Dalies:

Iepazīsimies ar XV Dziesmu un Deju svētku Rīcības komiteju! - Saruna ar Arturu Jansonu

Iepazīsimies ar XV Dziesmu un Deju svētku Rīcības komiteju! - Saruna ar Arturu Jansonu
Laikraksts "Latvija Amērikā"
  • 23. Jun. 2019

Cik gadus kalpo Kanadas Dziesmu svētkiem vispār?

Ja nemaldos, pirmo reizi uzstājos piektajos Kanadas dziesmu svētkos 1970. gadā “jauno mākslinieku konkursa” laureātu koncertā, tad atkal septītajos svētkos 1981. gadā, “izlases” (kamermūzikas) koncertā, bet pirmo reizi sāku kalpot svētkiem 1986. gadā astotajos svētkos, kad Arvīds Purvs un Tālivaldis Ķeniņš mani aicināja strādāt Mūzikas komitejā. Mans galvenais pienākums bija sarunāt orķestŗa mūziķus simfoniskam koncertam Roy Thomson zālē. Bija loģiski, jo es tai vidē strādāju un labi pazinu visus Toronto mūziķus. Pats arī tajos svētkos spēlēju kamermūzikas koncertā.

Kas ir tava ikdienas profesija?

Lasītākās ziņas valstī

Visu mūžu esmu bijis profesionāls mūziķis. Studēju mūziku Toronto Universitātē un Juilliard skolā Ņujorkā. Tā bija mana karjēra un mans maizes darbs un priecājos, ka mūzicējot varēju samērā ērti dzīvot, pasauli redzēt un iepazīties un mūzicēt ar tik daudz apdāvinātiem un interesantiem māksliniekiem.

Par ko esi atbildīgs šajos svētkos?

Esmu Rīcības komitejas vicepriekšsēdis un Mūzikas nozares vadītājs, bet jāatzīstas, ka smago darbu Kopkoŗa un Garīgās mūzikas koncerta rīkošanā esmu uzticējis tev (Laurai Adlerei  red.), Jurim Ķeniņam, Vizmai Maksiņai, Jānim Beloglāzovam un Brigitai Alkai. Jums visiem ir lielāka pieredze un zināšana koŗa repertuārā, un īpaši tavas spējas un pieredze kultūras menedžmentā ir bijusi mums visiem nepieciešama, lai noorganizētu un piereģistrētu mūsu vairāk nekā 1000 dziedātājus!

Esmu īpaši pateicīgs par tavu lielo darbu Valsts Akadēmiskā koŗa LATVIJA koncerta un tūres rīkošanā. Tas ir liels gods un panākums, ka mūsu svētki ir sākumpunkts un iedvesma šī pasaules slavenā koŗa Kanadas debijas tūrei, kas turpināsies pēc svētkiem Otavā un beigsies ar koncertiem ieredzētā Eloras festivālā.

Šajos svētkos mans fokuss ir bijis Orķestŗa un Kamermūzikas koncerts, ieraksta projekts un sadarbošanās ar mūsu solistiem un latviešu instrumentālistiem, kā arī ar Kanadas Operas orķestri, Kanadas Mūzikas Centru un koncertzālēm.

Es esmu ļoti sajūsmināts, ka mums pieteicās vairāk nekā 30 latviešu mūziķi (vesels orķestris!) no visām pasaules malām, lai svētkos spēlētu Garīgās mūzikas un Kopkoŗa koncertos. Tas pierāda, ka eksperiments, ko iesākām 2009. gadā Hamiltonas svētkos, ir kļuvis par ļoti populāru tradiciju.

Es arī ļoti gribēju, lai mūsu svētku akadēmiskās mūzikas koncerts būtu izsludināts un ievērots kanadiešu sabiedrībā. Es vēlējos uzsvērt un parādīt, ko latvieši ir devuši Kanadas un pasaules kultūrai... lai šie svētki nebūtu tikai mums... bet būtu par mums!

Šis arī ir mūsu ieraksta projekta galvenais nolūks un tieši tāpēc svētku Orķestŗa un Kamermūzikas koncerts 5. jūlijā ir īstā vieta to laist pasaulē.

Kādas ir tavas visspilgtākās atmiņas no Dziesmu svētkiem, kuŗos tu pats esi piedalījies? Kuŗi svētki tie bija?

Grūti tieši vienu momentu izvēlēties, bet noteikti varu teikt, ka visi ir saistīti ar tā saucamiem “akadēmiskās mūzikas” koncertiem. Labi atceros, ka 1981. gadā Artūrs Ozoliņš atskaņoja Mediņa klavieŗkoncertu Massey Hall kopā ar Toronto simfonijas mūziķiem. (To jau biju dzirdējis 1972. gadā Vankuveras svētkos). Tai pašā programmā arī bija Ķeniņa Septītās simfonijas pirmatskaņojums.

Tajos laikos, pirms interneta, Dziesmu svētki bija vienīgā vieta, kur mēs, ārpus Latvijas, šos lielā formata latviešu skaņdarbus varējām dzirdēt, un tieši šajos koncertos es sapratu, ka latviešiem ir patiešām vērtīga, brīnišķīga un daudzpusīga akadēmiskā mūzika.

Īpaši spilgti atceros astotajos Dziesmu svētkos, 1986. gadā, kad Roy Thomson zālē pirmo reizi atskaņoja Ķeniņa Astoto simfoniju. Tas ir monumentāls darbs ar pilnu orķestri un ērģelēm (Anita Gaide spēlēja). Es biju sarunājis pilsētas vislabākos mūziķus no Toronto simfonijas, no operas orķestŗa un pat no Orforda kvarteta. Pats arī spēlēju un aicināju savu draugu Juri orķestrī un mēs abi priecājāmies kā visi kanadiešu mūziķi jūsmoja par programmas izvēli un par kompozicijām. Nākamajā dienā ar baudu lasījām, kā vietējās avīzēs slavēja mūsu svētku koncertu.

Vēl stāv prātā devītie Dziesmu svētki, kad Artūrs Ozoliņš spēlēja Tālivalda Ķeniņa klavieŗkoncerta pirmatskaņojumu. Man atkal bija uzticēts sarunāt orķestri un, protams, atkal, mēs divi “čīgātāji” arī spēlējām (jo kā varu orķestri sarunāt bez sava labākā drauga!). Šoreiz, pat Kanadas radiofons (CBC) bija ieradies ierakstīt mūsu Latviešu Dziesmu svētku koncertu, lai to pārraidītu visai Kanadai! Kas par laimi un lepnumu!

Ko publika varēs sagaidīt šajos svētkos, atšķirīgi no citiem svētkiem?

Tieši pieminot Ķeniņa klavieŗkoncertu, mums šajos Svētkos būs īpašs notikums. Latviešiem būs iespēja šo darbu atkal noklausīties, jo tieši šis CBC radio ieraksts, izglābts no Kanadas radiofona archīviem, ir iekļauts mūsu jaunajā Kanadas Mūzikas Centra “Centrediscs” ierakstā, ko prezentēsim Orķestŗa un kamermūzikas koncertā 5. jūlijā.

Šis noteikt būs koncerts, ko visi klausītāji neaizmirsīs! Veltījumi Tālivalda Ķeniņa simtgadei, Jāņa Kalniņa vijoļkoncerts, Lolitas Ritmanes Uvertīra gaismai, solisti no Latvijas, Amerikas, Eiropas un pat Austrālijas: vijolniece Laura Zariņa, flautiste Agita Arista, soprāns Ilze Paegle, čellists Jānis Laurs, pianisti Ruta Vaivade un Artūrs Ozoliņš, diriģents Māris Sirmais un Kanadas Operas orķestris. Šādu zvaigžņu sanāksmi Kanadā vēl nekad neesam piedzīvojuši!

Es apsolu  tie, kuŗi neatnāks uz šo koncertu, nākamajā dienā, dzirdot atsauksmes, to nožēlos!

Kāds vēlējums būtu svētku viesiem apmeklējot Kanadas Dziesmu un Deju svētkus?

Visvairāk – izbaudiet visu! Būs laiks gulēt pēc svētkiem!

Dziesmu svētki ir tā retā iespēja, kur varam izbaudīt mūsu apbrīnojami bagāto un daudzpusīgo kultūru vienā vietā, piecu dienu laikā. Svētku viesi varēs apmeklēt mākslas un cimdu izstādes. Neaizmirstiet arī Vijas Celmiņas izstādi Ontario Mākslas mūzejā (Art Gallery of Ontario). Izbaudiet pacilājošo garīgās mūzikas koncertu ceturtdienas pēcpusdienā un stundu vēlāk noskatieties “LĪGO” deju ansambli. Piektdienas pēcpusdienu pavadiet Toronto slavenajā un elegantajā Koerner zālē, klausoties Orķestŗa un kamermūzikas koncertu, aizejiet uz vakariņām un atgriezieties uz Valsts Akadēmiskā koŗa LATVIJA debijas koncertu Kanadā. Pēc koncerta vēl paspēsit iedzert vēsu atspirdzinājumu un priecāties Kabarē koncertā Hiltona viesnīcā!

Būs Kopkoŗa koncerts ar 1000 dziedātājiem, Jaundejas, Tautas deju lieluzvedums ar vairāk nekā 1000 dejotājiem, folkansamblis Raxtu Raxti, balles un filmas  viss vienā nedēļas nogalē!

Kā kanadieši mēdz teikt, “How cool is that?!”

Autors: Laura Adlers
Publicēts sadaríbā ar laikrakstu "Latvija Amērikā"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti