Dalies:

Globālais latvietis. 21.gadsimts: Ziedošana ir "lipīga"

Globālais latvietis. 21.gadsimts: Ziedošana ir "lipīga"
Foto: Latvijas Radio
  • 12. Mar. 2020

Sarunā par to, kāpēc diasporas latvieši ziedo Latvijas izglītībai, izkristalizējas viena ļoti svarīga nianse- ziedošana ir lipīga, jo īpaši, ja tai ir laba un caurspīdīga pārvaldība, kādu to ir izveidojis Vītolu fonds, kas šobrīd darbojas kā vidutājs starp ziedotājiem, kuri vēlas atbalstīt izglītību dzimtenē, un jauniešiem, kuriem stipendija ir nepieciešama, lai varētu iegūt izglītību.

Kā norāda Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe, tad, ja  fonds ir iesācis ar 75 stipendijām gadā, tad šobrīd iespejams atbalstīt 761 jaunieti, stipendijās izmaksājot vairāk nekā 1,4 miljonus eiro. Tas ir iespējams, jo ziedotāju pulks aug. Turklāt ziedo vairs ne tikai diasporā dzīvojošie, bet arī cilvēki Latvijā, jo , kā izrādījies- ziedošana izglītībai ir lipīga, bieži vien tieši bijušie stipendiāti, kļūst par ziedotājiem.

Lasītākās ziņas

Laikam ejot, mainās formas, kā ziedojumi izglītībai sasniedz studentus un jauniešus. Nenoliedzami, viens no pamatu pamatiem ir fondikas dibināti vecāku piemiņai. Tā, piemēram, ASV pediatres Dr. Zaigas Alksnes- Filipas (Phillips) vecāki savulaik daudz strādāja, lai palīdzētu viņai apmaksāt medicīnas studijas. 

Pateicībā par vecāku sniegto atbalstu, viņa vēlas stipendiju pasniegt kvalificētiem ārstiem, kuri četrus gadus specializēsies pediatrijā ar mērķi sasniegt augstāko medicīnisko izglītību bērnu un pusaudžu veselības aprūpes laukā un iegūt pediatra sertifikātu. Atsaucīga un ieinteresēta raidījumā “Globālais latvietis.21.gadsimts” viņa stāstītāja gan par saviem vecākiem, gan par vēlmi atbalstīt Latvijas bērnu ārstu tālākāko izglītību. 

Zaiga Alksne-Filipa(Phillips), ziedotāja no ASV : “Ja mēs runājam par ziedojumiem izglītībai, tad no bērnības man bija iekalts dziļi, jo dziļi, ka izglītība un zināšanas ir kaut kas tāds, ko neviens nevar atņemt. Var pietrūkt ēdiena, var pietrūkt apģērba, bet iegūtā izglītība vienmēr paliks. …ideja par ziedošanu izglītībai un tieši bērnu ārstiem radās medicīnas nodaļā, kur es praktizēju un visu mūžu esmu bijusi laimīga. Doma, ka nepciešama ne tikai izglītība un grāds, bet arī prasmju pilnveidošana, radās redzot Latvijas medicīnas situāciju un ļoti spējīgos, talantīgos topošos mediķus. Un es gribēju dot viņiem to laimi veikt savu izvēlēto ceļu pediatrijā. Tā, kopš 2010. gada, man bijusi iespēja atbalstīt pediatrus- rezidentus,lai viņi varētu  papildināt zināšanas bērnu slimībās.”

Zaigas Alksnes -Filipas stipendiāts, bērnu ārsts-rezidents Mareks Mačuks atzīst, ka šī stipendija viņam bijusi milzu atbalsts izaugsmē un viņš to sauc par saviem spārniem, kas viņam ļauj sevi pilnveidot un kļūt par arviem izcilāku bērnu ārstu.

Ar paldies, protams, ir par maz un tomēr, aiz katra šāda ziedojuma un stipendiāta stāsta stāv jauni cilvēki, kuri piepilda savus sapņus. Spilgts piemērs tam ir Matīss, kurš labi zināja, ka viņam, kā Preiļu skolas beidzējam, studijas  galvaspilsētā varētu būt milzu finansiāls izaicinājums, pat, ja viņš iekļūtu mācīties budžeta grupā. Tāpēc viņš uzsācis meklēt,kur būtu iespējams iegūt stipendiju un, pateicoties Vītolu fondam, saticies ar ziedotājām Ritu Luters un Austru Mirdzu Gajewicz (dzimušas Grīnmanis), kuras stipendiju vecāku piemiņai dibināja 2017. gada jūlijā. Viņas vēlējās atbalstīt studentu no Jāņa Eglīša Preiļu ģimnāzijas, tādejādi, godinot savus vecākus Helenu un Pēteri Grīnmaņus, jo viņu tēvs bijis Preiļu pamatskolas direktors no 1920. - 1940. gadam un māte Helena Grīnmane šīs skolas skolotāja. 1949. gadā ģimenei nācās pamest Latviju un pārcelties uz dzīvi Adelaidē, Austrālijā. 

Stāsta Matīss Dambītis, Rīgas Tehniskās Universitātes programmā   “Intelektuālas robotizētas sistēmas” 3. kursa students, kurš saņēmis Helenas un Pētera Grīnmaņu piemiņas stipendiju: “Es esmu pateicīgs, ka man, kā Latgales patriotam, ir piešķirta šī stipendija, kas man dod iespēju katru nedēļu braukt uz Preiļiem, lai piedalītos kultūras pasākumos un varētu mācīt robotiku Preiļu skolēniem. Es studēju budžeta grupā un lielākā daļa stipendijas aiziet ceļa naudas apmaksai uz dzimto pilsētu. Bez stipendijas nebūtu iespējams  reizi nedēļā nokļūt Preiļos, turklāt mans plāns ir, pēc studiju beigšanas atgriezties Latgalē.Esmu Preiļu patriots.”

Jaunākās tendences ir ziedojums, kas ir dzimšanas dienas dāvanu vietā, vai naudas summa, kuru ziedo tuvinieki, kas izvēlējušies aizgājēju    pavadīt nevis ar ziediem un vainagiem, bet tam domātos līdzekļus veltīt ziedošanai. Nenoliedzami, emocionāli ir testamentārie ziedojumi…

Vita Diķe, Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja sarunā uzsvēra: “ Šobrīd mums ir vairāk nekā 20 testamentārie novēlējumi. Bieži vien ir tā, ka cilvēks atnāk pie mums un nodibina vienu stipendiju. Tāds bija Gunāra Šterna gadījums no Austrālijas. Viņš nodibināja vienu stipendiju savas sievas vecāku piemiņai. Sešus gadus mēs sūtījām atskaites, bet viņš ne reizes neieminēja, ka varētu rakstīt testamentā novēlējumu stipendijām. Pirms diviem gadiem pavasarī mūs sasniedza ziņa, ka Gunārs Šterns ir novēlējis 5,3 miljonus Austrālijas dolāru. Un ir svarīgi, ka par katru šo gadījumu mēs stāstām, rakstām un liekam Facebook lapā informāciju. Kāds man teica, ka to nevajag darīt, jo tad jau zinās, ka jums ir daudz naudas un neziedos. Bet ir gluži pretējs efekts, jo godināšana ir ļoti svarīga tiem, kuri paliek un godināšana ir ļoti svarīga tiem studentiem, kuri saņem stipendijas, un tas ir svarīgi mums pašiem. Piekritīsiet, ka testamentā novēlēt daļu vai lielāko daļu no savā mūžā iekrātā, nav nemaz tik vienkārši.”

Bet, kā norāda ziedotāju pārstāvis Kārlis Cerbulis, kurš ir Cerbuļu ģimenes stipendijas pārvaldītājs: tad veiksmes atslēga, kāpēc ziedotāju pulkam piepulcējas jauni ir veiksmīgā naudas plūsmas administrācija.

“Es pārstāvu trimdu, mani vecāki pārstāv trimdu, un trimda ārkārtīgi gribēja palīdzēt Latvijai, Latvijas attīstībai, jauniešiem un paldies Dievam, ka tāda zelta cilts, kā Vītolu ģimene tik tālredzīgi izveidoja fondu, bet, galvenokārt, administrāciju. Kad mans tēvs devās Mūžībā, tad māte noziedoja, toreiz neaizskaramo kapitālu 100 000 dolāru, lai no peļņas katru gadu varētu atbalstīt dažus jauniešus. Peļņai sarūkot, tagad jau esam ķērušies klāt kapitālam, jo šodien vēlme studēt jauniešiem ir liela. Caurspīdība, ko nodrošina Vītolu fonda administrācija, un tās zemās uzturēšanas izmaksas, un uzticamība veicināja jaunu stipendiju rašanos.Tā, arī  mēs ar sievu sākām atbalstīt izglītību ik gadus. Mūsu stipendiāti, lielākoties ir medicīnas studenti. Tad mana sieva, lai pieminētu savus vecākus, pirms puostra gada izveidoja vēl vienu stipendiju. Tas aug plašumā.”

Vītolu fonda veiktais pētījums apliecina, ka 80% no stipendiātiem nestudētu, ja nebūtu pieejamas stipendijas,un to šobrīd fondā vien ir vairāk nekā divi simti. Ne tikai Vītolu fonds, bet arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienība piesaista ziedotājus un ir izveidoti vairāki fondi.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka: “LĀZA no savas puses veido stipendiju fondu jauno ārstu atbalstam. Piemēram, Ojāra Veides fonda stipendija paredzēta jauno ārstu profesionālai pilnveidei ārzemēs. Tāpat ir brāļu Zariņu izveidotās Latvijas medicīnas fonda stipendijas jaunajiem ārstiem un studentiem. Kā arī nevaru nepieminēt 2003. gadā izveidoto profesora Ilmāra Lazovska piemiņas fonda stipendiju, ka paredzēta vecāko kursu medicīnas studentiem. ”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti