Dalies:

Imants Balodis: Okupētās Latvijas karte

Imants Balodis: Okupētās Latvijas karte
  • 04. Jan. 2020

Nesen „Latvija Amerikā” slejās varējām lasīt, ka izdota grāmata „Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986. gadam”. Tagad mums zināms, ka šī grāmata jau nonākusi Latviešu Centra Toronto bibliotēkā. Droši vien arī citās Kanadas un ASV latviešu bibliotēkās. Tādēļ laiks pastāstīt kā radās un izveidojās šīs grāmatas pielikums – okupētās Latvijas karte, kuŗa veltīta Gunāram Astram, Voldemāram Zariņam un citiem Brīvības cīnītājiem.

Ierosinājums pavīdēja grāmatas „Gunārs Astra. Un citi” atvēršanā 2015. gadā Rīgā. Domāts latviešu jaunatnei. Šo ideju gluži personīgi uztvēŗa vēsturnieks Gints Zelmenis un pretošanās kustības dalībnieks Bruno Javoišs.

Sākās pētījumi.Diemžēl iecerētais ieilga,jo Gints Zelmenis bija ļoti noslogots ar ikdienas pienākumiem Latvijas Nacionālā archīvā. Tomēr šīgada sākumā Zelmenis pabeidza sarakstu ar 216 represēto cilvēku vārdiem un uzvārdiem, dzimšanas datiem, tautību, dzīvesvietām pirms aresta, aresta dienām,likumiem un pantiem uz kuŗu pamatota apsūdzība, „noziedzības” izklāsti un piemērotie sodi. Precīzs aptveŗošs darbs, kāds līdz šim nav vēl bijis.

Lasītākās ziņas valstī

Taču te vēl jāievēro vēsturnieka Zelmeņa paskaidrojums, kas lasāms žurnāla „Ir” intervijā: „Sastādītais saraksts nebūt nav pilnīgs, jo noteikti vēl daudz kas ir jāpēta”.

Šo sarakstu iesniedzām karšu izdevniecībā „Jāņusēta”. Viņi ar krāsainiem kvadrātiņiem, tā uzrādot represēto aresta gadus, un ar sarakstam atbilstošajiem skaitļiem, iezīmēja kartē sodītā dzīves vietas pirms apcietinājuma. Liela daļa no tiem dzīvoja Rīgā, tomēr daudzi arī citās pilsētās un uz laukiem.

Ievērojot Bruno Javoiša norādes, kaktā ar simboliem, aptuveni attiecīgajiem kvadrātiņiem, iezīmētas pretestības kustības dalībnieku nozīmīgākās akcijas: Latvijas karoga uzglabāšana, izgatavošana un pacelšana; skrejlapu sagatavošana, pavairošana un izplatīšana; sakari ar ārzemēm, ārzemju raidstaciju klausīšanās u.c. Nav varēts uzrādīt, ka sodīti par tautas lūgšanas „Dievs, svētī Latviju!” dziedāšanu. Vai tie bija vienīgie?

Gunāra Astras un Voldemāra Zariņa piemiņai kartē iezīmēti krusti Rīgā, Meža kapos un Elejā.
Lai simbolizētu trimdas latviešu atbalstu Brīvības cīnītājiem, Baltijas jūrā redzams Brīvības un miera kuģis (1985. g.).

Skatot šo karti kopumā, jāievēro, ka te skarti arī sodīto ģimenes draugi un paziņas. Tātad tūkstoši. No un uz lēģeŗiem sūtītas vēstules. Gadā 24, bet 3, 7 vai 10 gados kriet- ni vairāk. Pēc izciestā soda vairums atgriezās savās dzīves vietās, lai kopā ar savējiem izdzīvotu līdz Atmoda, Brīvības sapņojumam. Vēl pieminams vēsturnieka Zelmeņa ļoti būtiskais jautājums – ja nebūtu tādu cilvēku, kas skrēja, tā sakot, ar pieri sienā, vai mums 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā vairs būtu ko atjaunot? - Tas jau ir nākošās apceres temats.

Iecerēts, ka aizsāksies plašāka atmiņu apzināšana par nacionālās pretestības posmiem. Informāciju vākšanas centra lomu uzņēmies Nacionālās apvienības birojs un NA jaunieši. Atmiņu stāstus, foto attēlus, jaunus faktus un informāciju sūtīt koordinātoram Kristapam Gulbim. Viņa e- pasts: kgulbis@gmail. com. Adrese: Nacionālās apvienības birojs: Torņu ielā 4 – 1B, Rīgā, LV -1050.

Kā redzams, ir tapusi nozīmīga grāmata, kuŗas sagatavošanā izdevniecība „Pētergailis” ir ieguldījusi daudz pūliņu. Patiesi, ne vien saturiski, bet arī mākslinieciski un poligrafiski augstvērtīgs izdevums! Paldies.

Vēlams, ka grāmatu iegādātos gan diasporas latviešu organizācijas, gan bibliotēkas un šī apskatāmā temata interesenti.

Autors: Imants Balodis

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti