018

Eiropas Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā šogad maijā, ir nesaprasts dokuments. Publiskajā telpā bieži var dzirdēt kritiku — gan mītos balstītu, gan arī pamatotu — par neērtībām, ko regula nesusi. Taču nepietiekama uzmanība tiek pievērsta plašākai mūsdienu sociāli politiskajai realitātei, kuras daļa ir datu masveidīga vākšana un ar kuras negatīvajām sekām vienā vai citā veidā saskaras liela daļa sabiedrības. 

Regula sniedz nepilnīgu, bet tomēr nozīmīgu devumu, lai indivīdu un viņu datu vācēju attiecības varētu veidoties kaut mazliet godīgākas.

Datu vara

Digitālajā ekonomikā dati ir liela vērtība. Indivīdu gaitas dažādu pakalpojumu sniedzēju sistēmās var precīzi izsekot, un visnotaļ precīzi var izsecināt, kas indivīdam patīk, kuras partijas tam ir tuvas, ko tas pērk un tamlīdzīgi. Tas savukārt paver vārtus dažādiem veidiem, kā uz indivīdu iedarboties, lai panāktu kādam citam izdevīgas darbības.

Lasītākās ziņas

Pat nerunāsim daudz par “Cambridge Analytica” — nu jau darbību pārtraukušo firmu, kas politiskajās kampaņās kombinēja indivīdu datus ar uzvedības zinātņu modeļiem un propagandas tehnikām un kuras pakalpojumus savā kampaņā izmantoja 2016. gada ASV vēlēšanās uzvarējušais Donalds Tramps. Uzņēmums citstarp bija ieguvis ziņas par 87 miljoniem “Facebook” lietotāju, lai uzbūvētu to, ko firmas darbinieks un pēcāk trauksmes cēlējs Kristofers Vailijs nodēvēja par “psiholoģiskā kara rīku”.

Ir gan stipri apšaubāms, vai “Facebook” lietojums bija nozīmīgākais elements, kas nodrošināja Trampa uzvaru — un vai “Cambridge Analytica” pieeja tiešām bija tik visvarena, kā daudziem patīk ticēt. Un tomēr šis piemērs ilustrē vienu no satraucošiem virzieniem, kuros datu analītika un propaganda pašlaik tik strauji attīstās. To, ko vēl nespēja “Cambridge Analytica”, spēs viņu pēcteči.

No datiem var iegūt zināšanas. Zināšanas ir vara, un zināšanas par daudziem indivīdiem nozīmē lielu varu. Bez nopietnas refleksijas par to, kādā sabiedrībā īsti vēlamies dzīvot, un ļaujoties aizvien jaunu datu vākšanas un izmantojuma tehniku ietekmei,

datu turētāju vara pieaugs aizvien jaunās jomās — tirdzniecībā, informācijas un mediju patēriņā, pakalpojumu izvēlē, politiskā dzīvē un citur.

Runa ir to, kurš novelk robežu starp piedāvājumu personalizēšanu un manipulēšanu ar indivīdu. Un runa ir arī par to, kādas iespējas katram datu subjektam tiek padarītas pieejamas un kādas ir liegtas; kurš pieņem šos lēmumus un cik caurskatāmi ir šie principi.

Nezinot, kurš par mums vāc datus, kādi dati tiek vākti un kā tiek izmantoti, mēs nespējam pat novērtēt šīs varas mērogu, kur nu vēl pret to vērsties.

Raksta autors:  Jānis Buholcs (Dr. sc. comm., Vidzemes augstskolas asociētais profesors)

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lsm.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti