Dalies:

Iepazīsimies ar XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteju!

Iepazīsimies ar XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komiteju!
  • 11. May. 2019

Saruna ar Tiju Freimuti

Cik gadus kalpo Dziesmu svētku Rīcības komitejā vai citā Dziesmu svētku komitejā?

Šie ir mani pirmie svētki kā Rīcības komitejas loceklei. 2014. gadā Hamiltonas svētkiem palīdzēju sagatavot svētku Vadoni, savācot, saliekot un tulkojot visus materiālus deju nodaļai. Pirms tam biju vēl vidusskolā un svētkos tikai piedalījos kā dejotāja – nemaz vēl nedomāju par to, kas notiek aizkulisēs!

Lasītākās ziņas valstī

Kas ir tava ikdienas profesija?

Nesen beidzu kursu mākslas un kultūras vadībā un ceru strādāt šajā jomā - Dziesmu svētku rīkošana ir labs treniņš!

Par ko esi atbildīga šajos svētkos?

Šajos svētkos man ir divas galvenās lomas. Kā jaunatnes pārzine rīkoju jauniešu vakaru un meklēju visādus veidus, kā vairāk jauniešus iesaistīt svētkos. Arī kalpoju deju nozarē – esmu galvenā rīkotāja jaundeju skatei.

Kāda ir tava visspilgtākā atmiņa no Dziesmu svētkiem, kur tu pati esi piedalījusies? Kuŗi svētki tie bija?

Man ir vairākas, tik grūti izvēlēties tikai vienu. Vienmēr te Ziemeļamerikā iespaidīgas ir deju lieluzveduma beigas, kur visi dejotāji un skatītāji sanāk kopā nodziedāt „Daugav’s abas malas” - rodas zosāda un asaras birst. Tajos momentos jūtu tik stipru lepnumu un cieņu par savu latvietību, par mūsu mazo tautu, kas vēl spēj sanākt kopā tādā kuplā skaitā.

No Rīgas svētkiem man arī ir spilgtas atmiņas. 2008. gadā, kad pirmo reizi Latvijā piedalījos svētkos, mums bija jāuznāk virsū skrienot lejā pa rampām. Agrāk dienā smagi bija lijis un rampa bija slidena. Paklupu un noslīdēju pa rampu pilnīgi uz vēdera, kā pingvīns! Tomēr paspēju deju izdejot - laimīgā kārtā nebiju nemaz ievainota un tikai nokavēju vienu gājienu. Vēl viens īpašs moments bija 2014. g. Rīgas svētkos. Dejojām deju par Lieldienām, kuŗā bija jāsviež gaisā krāsainas drēbju olas. Mums visiem mēģinājumos mājās tās olas likās diezgan nevajadzīgas - bet, kad tikām Daugavas stadionā uz laukuma un dejas laikā simtiem olu lidoja pa gaisu visapkārt - tas nu bija iespaidīgi!

Ko publika varēs sagaidīt Jaundeju skatē?

Jaundeju skates programma ir pilna - būs 27 jaundarbi, ko ir veidojuši 26 choreografi! Ir liela dažādība dejās: dejas četriem, sešiem, astoņiem, desmit un pat vairākiem pāŗiem; bērnu dejas, meiteņu dejas, kā arī vairākas dejas, kur maisīts pāŗu skaits: trīs zēni un sešas meitenes, piemēram. Piedalās 15 deju kopas no Kanadas, ASV, Īrijas un Latvijas. Piedalās veterānu choreografi, tai skaitā Jānis Purviņš un Māra Simsone, kā arī vairāki choreografi, kam šinī skatē redzama pirmā choreografija.

Atšķirībā no iepriekšējām jaundeju skatēm, šajos svētkos nebūs žūrijas, kas dejas vērtēs. Dejas vērtēs tikai choreografi un deju kopas pašas. Skatītājiem arī būs iespēja balsot par savu iemīļotāko deju. Ar šo maiņu ceram vairāk uzsvērt tieši dejas radošo procesu. Gribam zināt, kas iedvesmo choreografus, no kurienes radās viņu pirmā ideja un kā deja ir augusi no pirmās idejas līdz tam, ko varēs redzēt uz skatuves. Skates laikā arī dalīsimies ar bildēm un anekdotēm no choreografiem, kas dos lielāku vispārēju iespaidu par katru deju un tās tapšanu.

Kad sākām plānot skati, mūsu komitejai bija reālas šaubas, vai mums būs pietiekami deju, lai izmantotu visu skates laiku. Mums nevajadzēja uztraukties! Interese par skati ir bijusi lieliska un nevaram sagaidīt šīs dejas rādīt publikai! Kanadas svētkiem ir stipra tradicija atbalstīt jaundarbus un mums ir lepnums šo svarīgo darbu turpināt.

Kuŗa ir tava vismīļākā tautas deja, ja varētu izvēlēties vienu?

Pirmā deja, kas nāk prātā, ir Guntas Skujas „Gosti”. Dzirdu pat pirmās notis dejas mūzikai un man jau kājas kustas līdz. Varētu to dejot katru dienu un man neapniktu. Un to nav iespējams dejot bez smaida sejā. Deja, kas man vistuvāk sirdij, ir Zigurda Miezīša „Kurzemnieku pērkondancis”. Zigis bija manas māsas krusttēvs un ļoti tuvs draugs manai ģimenei. To dejojot vienmēr nāk prātā Zigis, kas man iemācīja pirmos dejas soļus Toronto „Diždancītī”. Esmu dejojusi „Kurzemnieku pērkondanci” nez cik reizes un vēl arvien katru reizi man aizrauj dejas stiprums un skaistums.

Kāds vēlējums būtu Svētku dejotājiem, gatavojoties Kanadas Dziesmu un Deju svētkiem?

Ceļš uz svētkiem var dažreiz likties gaŗš un grūts, bet svētki paši ir cauri tik īsā mirklī. Atcerieties elpot un dzīvot šajā momentā. Izbaudiet svētkus - izdejojieties, gan koncertos, gan ballēs, izbaudiet laiku kopā ar draugiem, veidojiet jaunas draudzības un atjaunojiet vecās, vāciet atmiņas un uzlādējiet savas latviešu baterijas. Mēs visi esam svētki: dalībnieki, atbalstītāji, veidotāji, skatītāji. Mēs uzturam svētkus un tie uztur mūs.

Autors; Laura Adlers
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti