Dalies:

Guntiņu un gaidu 2019. gada ziemas nometne "Gulbju gājumā"

Guntiņu un gaidu 2019. gada ziemas nometne "Gulbju gājumā"
  • 30. Mar. 2019

Guntiņas un gaidas no Hamiltonas Ventas (10.) un Toronto Gaujas (14.) gaidu vienībām pulcējās ziemas nometnē „Gulbju gājumā” no piektdienas, 22. februāŗa vakara līdz svētdienas, 24. februāŗa pēcpusdienai Toronto Sv. Andreja ev.lut. draudzes īpašumā Sidrabenē, Burlington. Iebraucot nometnes vietā, mūs sagaidīja balts klusums un apledojuši lauki. Nometņojām kafejnīcā! Ātri vien iekārtojāmies un stiprinājāmies ar ziemas nometnes pirmā vakara tradicionālajām naksniņām: makaroni ar sieru un karstā šokolāde. Tikai šoreiz, makaronu un siera vārījums bija ar jauktām saknēm, šķīvjus greznoja brokoļu ziedi un augļi. Tas tāpēc, lai maltīte atbilstu jaunajām Kanadas uztura vadlīnijām, kas ieteic ēst krietni vairāk dārzeņus, saknes un augļus.

Sekoja vad. Larisas Kaļiņas vadītas iepazīšanās rotaļas. Tā kā datums bija tieši 22. februāris, gaidu Draudzības diena, tad pieminējām lordu Robertu Bēden  Paulu (Baden – Powell), skautisma un gaidisma dibinātāju, un lēdiju Olavi Bēden  Paulu, viņa sievu, bijušo pasaules gaidu priekšnieci, kuŗiem abiem 22. februāris ir dzimšanas diena. Šinī dienā mēs atceramies, ka piederam pasaules gaidu saimei – mācāmies par gaidām citās zemēs vai noturam nodarbības ar kādas citas valsts gaidām. Bijām uzzinājušas, ka Sidrabenē lielajā ēkā tajā pašā laikā nometņos Oakville 30th gaidas un sarunājām tikšanos sestdienas vakarā. Aizrautīgi gatavojām draudzības aproces, lai būtu kaut kas, ko viņām katrai dāvināt! Lietojām dažādas dzijas un aukliņas, vienkāršus pinumus, un galvenais – ievērām dažus mazus dzintara gabaliņus.

Sestdienas rītā vad. Larisa Kaļiņa Sidrabenes kafejnīcas telpās vadīja nodarbības par kompasa lietošanu. Meitenēm lielais uzdevums bija izzīmēt formu pēc uzdotiem kompasa virzieniem uz rūtiņu papīra.Ja šie virzieni un attālumi bija pareizi uzzīmēti, uz lapas parādījās gulbja kontūras! Un kāpēc tieši gulbja kontūras? – Tāpēc, ka šī ir ziemas nometne „Gulbju gājumā”!

Lasītākās ziņas valstī

Guntiņas un gaidas  vadītājas vad. Inas Legzdiņas vadībā devās uz La Salle Park, kur bija sarunāta tikšanās ar „Ontario Trumpeter Swan Restoration” organizācijas pārstāvēm. Meitenes klausījās un mācījās par gulbjiem, par iedzimtajiem taurētājgulbjiem (Cygnus buccinator). Šie putni ir Ziemeļamerikas lielākie (spārnu platums var pārsniegt 3 m vai 10 pēdas) ūdens un smagākie lidojošie putni. Pieaugušiem gulbjiem ir baltas spalvas, melni knābji, kājas un pleznas. Viņiem spalvas uz galvas un kakla augšdaļas bieži iekrāsojas rūsganā krāsā – tas no dzelzs sāļiem uzturvielās. Šiem skaistajiem putniem vēsture nav bijusi labvēlīga – 1933. gadā bija apzināti tikai kādi 70 putni un viņiem draudēja izmiršana. Tomēr, vairākas organizācijas iestājās par viņu skaitlisku augšupeju un 2010. gadā jau bija ap 46,000 putnu. Ap 1990. gadu Ontario uzsāka programmu, lai viņus atkal ieviestu. Tagad Burlington ierodas ap 200 taurētājgulbju katru ziemu. Tomēr cīņa nav vēl beigusies, jo viņu dzīves vietas turpina apdraudēt jaunas apdzīvotas vietas, ūdens piesārņošana un svins no medniekiem un makšķerniekiem.

Bija daudz ko vērot – iedzimtos gulbjus, Eiropas gulbjus ar oranžiem knābjiem, Kanadas zosis, pīles – saulaina ziemas idille, kas ieaijāja, līdz kamēr likās, ka putni slīd gaŗām, kā uz slīdošās lentas.

Tad uz brīdi bija skaļa klaigāšana, sacēlās vējš, ledus sāka kustēties un putni cēlās spārnos. Tas bij’ tik mirklis un putni bija prom!

Gaidas pārcēlās uz Spencer Smith Park, Discovery Landing, lai paēstu līdzpaņemtās maizītes brīvdabas paviljonā ar elegantiem galdiem un krēsliem, ar skatu uz plašoOntario ezeru. Tad viņas devās uz Burlington Rotary Centennial Pond, 10,000 kvadrātpēdu platību, kas ziemā pārvērsta par slidotavu, lai izbaudītu slidošanas priekus Ontario ezera krastmalā. Tās, kam lielāka pieredze slidošanā, apmācīja tās, kam tā mazāka.

Atpakaļ nometnē turpinājām ar kompasa apmācībām ārā, dabā. Kopā strādājot, meitenes atrada 8 debespuses. Daloties divās grupās, viņām dabā bija jānosprauž zināma territorija pēc uzdotiem kompasu virzieniem un attālumiem.

Viena grupa izlika šķērsli otrai grupai. Šis uzdevums bija pagrūts, jo dabā nomērīt attālumus ar kāju pēdām nav tik viegli, kā sekot rūtiņām uz papīra! Meitenes tomēr izgudroja, ka nospraužamā territorija bija domāta gulbja kontūra.

Pēc vakariņām devāmies augšā kalnā, ciemos pie Oakville 30th gaidām. Viņas bija mūs aicinājušas uz ugunskuru, bet tā kā tas viņām ārā nebija izdevies, tad baudījām kamīnu iekštelpās. Vad. Ina Legzdiņa mūs iepazīstināja; mēs viņām uzdāvinājām draudzības aproces un pastāstījām par dzintaru. Vad. Zanes Kļaviņas vadībā mēs viņas iesaistījām „Kas dārzā, kas dārzā” rotaļā. Savukārt viņas mums katrai uzdāvināja miniatūras ugunskura rokdarbu un iemācīja Ziloņbumbas rotaļu. Uzmanīgi steidzāmies atpakaļ uz kafejnīcu pa apledojušo apkaimi, jo mūs gaidīja – filma! Filmas nosaukums: „The Trumpet of the Swan”. Filma bazēta uz E.B. White bērnu grāmatu, kuŗa publicēta 1970. gadā. Reiz dzīvoja taurētājgulbis vārdā Louis (izrunā Lūī), kuŗš nevarēja ne taurēt, ne vispār radīt kādu skaņu. Ar viena zēna draudzību viņš iemācījās pārvarēt šīs grūtības. Ar tēva dāvāto trompeti Louis atrada balsi, lai iegūtu skaista gulbja, vārdā Serena, uzmanību.

Svētdienas rītā uzmodāmies pie pelēkas miglas, kuŗa ar laiku izklīda. Pēc mantu sapakošanas devāmies Sidrabenes pētniecībā augšā pa kalnu.

Uzgājām kalnā, kur ievērojām sīku tērcīti steidzoties pa kalnu lejā, augot jaudā.

Kalna pakājē tērcīte un citas pazuda peļķu peļķēs virs un zem ledus, tā kā bija ļoti uzmanīgi jāstaigā. Šķērsojām sausāku gabalu, līdz nonācām pie upes. Tur ūdens mutuļoja, kuldams dubļus, paceļot upes ūdens līmeni, un steidzās tālāk. Upes malā vad. Ina Legzdiņa noturēja svētbrīdi, kur pielīdzināja ūdens ceļošanu ar cilvēka mūža gaitām, ar gulbju gājumu: visur vajadzīga griba, cīņa, izturība. Aizgājām līdz tiltam un tam pāri.

Pirms pusdienām vēl bija laika spēlēt vad. Zanes Kļaviņas sagatavoto dabas Bingo spēli, kas pārbaudīja guntiņu un gaidu novērošanas spējas. Sāka celties solītais vējš, un bija jādomā par mājās braukšanu.

Nometnē nometņoja 2 guntiņas un 3 gaidas no Hamiltonas un 2 guntiņas un 2 gaidas no Toronto. Nometnes atbildīgā vadītāja bija vad. Ina Legzdiņa, viņas vietniece un saimniecības izkārtotāja vad. Velta Zvīdre. Nometnē arī piedalījās vad. Larisa Kaļiņa, vad. Zane Kļaviņa un vad. Dace Strīpniece.

Vad. Velta Zvīdre, Gaujas (14.) g.v. gt. un gd. pulciņu vecākā

 

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti