Dalies:

Iveta no Berlīnes – 200procentīga latviete un kultūras vēstniece

  • 14. Dec. 2017

Ivetas Kuhls ikdiena paiet Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kur viņa strādā par zvērinātu tiesu tulku un labprāt organizē pasākumus Berlīnes tautiešiem. Šoruden Iveta piedalījusies arī Kultūras vēstnieku apmācībās un mēs tiekamies dienā, kad viņa saņēmusi apliecinājumu par veiksmīgu mācību pabeigšanu.

- Kad un kāpēc nonāci Vācijā?

- Toreizējā Latvijas Valsts universitātē studēju vācu valodu un literatūru. Tas bija perestroikas un glasnostj laiks, sākās mazākumtautību biedrību dibināšana. Man ir baltvācu saknes – mammas tēvs ir vācietis. Tāpēc iesaistījos Baltvācu biedrībā. Vienā jaukā dienā ieradās delegācija no Berlīnes Brīvās universitātes un man kā Baltvācu biedrības aktīvai pārstāvei uzticēja viņiem parādīt Rīgu. Tā nodibināju personiskas saites ar berlīniešiem un mani uzaicināja uz Rietumberlīni. Tas bija 1989. gadā. Aizbraucu ciemos uz Rietumberlīni, uzzināju, kādas tur ir tālākstudiju iespējas. Studiju iespējas bija, taču nokārtot formalitātes, lai uzsāktu studijas, nebija viegli. Toreiz bija jāsaņem īpaša studentu vīza un to varēja saņemt tikai Maskavā vai Ļeningradā, Latvijai toreiz nebija sava Vācijas konsulāta. Vajadzēja arī ielūgumu un finansiālu galvojumu – labi, ka Berlīnē dzīvojošā draugu ģimene bija gatava par mani uzņemties atbildību. Studentu vīzu nācās gaidīt divus mēnešus un mana vācu ģimene ļoti cīnījās, lai es vispār uz Berlīni tiktu.

Tur studēju ģermānistiku, vācu lingvistiku, politoloģiju un slāvistiku. Ieguvu maģistra grādu, bet tas bija ļoti ilgs un grūts ceļš, jo paralēli mācībām bija jāstrādā un jāatbalsta ģimene Latvijā.

- Kā veidojās tava profesionālā karjera?

- Jau studiju laikā piestrādāju par tulku, iepazinos ar Latvijas vēstniecības Vācijā darbiniekiem. Kad vēstniecība pārcēlās no Bonnas uz Berlīni, kādu laiku sūtniecībā strādāju kā kultūras un preses nodaļas referente. Paralēli tam noliku juridisku eksāmenu, lai kļūtu par zvērinātu tiesu tulku. Šobrīd tieši tā arī ir mana nodarbošanās – tulkoju tiesās un policijā, ja tur nonācis kāds, kas vēlas ar šīm iestādēm komunicēt latviski vai krieviski. Tāpat arī tulkoju dažādus dokumentus – diplomus, apliecības utt. un apstiprinu šo tulkojumu atbilstību oriģinālam.

- Tad jau sanāk, ka tautiešus Berlīnē satiec arī ne tajos patīkamākajos apstākļos.

- Jā, darba ir daudz, jo sevišķi Berlīnē, taču, ja nepieciešams, strādāju arī citās tuvējās federālajās zemēs. Biežākais iemesls, kāpēc latvieši nonāk konfliktā ar likumu, ir zādzības. Daudzi ierodas darba meklējumos, neatrod, nonāk uz ielas. Salīdzinoši bieži gadās pārkāpumi alkohola vai narkotiku atkarības ietekmē.

- Taču latviešus satiec arī ārpus darba pienākumu veikšanas, jo esi biedrības "Berlīnes latviešu koris" priekšsēdētājas vietniece.

- Pirms 11 gadiem kopā ar citiem Berlīnes tautiešiem nolēmām, ka nepieciešama kāda regulāra kulturāla aktivitāte, kur varam runāt dzimtajā valodā, tikties ar tautiešiem, kopīgi dziedāt. Esam biedrībā vairāki aktīvisti: priekšsēdētāja Eiženija Veiriha, es, Andris Spalviņš un vēl pāris.

Faktiski Berlīnē esam trīs tādi kā latvietības uzturēšanas balsti: mūsu reģistrētā biedrība, evanģ.-luterāņu draudze ar mācītaju Tāli Redmani un Berlīnes latviešu bērnu un kultūras biedrība, ko vada Vinija Folkmane un kurā ir latviešu svētdienas skoliņa. Rīkojam kopīgu Jāņu svinēšanu, valsts svētku svinības, Ziemassvētkus. Jau vairākus gadus organizēju ciešā sadarbībā ar diasporas mūziķiem arī pasākumus Berlīnes letiņu tikšanās, par kuriem informācija rodama Latvijas vēstniecības Vācijā mājas lapā.

- Kāpēc Tev šīs latviešu aktivitātes nepieciešamas? To rīkošana taču prasa laiku un spēku.

- Latviskās aktivitātes ir nepieciešamas manai sirdij. Jūtu gandarījumu, ja ir izdevies apzināt un savest latviešus kopā, ja ir izdevies jauks pasākums un iesaistīti pēc iespējas vairāk latvieši, arī bez projektu finansiāla atbalsta. Berlīnes latviešu draudzē vairāk ir aktīvo kristiešu, svētdienas skoliņas pasākumos vairāk iesaistās ģimenes ar bērniem, kora pasākumos – tie kuri māk un grib dziedāt. Savukārt Berlīnes letiņu pasākumi piemēroti visiem. Tos organizēju sadarbībā ar visām šīm organizācijām, jo bez komandas darba nekas nav paveicams, tomēr cenšos tos veidot tādus, lai tie būtu piemēroti plašākam interesentu lokam. Sapulcēšanās tautiešiem noder ne tikai latvietības uzturēšanai. Piemēram, šī gada 18. novembra svinības restorānā Ķirsons "Lido" organizēju kopā ar dziesminieku Andri. Vakara gaitā dzirdēju, ka viena no svinību apmeklētājām, kas kādreiz bija palikusi bez darba un dzīvesvietas, letiņu pasākumā atradusi noderīgus kontaktus un tika gan pie darba, gan dzīvesvietas. Tātad pasākumu organizēšana ir arī iespēja citiem palīdzēt, dot kādu ieteikumu vai noderīgu informāciju.

Kad tautieši pie manis nāk kā pie tulces, lai pārtulkotu dokumentus, vienmēr aicinu arī viņus uz pasākumiem vai iesaistīties korī. Tas vēstījums, ko cenšos sniegt" "Nepazūdiet svešumā!". Jā, ir latvieši, kas saka: man arī Vācijā latvieši ir visapkārt. Savukārt man ir cits stāsts: kad sāku dzīvot Berlīnē 90. gadu sākumā, te bija ļoti maz latviešu. Visu mūžu esmu pēc latviešiem ilgojusies. Daudz tautiešu saradies tikai pēdējā desmitgadē.

- Kuri no rīkotajiem pasākumiem palikuši visgaišākajā atmiņā?

- Cilvēkiem ļoti patika mūsu rīkotais sadraudzības pasākums ar igauņiem. Latvieši bija pulcējušies gan no draudzes, gan latviešu svētdienas skolas, gan arī koris. Igauņiem kora nav, bet ir brīnišķīga deju grupa, tad nu latvieši dziedāja, bet igauņi dancoja. Turklāt dziesmās un dejās tika iesaistīti visi klātesošie. Arī kopumā jāsaka, ka mums ar Berlīnes igauņiem ļoti saskan. Februārī plānojam nākošo kopīgo pasākumu.

Ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Gunāra Ķirsona "Lido". Šim uzņēmumam Berlīnē ir divi restorāni un tas ļoti labprāt atvēl telpas latviešu pasākumiem, turklāt ēdienus mums pārdod ar atlaidi. Arī Ziemassvētku pasākums notika vienā no šiem restorāniem – Lido Charlotte.

- Kāpēc pieteicies Kultūras ministrijas rīkotajām Kultūras vēstnieku pasākumiem?

- Meklēju veidus, kā savu darbību diasporā padarīt vēl noderīgāku. Nesen Latvijas vēstniecība saaicināja kopā diasporas aktīvistus no visas Vācijas. Katrs pastāstīja, ko savā pilsētā dara. Secināju, ka diemžēl par maz zinām, ko dara latviešu diasporas aktīvisti citās Vācijas pilsētās, turklāt tā īsti nezinām, kā Latvijā plānots sagaidīt simtgadi.

Tāpēc nolēmu pieteikties apmācībām, kaut šajā grupā biju vienīgā diasporas pārstāve: visi citi kursu dalībnieki bija no Latvijas.

- Kas bija vērtīgākais, ko guvi šajās apmācībās?

- Kontakti ar gaišiem un aktīviem kultūras cilvēkiem un nepastarpināta informācija par to, kas notiek Latvijā. Nu man ir padomā vairāki projekti, par kuriem vēl negribu daudz atklāt, bet ir doma, ka Berlīnē varētu notikt divi latviski pasākumi: viens saistīts ar teātri, otrs ar mūziku. Gan dalība Kultūras vēstnieku apmācībās un rastie kontakti, gan šo kopējo projektu īstenošana varētu būt mans mazais labdarbiņš Latvijai.

- Ar kādām sajūtām tu un citi Berlīnes latvieši gaidāt valsts simtgadi?

- Mēs tikko esam divas dienas svinējuši Latvijas 99. gadadienu. 17. novembrī bija ļoti vērienīgs pasākums – to rīkoja V. Folkmanes vadītā biedrība, uzstājās "Iļģi", bija atnākuši teju visi Berlīnes latvieši. Nākamajā dienā bija jau pieminētais mūsu pasākums "Lido", tur uzstājās gan koris, gan dziesminieks Andris ar latviešu ziņģēm un šlāgeriem. Kopā skatījāmies tiešraidi no salūta Rīgā, dziedājām himnu. Tautieši saka: ja 99. Latvijas dzimšanas diena svinēta divas dienas, tad simtgade jāsvin trīs dienas vismaz.

- Vai savu nākotni redzi Latvijā vai Vācijā?

- Esmu apzināti saglabājusi saikni ar Latviju. Priecājos, ka Rīgā man ir arī mazs dzīvoklītis, ir, kur nolikt galvu, vismaz nav jāiet savā dzimtajā zemē uz viesnīcu. Kaut manī rit dažādu tautu asinis, domāju, ka manī mīt latviska dvēsele. Jūtos kā divsimtprocentīga latviete. Tas nekad nezudīs.

Taču Vācijā man ir ģimene: esmu precējusies ar vācieti, aug dēls. Arī mana lielā meita, kas dzimusi Latvijā, dzīvo Vācijā. Tomēr Latvijā esmu ļoti bieži, jo sevišķi vasarās. Arī manai vācu ģimenei ļoti patīk Latvija. Protams, ka ar saviem bērniem runāju latviski.

Domāju, ka arī turpmāk būšu nemitīgā mijiedarbībā starp Latviju un Vāciju.

Uzziņa

Profesionālās pilnveides kursu programma "Latvijas kultūras vēstnieki 2017" īsteno Kultūras ministrija un Nacionālais kultūras centrs. Šī programma tiek īstenota jau ceturto gadu. Tajā apmāca kultūrizglītības iestāžu, kultūras centru un nevalstisko organizāciju darbiniekus, lai viņi prastu iesaistīt citus Latvijas valsts simtgades sagaidīšanā un veidot sabiedriski nozīmīgus kultūras projektus.


Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē