Dalies:

Iznākusi monogrāfija par latviešu rakstniekiem bēgļu ceļos Zviedrijā

Iznākusi monogrāfija par latviešu rakstniekiem bēgļu ceļos Zviedrijā
  • 15. Feb. 2019

Klajā nākusi literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā”. Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti.

Pētījuma pamatiecere ir atgādināt par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu. Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiemokupētajā Latvijā. Tomēr tam ir būtiska nozīme tautas pašapziņas un kolektīvās atmiņas aspektā. Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.

Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.

Lasītākās ziņas valstī

Aplūkotais laikposms simboliski veido nogriezni - no vienas puses, Kurzemes krasts un ceļš bēgļu laivā pāri jūrai, no otras puses, jaunā mītnes zeme Zviedrija bēgļa statusā, kur nākas iziet karantīnas nometnes Gotlandē un cietzemē, strādāt fizisku un ikdienišķu maizes darbu, no jauna apliecināt savas prasmes un zināšanas, līdztekus dzīvojot divas paralēlas dzīves - zviedrisko un latvisko - izdot latviešu periodiskos izdevumus, izdot grāmatas latviešu valodā, veidot aktīvu un rosīgu sabiedrisko, kultūras un literāro dzīvi, kas ļauj emocionāli izturēt svešumu un šķirtni no Latvijas, kas šajā gadījumā bija Baltijas jūra.

Laiks, ar kuru noslēdzas pētījums, latviešu bēgļiem arī Vācijā iezīmēja izšķiršanos - noslēdzoties bēgļu nometņu laikam, dēvētam par mazo Latviju, viņi izceļoja uz aizjūrām kā vienkāršo darbu strādnieki, mainījās viņu agrākā dzīve, iezīmējot vientulību un izkliedi, savukārt latviešiem Zviedrijā tad jau aizsākās garīgās un radošās pilnveides laiks, jo viņu strādnieku gadi pamatos bija beigušies.

Grāmata sagatavota un izdota Valsts pētījumu programmas "Letonika - Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības" projektā Nr. 4. 1. "Kultūra, un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse", ar Haralda Biezā fonda, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latviešu fonda, Pasaules Brīvo latviešu Kultūras fonda atbalstu.

Foto: Publicitātes attēls

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē