Dalies:

Gundega Saulīte: Dziļš un vērienīgs pētījums par Latvijas mūzikas vēsturi

Gundega Saulīte: Dziļš un vērienīgs pētījums par Latvijas mūzikas vēsturi
  • 22. Mar. 2019

Mūzikologa Arnolda Klotiņa akadēmiskais pētījums, kas nā - cis klajā Latvijas Universitātes Literātūras, folkloras un mākslas institūtā aizvadītā gada beigās, lasītāju uzrunā ne tikai ar milzīgo apjomu (lasi – lappušu skaitu), bet arī ar zi nātnisku vērienu. Izsekojot dažādām mūzikas dzīves norisēm, virknējot faktu pie fakta, apzinot ne tikai mūzikas materiālu, kas pēckaŗa desmitgadē skan koncertos, operā, radio, koŗos un dziesmu svētkos, bet arī procesus, kas skaŗ mūzikas iz glītību, atskaņotājmākslu, mūzikas kritiku un presi, Komponistu savienības aktīvitātes, autors paveŗ plašu kultūras un visas sabiedriskās dzīves panorāmu, kuŗā tiek iezīmēti arī jautājumi par kolaborāciju un mūziķu pretošanos režīmam. 

Šis darbs savā ziņā turpina A. Klotiņa iepriekšējā grāmatā „Mūzika okupācijā” (2011) analizēto problēmu loku, kuŗa galvenā ass ir mākslas un varas attiecības. Pēckaŗa desmitgadē mākslai, tai skaitā arī mūzikai, uzspiestais staļiniskā totalitārisma modelis prasīja valsts ideoloģijas apkalpošanu. Grāmatas priekšvārdā lasām: „Māksla – ideoloģijas kalpone. Bet māksla – un it īpaši mūzika sava bezpriekšmetiskuma dēļ – varēja būt arī vienīgais ko munikācijas veids, ko vara nespēja ideoloģiski pilnīgi pakļaut. Ļaudis pulcējās koŗos un dziesmu svētkos, amatieŗu teātŗa kopās un lietišķās mākslas pulciņos, nebūdami brīvi no oficiālās ideoloģijas spiediena, taču īsteni šīs mākslinieciskās darbības formas bija gandrīz vienīgās legālās pulcēšanās un izpausmes formas, kuŗās nacionālā pašapziņa varēja saglabāties un tikt pārmantota.” (13.lpp.)

Lasītākās ziņas

Chronoloģiski pētījumā ir divas daļas. Pirmā aptveŗ 1944 – 1946 gadus – kaŗa izskaņu un pēckaŗa atgūšanos, otrā 1947 – 1953 – bezierunu totālitārisma posmu. Jau tikai iepazīstoties ar satura rādītāju vien, var gūt ieskatu par dētalizētu un rūpīgi mērķtiecīgu pieeju pētāmā laikmeta materiālam. Galvenā vērība veltīta archīva materiāliem, neizslēdzot arī citas laikmeta liecības, taču uzlūkojot tās arī kritiski, – to gadu presi, memuārliterātūru, citu pētnieku publikācijas. 
 
Grāmatas plašais teksta materiāls ievelk, raisa vēlēšanos uzzināt vēl un vēl par perso nībām, notikumiem, oficiālajām prasībām, kas izvirzītas mū - ziķiem, – no vienas puses un radošajām personībām – no otras. Bez liekas beletristikas fakti runā paši par sevi. Līdz ar to līdz dzīlēm atklāts laikmeta traģisms un atsevišķu personību likteņu sarežģījumi un drāmas. Un katram lasītājam iespējams uzšķirt jau saturā pieminētās lappuses un uzzināt, kas šajā desmitgadē notika, piemēram, ar Emili Melngaili, Jāzepu Mediņu, Alfrēdu Kalniņu, Paulu Līcīti, Jēkabu Graubiņu vai Arvīdu Žilinski. Grāmatai pievienots nopietns akadēmiskais aparāts: teksta kop savilkums angļu valodā, avotu, bibliografijas un personu rādītājs.
 
Arnolds Klotiņš (1934) ir latviešu kultūras aprindās cienīta un atzīta autoritāte. Tā iegūta ar pētījumiem par Alfrēda Kalniņa personību, ar darbiem par Jurjānu Andreju, Jāzepu Vītolu un citiem, tajos galvenais ir precīza faktu izpēte, interpretācija un to zinātniska argumentācija. Viņa darbus rak sturo nopietnība un dzi - ļums, kas netiek panākta ar kādiem publicistiskiem paņēmieniem. Pētnieka stils ir nosvērti akadēmisks, taču tas rosina arī lasītāju iedziļināties, sekot autoram un vispārinājumu par lasīto izdarīt pašam.
 
Arnolda Klotiņa viedoklis ar - vien ir vērā ņemams, ne velti viņš savulaik iedibināja Latviešu LATVIEŠU LIKTEŅSTĀSTI Gaŗāki un īsāki dzīvesstāsti virmo sarunās, paliek rakstāmgaldu atvilktnēs vai pazūd interneta džungļos. Daudzi iznirst domu jūrā un drīz vien atkal nogrimst nebūtībā. Bet bērniem un mazbērniem savu tuvinieku dzīvesstāsti ir vis platākais un patiesākais ceļš uz vēsturi, uz sapratni par to, no kurienes nākam un kurp būtu jādodas. Tāpēc Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savā „vēstures logā” cer ieraudzīt arī jūsu ģimenes stāstu. Tā būs ne tikai jūsu dzimtas vēsture, bet arī Latvijas un pasaules medicīnas vēsture. Lūdzam stāstus sūtīt elektroniski uz laza@lazariga.lv. Tie būs gan LĀZA mājaslapa, gan arī laikraksta Laiks lapaspusēs. Onkologs profesors Roberts Ozols saviem mazbērniem un mums atstājis stāstu par savu Platākais ceļš uz vēsturi mammu zobārsti Marinu Ozolu.
 
Šoreiz LĀZA vēstures logā  Marinas Ozolas dzīvesstāsts. Marinas Ozolas dzīvesstāsts Viena no sabiedriski aktīvajām trimdas latvietēm Marina Ozola 2018. gadā pārkāpa simtgades slieksni. Viņa vēlējās kļūt par zobārsti, piepildīja šo sapni, bet savā profesijā strādāja pavisam neilgi. Vēstures notikumi mainīja jaunās ārstes dzīves plūdumu un 1944. gadā aiznesa viņu prom no Latvijas. Marinas Ozolas dzīvesstāsts sākas ar stāstu par viņas māti Mariju. Marija ir dzimusi Pukstu ģimenes saimniecībā “Pēterēni” Madonas novadā 1885. gadā, laikā, kad Latvijā valdīja cariskā Krievija. Marijas vecāki, būdami vienkārši lauku cilvēki, tomēr saprata izglītības nozīmi, un Marija bija viena no pirmajām savas paaudzes sie - Marina un Roberts Ozoli ap 1937. gadu vietēm Latvijā, kas ieguva augstāko izglītību. 1914. gadā viņa bija studente Sanktpēterburgā, Krievijā. Tur viņa satika un apprecējās ar kādu citu latviešu studentu - Robertu Zeileru. Kad Roberts Zeilers absolvēja augstskolu un kļuva par inženieri, viņš kopā ar jauno sievu devās strādāt uz Petrozavodsku Krievijā. 1917. gada 30. decembrī piedzima Marina Zeilers. Kad Latvija ieguva neatkarību 1918. gadā, Zeileru ģimene pārcēlās atpakaļ uz Madonu.
 
Tomēr Roberts Zeilers atstāja savu tobrīd jau grūto sievu un mazo meitiņu, lai atgrieztos darbā Petrozavodskā laikā, kad arī Krievijā kaujas bija beigušās. Krievijā viņš saslima ar tīfu un, gulēdams nāves gultā, uzzināja par sava dēla Gurija pie dzimšanu Latvijā. (Turpināts 7. lpp.) mūzikas balvu, lai veicinātu jaunu skaņdarbu tapšanu. Bet par cienījamu un nozīmīgu darbu mūzikas vēsturē mūzikologs savulaik saņēma Lielo Mūzikas balvu 2012. Piebil dīsim, ka pērnā gada beigās, pa - visam drīz pēc jaunā pētījuma nākšanas klajā, Latvijas Zinātņu akadēmija starp divpadsmit 2018. gada Latvijas zinātnes izciliem sasniegumiem atzina arī A. Klotiņa vērienīgo pētījumu „Mūzika pēckara staļinismā”, uz sveŗot, ka tajā „pirmo reizi pēc valsts ne - atkarības atjaunošanas sniegta aptveroša pēckaŗa des - mitgades (1944– 1953) mū zikas norišu aina uz Latvijas PSR polītisko un sabiedrisko kolīziju fona”.
 
Jaunā grāmata kopā ar jau pie - minēto izdevumu „Mūzika oku pācijā” lasāma kā latviešu mūzikas vēsture, aptveroša, detālizēta un dziļa. Tā daudz ko iz - skaidro pretrunīgajās laikmetu griežu norisēs, liekot ieraudzīt mū zikas svētīgo lomu mūsu tautas garīgo un dvēseles pamatvērtību uzturēšanā un saglabāšanā dzimtenē. 
 
Autore: Gundega Saulīte
Foto: lulfmi.lv/; attēlā - Arnolds Klotiņš

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks" 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti