Dalies:

Ilgi nāca, drīz aizgāja...

Ilgi nāca, drīz aizgāja...
  • 13. Jul. 2019

Vareni izskanējuši XV Latviešu Dziesmu un Deju svētki Kanādā.

Ir aizritējušas četras svētku dienas, dziesmu, deju, jautrības un sadraudzības pilnas. Tās bija apliecinājums XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā sauklim  “Viena dziesma, viena deja... viena tauta!”, tās nojauca robežas starp pilsētām, valstīm un kontinentiem. Tauta no malu malām saplūda vienuviet  no Rīgas 6770 km tālajā Toronto pilsētā, kuŗas ielās lepni skanēja latviešu valoda un zibēja latviešu tautas tērpi.

Svētku pirmā diena  4. jūlijs  iesākās ar mākslas un cimdu izstāžu atklāšanu un ieskaņas koncertu. Svētki tika skaisti sākti, atskanot bērnu balsīm un bērnu uzburtām kokles skaņām. Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas skolotājas Linda Maruta Kronberga un Marisa Zubāne savus skolēnus bija labi sagatavojušas. Klausītāji bija sajūsmā.

Lasītākās ziņas valstī

XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteja apmierināta ar paveikto. No kr. Baiba Reinfelde, Gunta Krūmiņa, Krista Treiguta, Arturs Jansons, Selga Apse, Juris Ķeniņš, Laura Adlers, Zinta Amoliņa, Tija Freimuta. Foto: Vita Gaiķe

Latviešus sveikt dziesmotajos svētkos bija ieradušies vairāki svarīgi viesi. Kā pārsteigumu pirmo sveicienu nesa Kanadas ārlietu ministre Chrystia Freeland, apliecinot, ka saprot latviešu tautas tradicijas un to nozīmi ārzemju latviešu vidū.

Kā viesis ieradies arī bija Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, savā apsveikumā norādot, ka dziesma ir tā, kas veidoja valsti un tautu, kas palīdzēja izdzīvot okupācijas gadus un saglabāt latvietību, un dziesma ir tā, kas palīdzēja atgūt brīvību. Viņš arī pateicās Kanadas valstij par patvēruma došanu Otra pasaules kaŗa bēgļiem un par Kanadas bruņoto spēku vadību miera sargāšanā Latvijā.

Svētku Rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš pateicās Rīcības komitejai par tūkstošiem stundu darba, kas ieguldīts šo svētku veidošanā.

Latvijas vēstnieks Kanadā Kārlis Eihenbaums vēlēja skaisti dziedāt, raiti dejot, nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā prezidents Andris Ķesteris atgādināja, ka tradicijas nosaka, kas mēs esam.

Latviešu Nacionālās Jaunatnes Apvienības Kanadā priekšsēdis Emīls Matīss uzsvēra, ka latvietība ir mūsu dārgākais mantojums, un šodien mēs ar to dalāmies.

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte uzteica svētku saukli, jo dziesmu svētki vienmēr ir bijuši tautas vienotāji.

Zīmīgi, ka gandrīz visi šie runātāji atzīmēja Kanadas bruņoto spēku lielo lomu NATO vienību sastāvā, sargājot mieru un demokratiju Baltijas valstīs.

LELBĀL archibīskape Lauma Zušēvica lūdza, lai Dievs svētī Latviju un šos svētkus.

Dziesmu svētku rīkotājus, viesus un dalībniekus sveica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Sarmīte Pāvulēna, kā arī Latvijas vēstnieks Diasporas jautājumos Aivars Groza.

Savukārt XV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ASV Rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš, uzslavējot dziesmu svētku tradicijas spēcīgo turpinājumu Ziemeļamerikā, jau visus sirsnīgi aicināja uz svētkiem MineapolēSt. Paulā 2022. gadā. 

Runām pa vidu skanēja mūzika un dziesmas un rībēja deju soļi. Jauktais koris “Ogre” cēli dziedāja trīs dziesmas. Brusubārdu ģimenes ansamblis spēlēja gan atsevišķi, gan kopā ar vijolnieci Ingu MalējuYanovski un vibrafonistu Michael Yanovski. Mecosoprāns Vilma Indra Vītola Pēteŗa Zariņa klavieŗu pavadībā dziedāja divas simtgadnieka Tālivalda Ķeniņa tautas dziesmu apdares. Asumu šim koncertam piedeva deju grupas “Greizie rati” sparīgie danči. Savukārt ansamblis “Malduguns” no Bostonas noslēdza koncertu uz jautras nots ar spriganām dziesmām, tā noskaņojot klātesošos uz četrām notikumu pilnām un spraigām dienām.

Svētki vareni iesākās un turpinājās vēl varenāk, un par šo neaizmirstamo svētku norisi varēsit lasīt turpmākos laikraksta numuros.      

Autors: Vita Gaiķe

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti