Dalies:

Ja paveic iespaidīgas lietas, Latvijā to noteikti pamanīs

Ja paveic iespaidīgas lietas, Latvijā to noteikti pamanīs
Dārta Ance Ēdere, LV portāls
  • 16. Oct. 2019

Ārzemēs gūtā pieredze ir neatsverama, saka Arta Abāšina, kura pavadījusi piecarpus gadus Lielbritānijā, Spānijā un Jaunzēlandē. “Jaunieša dzīves skatījums kļūst daudz atvērtāks, ja viņš ir pastrādājis plecu pie pleca ar lauksaimnieku, apkopēju, restorāna īpašnieku vai dārznieku.”

ĪSUMĀ

  • Latvijā ir tik daudz spējīgu, gudru un interesantu cilvēku – mums jābūt lepniem par to, ko darām.
  • Latvijas tirgus vēl ir ļoti jauns – tas strauji attīstās, ir iespējams īstenot daudz vairāk ideju nekā agrāk.
  • Salīdzinoši nelielā valstī konkurence ir mazāka. Ja paveic iespaidīgas lietas, ir ļoti liela iespēja, ka to kāds pamanīs.
  • Tas, ka nevari pats uzkāpt pa kāpnēm, nenozīmē, ka nevari mācīties Latvijas labākajās skolās.
  • Viesmīles darbs varbūt neizskatās iespaidīgi manā CV, bet daudzi darba devēji uz šādu pieredzi raudzījās pozitīvi.
  • Diemžēl Latvijā jauniešiem ir paradums daudzus gadus – pat jau mācoties augstskolā – dzīvot uz vecāku pleciem.

Par nokļūšanu ārzemēs Artai Abāšinai, kā viņa pati saka, ir klasisks stāsts.  Mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, jauniete skaidri zināja, ka vēlas studēt ārzemēs. Tika apsvērtas dažādas vietas, bet lielākoties tās bija valstis, kurās runāja angliski. Angļu valoda vispār ir svarīgs elements Artas dzīvē, un tā viņai lieti noder arī tagad, vadot akcelerācijas fonda “Overkill Ventures” mentoringa programmu.

Lasītākās ziņas valstī

Darbs paralēli studijām

Arta izvēlējās studēt Skotijā – Stērlingas Universitātē viņa ieguva bakalaura grādu starptautiskās vadības un Eiropas sabiedrības studijās. Mācības bija bez maksas, bet dzīvošanu vajadzēja nodrošināt pašai, tāpēc jau no pirmā mācību gada jauniete sākusi strādāt – bijusi gan restorāna viesmīle, gan brīvprātīgā darba veicēja universitātē.

Atrast darbu sākumā nav bijis viegli – nācās apstaigāt daudzus veikalus, kafejnīcas un viesnīcas, līdz tika saņemts uzaicinājums uz darba interviju. Arta secina – Latvijā paralēli mācībām vidusskolā viņai būtu vajadzējis strādāt, kā to dara daudzi briti. Tas ne tikai sniedz iespēju nopelnīt un gūt vērtīgu pieredzi, bet arī ļauj ātrāk atrast darbu apstākļos, kad katra vakance ir “uz izķeršanu”. “Diemžēl Latvijā jauniešiem ir paradums daudzus gadus – pat jau mācoties augstskolā – dzīvot uz vecāku pleciem,” tā Arta.

“Viesmīles darbs varbūt neizskatās iespaidīgi manā CV, bet daudzi darba devēji uz šādu pieredzi raudzījās pozitīvi. Es ne tikai spēju lieliski plānot laiku, apvienojot mācības ar darbu, bet arī ieguvu vērtīgas soft skills jeb vispārīgās prasmes – protu efektīvi komunicēt, spēju novērst konfliktus un esmu attīstījusi pārdošanas iemaņas,” atzīst jauniete.

Artas sapnis vienmēr ir bijis iemācīties spāņu valodu, tāpēc, studējot Spānijā “Erasmus” programmas ietvaros, viņa vasarā strādājusi kādā Spānijas uzņēmuma mārketinga daļā.

Izdzīvot neordināras lietas un iegūt jaunu skatījumu 

Tā kā īsti nebija skaidrs, kurā virzienā veidot karjeru, pēc studijām kopā ar britu draugu Semu Arta nolēmusi doties uz Jaunzēlandi: abi uz gadu saņēmuši ceļošanas un darba vīzu.

Šajā tālajā valstī jaunieši nopirkuši mašīnu un pāris mēnešu dzīvojuši tajā. “Tāds dzīvesstils ir pietiekami tipisks šāda veida ceļotājiem,” stāsta Arta. “Nopērc lielu mašīnu, izņem aizmugurējos krēslus, nopērc matraci, lai apakšā var salikt kastes un somas. Katru rītu sapakojies, un visa dzīve ir ar tevi.” Jaunzēlandē jaunieši strādājuši gan brīvprātīgi, gan par samaksu.

Man patīk strādāt ar uzņēmīgiem un spējīgiem cilvēkiem, kuri tic savām idejām, redzēt, kā attīstās tehnoloģiju pasaule, un palīdzēt veidot uzņēmumus.

“Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, sabiedrība nespiež pēc skolas vai universitātes uzreiz mesties darba dzīvē,” saka Arta. “Pilnīgi saprotami ir gadu vai pat ilgāku laiku izmantot, lai paceļotu, iegūtu jaunas prasmes, izdzīvotu neordināras lietas un iegūtu jaunu skatījumu. Jaunzēlandē satiku ļoti daudz jauniešu, kuri gan pēc augstskolas, gan vidusskolas bija izlēmuši gadu padzīvot “uz koferiem”. Dzīves skatījums kļūst daudz atvērtāks, ja esi pastrādājis plecu pie pleca ar lauksaimnieku, apkopēju, restorāna īpašnieku vai dārznieku.”

Darbs jaunuzņēmumā

“Salīdzinot, kā es dzīvoju pirms gada un tagad, – pilnīgi cits dzīvesveids,” vērtē Arta. “Jaunzēlandē sapratām, ka vīza beigsies un ir jādomā, ko darīt tālāk. Ar draugu zinājām, ka gribam atgriezties Eiropā un sākt veidot savu karjeru.” Tāpēc Arta un Sems apmēram pirms gada atgriezās Latvijā. Lai gan sākumā īsti nebija skaidrs, ar ko abi nodarbosies, tomēr darbu izdevies atrast ātri un veiksmīgi.

Arta neilgu laiku strādāja sabiedrisko attiecību nozarē, bet tagad vada akcelerācijas fonda “Overkill Ventures” mentoringa programmu. “Ar jaunuzņēmumiem daudz neesmu strādājusi, bet man ļoti patīk internacionālais dzīvesveids, tas, ka ir daudz jāceļo. Patīk strādāt ar uzņēmīgiem un spējīgiem cilvēkiem, kuri tic savām idejām; patīk redzēt, kā attīstās tehnoloģiju pasaule, un palīdzēt veidot uzņēmumus. Strādāju ar Ukrainas, Baltkrievijas un visu triju Baltijas valstu uzņēmumiem,” tā Arta.

Jauniete uzskata, ka Latvija sniedz straujas karjeras izaugsmes iespējas. “Salīdzinoši nelielā valstī konkurence ir mazāka. Ja paveic iespaidīgas lietas un realizē interesantus projektus, ir ļoti liela iespēja, ka to kāds pamanīs un personīgi uzrunās pievienoties savai komandai,” spriež Arta. “Turklāt Latvijas tirgus vēl ir ļoti jauns – tas strauji attīstās, ir iespējams īstenot daudz vairāk ideju nekā agrāk. Šajās jomās bieži trūkst ekspertu, tādēļ, ja ir zināšanas, ātri vien var ieņemt svarīgu pozīciju.”

Lietas, ko mainīt

“Latvija neapšaubāmi attīstās, bet ārzemēs redzēju, ka ir daudz lietu, ko šeit varētu pilnveidot,” saka Arta un atklāj, ka ir iesaistījusies nevalstiskajā organizācijā “Global Shapers Riga”, kas iekļaujas pirms astoņiem gadiem izveidotajā “Global Shapers” starptautiskajā kustībā.  Kā LV portāls jau rakstīja, organizācijas dibināšanas mērķis ir iesaistīt jauniešus kā planētas nākotnes veidotājus dažādu globālo problēmu risināšanā – gan nacionālā, gan pasaules līmenī.

Arta uzskata, ka Latvijā vairāk būtu jādomā par cilvēkiem ar invaliditāti. “Stērlingas Universitātē mācījās akli un kurli studenti, cilvēki ratiņkrēslos. Durvis bija aprīkotas ar pogu, kas tās atvēra, pie galvenajām ieejām bija lifts, kas palīdzēja iekļūt ēkā. Universitāte pielāgoja mācības – klausāmi materiāli, pagarināts eksāmena laiks vai jebkas, kas nepieciešams, lai cilvēkiem, kuriem ir kāda invaliditāte, ļautu mācīties un būt sabiedrības locekļiem. Tāda pati attieksme pret invalīdiem ir Lielbritānijas uzņēmumos. Savukārt Latvijā tīņu gados strādāju par pavadoni aklam puisēnam – viņa prāts bija izcils, bet viņam nācās mācīties skolā, kurā atrodas bērni ar īpašām vajadzībām, arī ar garīgās attīstības traucējumiem. Tas tik ļoti nomāc – katram dzīvē var kaut kas atgadīties, bet tas, ka nevari pats uzkāpt pa kāpnēm, nenozīmē, ka nevari mācīties Latvijas labākajās skolās.”

Katrā valstī ir savas problēmas

“Ļoti daudz cilvēku jautā, kādēļ esmu atgriezusies. Dzīvojot ārzemēs, redzi – katrā valstī ir savas problēmas, nekas nav ideāls. Ārzemēs esmu kļuvusi pozitīvāka,” tā Arta. “Cilvēki paši nenovērtē to, kas viņiem ir. Man ir pazīstami daudzi ārzemnieki, kas dzīvo Latvijā un priecājas, ka mums ir tīra, skaista daba, Latvijā dzīve nav dārga, ir iespējams to izbaudīt kvalitatīvi.”

Artas draugs nesen saņēmis labu darba piedāvājumu Londonā, taču jaunieši nolēmuši palikt Latvijā, jo Lielbritānijā būtu pilnīgi cita dzīves kvalitāte. “Latvijā dzīvi var izbaudīt. Man ir ļoti labs balanss – labs darbs, varu nodarboties ar sportu, iet uz teātri, darboties “Global Shaper Riga”, stāsta Arta. “Man nav mašīnas, braucu ar divriteni vai eju kājām. Līdz darbam varu nokļūt 15 minūtēs. Ceļš uz darbu ir svarīgs, nevēlos pavadīt stundu vienā virzienā. Bet Londonā nebūtu citu variantu.”

Sajūtas Londonā Arta raksturo ar žurnālā “Ir” lasīto: “Es nezinu, vai Latvijā mani šeit kādam vajag, bet tur, Londonā, mani tiešām nevienam nevajag.”

Viņa atzīst, ka Lielbritānijā jutusies kā maza zivs lielā dīķī. “Tas, ka esam maza tauta, ir pluss,” viņa spriež. “Nīderlandieši arī ir maza tauta, bet viņi runā – iesim uz priekšu, sasniegsim virsotnes! Arī Latvijā ir daudz spējīgu, gudru un interesantu cilvēku – mums jābūt lepniem par to, ko darām.”

Autors: lvportals.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti