Dalies:

Gustavs Grečihins, 8. klase: Izstāsti man savu sapni

Gustavs Grečihins, 8. klase: Izstāsti man savu sapni
Evija Trifanova, LETA, Violeta Birzniece un Dace Kalniņa
  • 03. May. 2020

(Skolotāja Ineta Cara. Briseles II Eiropas skola)

Tā būtu māja ezermalā. Vienkārša koka māja ar niedru jumtu. Vasaras svelmē ūdenī atstarotos saules stari. Ezeru ieskautu niedres, staltas un lepnas. Pa ezeru pirmajā peldē pīļu māte vestu savus pīlēnus. Gaiši zilajās debesīs lidinātos visskaistākais zivju ērglis.    

Kad ieietu mājā, varētu sajust tās patīkamo koka smaržu. Rītos, dze- guzes dziesma mani pamodinātu ar savu apburošo balsi, lai vilinātu uz peldi ezera dzestrajā ūdenī. Es iegrimtu ezerā un justu, kā ūdensrozes glāsta mani ar savām lapām. Būtu silts. Latvijas saule sildītu šo nomaļo zemes nostūri. Es būtu tik tālu ezerā, ka redzētu tikai uz laipas gala sēžam melnbalto kaķi. Ezeram pārlidotu pāri stārķi.

Lasītākās ziņas valstī

Uz ziemeļiem no ezera būtu mitrs, tumšs un neviesmielīgs niedrājs. Blakus niedrājam būtu zeltains labības lauks. Kad košļātu tā vārpas, tās izplatīto patīkamu, kokainu garšu. Aiz lauka būtu neliels grants ceļš, kas liecinātu par pēdējām civilizācijas pazīmēm šajā nomaļajā Latvijas nostūrī.

Es sēdētu zālājā un skatītos, kā vasaras sarkanā saule noriet lēni un nesteidzīgi. Ezera virsma paliktu sarkana, un tad iestātos nakts. Es gulētu un klausītos, kā egles līgo mierīgajā vasaras vējā. Es gulētu un klausītos. Gulētu, klausītos. Tas ir mans sapnis. 

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu “Beļģijas latviešu ziņas”.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti