Dalies:

Iepazīsimies ar XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteju!

Iepazīsimies ar XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteju!
  • 27. May. 2019

Saruna ar Lauru Adleri

Cik gadus kalpo Dziesmu svētku Rīcības komitejā vai citā dziesmu svētku komitejā?

Laura Adlers: Šie ir mani trešie Dziesmu svētki, kuŗos piedalos kādā administrātīvā lomā. 2009. gada un 2014. gada svētkos biju mūzikas komitejā, atbildīga par viesu koŗiem, un arī strādāju aizkulisēs katrā koncertā. Šajos svētkos kalpoju pirmo reizi Rīcības komitejā, kur man ir vairākas lomas. Tātad, ar visu plānošanu, laikam esmu strādājusi Dziesmu svētku komitejās kādus 14 gadus!

Lasītākās ziņas valstī

Kāda ir tava ikdienas profesija?

L.A.: Esmu kultūras menedžere un producente un jau kādus 25 gadus sadarbojos galvenokārt ar Kanadas un Latvijas māksliniekiem, visvairāk ar koŗiem, diriģentiem un komponistiem. Beidzamos pāris gadus arī tulkoju latviešu literātūru, kas man ārkārtīgi patīk!

Par ko esi atbildīga šinīs svētkos?

L.A.: Esmu atbildīga par koristu pieteikšanos un visiem saistītiem administrātīviem darbiem, kas notiek pirms svētkiem. 

Es arī strādāju pie reklāmas kanadiešu sabiedrībā, kas mums ir ļoti svarīga šajos svētkos. Es vienmēr esmu mēģinājusi pēc iespējas iesaistīt nelatviešus, kanadiešus, kuŗiem interesē latviešu kultūra, mūsu koncertos un sarīkojumos.

Esmu atbildīga par līdzekļu vākšanu, un esam rakstījuši projektu pieprasījumus latviešu un kanadiešu fondiem. Ļoti arī ceram uz mūsu tautiešu atbalstu. Šogad sadarbojamies kopā ar Toronto Latviešu koncertapvienību, lai ir iespēja labvēļiem atbalstīt mūzikas sarīkojumus un mūsu viesu māksliniekus un par to arī saņemt nodokļu kvīti. Ļoti pateicamies visiem labvēļiem, kuŗi ir līdz šim atbalstījuši mūsu svētkus!

Pats galvenais, ar ko nodarbojos, ir organizēju un vadu Valsts Akadēmiskā koŗa debijas tūri Kanadā! Koris pasniegs gan meistarklases, gan solo koncertu dziesmu svētkos, bet pēc svētkiem braucam tālāk uz Otavu, kur koris dziedās Music and Beyond / Musique et Autres Mondes festivālā. Trešā pieturas vieta būs Elora festivāls, kur Valsts koris dziedās kā daļa no atklāšanas koncerta, un nākamajā dienā sniegs meistarklases un solo koncertu.

Kāda ir tava visspilgtākā atmiņa no dziesmu svētkiem, kur tu pati esi piedalījusies? 

L.A.: Man ir divas ļoti spilgtas atmiņas, viena no Kanadas svētkiem un viena no Latvijas svētkiem. 1985. gadā piedalījos latviešu mūzikas nometnē Orfordā, Kvebekā, ko vadīja Dace ŠtauvereAperāne. Es tur pirmo reizi dziedāju kamerkorī ar Brigitu Alku, kuŗa nesen nosvinēja 40 gadus ar viņas vadīto Sv. Jāņa draudzes vokālo ansambli Toronto. Otra diriģente bija Vizma Maksiņa, ar kuŗu biju dziedājusi jau vairākus gadus Gaŗezera vasaras vidusskolā. Mēs veselu nedēļu intensīvi gatavojāmies Jauniešu dziesmu svētkiem Montreālā, kas notika tieši pēc nometnes. Šinī kamerkorī dziedāja jaunieši, diriģenti un komponisti no vairākām pilsētām Ziemeļamerikā, visi izcili dziedātāji. Vakaros izdziedājām visas tautas dziesmas mūsu kopīgā repertuārā, pa dienu dziedājām grūtas bet skaistas latviešu koŗdziesmas, īsti izaicinājumi mums jauniešiem, kā piemēram Paula Dambja „Jūras dziesmas” un Bruno Skultes „Bāliņš un malējiņa”. 

Blakus koŗa meistarklasēm mums bija iespēja noklausīties lekcijas un koncertus, ko sniedza tādas slavenības kā komponists un profesors Tālivaldis Ķeniņš un pianists Artūrs Ozoliņš. 

Pēc nometnes mūsu kamerkoris nodziedāja koncertu Jauniešu dziesmu svētkos Montreālā. Tā bija izcila pieredze mums visiem un no manas puses it sevišķi sapratu, ka gribēju strādāt tādā kvalitātīvā līmenī kultūras laukā ar koŗiem un organizējot tādus vērienīgus pasākumus – koncertus, meistarklases, festivālus. 

Un pats labākais par šo piedzīvojumu bija, ka es iepazinos ar tik daudziem labiem un mīļiem draugiem un kollēģiem, kuŗi man ir līdz šai dienai ļoti tuvi.

Otra visspilgtākā atmiņa man ir saistīta uz mūžu ar virsdiriģentu Edgaru Račevski un 1990. gada Dziesmu un Deju svētkiem Latvijā. Es pirmo reizi biju Latvijā ar Vizmas Maksiņas vadīto Kanadas kori, lai dziedātu lielajā noslēguma koncerta kopkorī. Tas jau tā bija ļoti emocionāls pārdzīvojums, iepazīties ar to dzimteni, par ko man beidzamos divdesmit gadus stāstīja vecāki, vecvecāki un latviešu skolas skolotāji. Un tad vēl dziedāt dziesmu svētkos, kad pirmo reizi atļāva trimdas koŗiem un deju grupām piedalīties un kad visapkārt juta, ka tauta mostas un ka Padomju savienība sāk sabrukt.

Bet tas brīdis noslēguma koncertā, kad maestro Račevskis diriģēja Lūcijas Garūtas „Mūsu Tēvs” un koristi sāka spontāni aizdedzināt svecītes koŗu rindās, līdz kamēr viss koris spīdēja sveču gaismā – tas brīdis, tā dziesma, tā gaisotne – to es ne mūžam neaizmirsīšu! Es vēl tagad nevaru par to runāt bez asarām!

Kuŗa ir tava vismīļākā tautas dziesma vai koŗa dziesma?

L.A.: „Dziedot dzimu, dziedot augu” noteikti ir viena no vismīļākām, jo tā tik skaisti apraksta latviešu kopīgo dvēseli, bet „Pūt, vējiņi!” arī ir turpat, jo tā ir tik vienkārša, bet tik simboliska un mums vēsturiska. Man ir arī prieks, ka arvien vairāk sveštautieši, koŗi un diriģenti pazīst šo dziesmu un to vēsturi, visvairāk pateicoties Imanta Ramiņa apdarei.

Man vispār garīga koŗmūzika ir ļoti mīļa – visvairāk noteikti lūgšanas, it sevišķi Ādolfa Ābeles „Lūgšana” un Lūcijas Garūtas „Mūsu Tēvs”.

Kāds vēlējums būtu svētku koristiem, gatavojoties Kanadas dziesmu un deju svētkiem?

L.A.: Vai! Grūti iedomāties, ka visi beidzot satiksimies Toronto pēc apmēram sešām nedēļām! Es zinu, cik cītīgi visi koristi un diriģenti ir strādājuši, lai sagatavotos kopkoŗa koncertam, un cik tas ir prasījis no katra dalībnieka. Tāpēc es novēlu katram laimīgu ceļu uz Kanadu, un vissvarīgākais – izbaudiet svētkus, izbaudiet Toronto un Kanadu, un izbaudiet šo lielisko iespēju iepazīties ar latviešiem no visas pasaules! Uz drīzu tikšanos! 

Publicēts sadarbībā ar Laikrakstu "Latvija Amērikā"
 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti