Dalies:

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Sabiedrības solidarizācija un krīze kultūrā

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Sabiedrības solidarizācija un krīze kultūrā
CC0 licence
  • 08. May. 2020

Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja Liene Ozoliņa, tulkotāja Maima Grīnberga, kura pašreiz uzturas Somijā, kultūras menedžeris Šveicē Uldis Mākulis un Indulis Bērziņš, organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekšsēdis, latviešu centra “Bērzaine” vadītājs Vācijā ir raidījuma “Globālais latvietis. 21 gadsimts” viesi, kuri katrs no sava skatu punkta vērtē šobrīd sabiedrībā notiekošo, ar uzsvaru uz norisēm kultūras jomā. Izskan ne vien skaudri vērtējumi, bet arī norādes par to, ka pandēmijas laiks izceļ arī jaunas vērtības, piemēram, sabiedrības solidaritāti un vēlmi būt vienotiem.

Tulkotāja Maima Grīnberga pašreiz ir Somijā, lai gan viņai bija ieplānots būt gan Latvijā, gan Igaunijā. Tomēr viņa kā tulkotāja uzsver, ka ikdienas darbs tulkotājam tikpat rit no mājām, un šai ziņā nekas nav mainījies. Krīzei sākoties, protams, bijusi dezorganizētības sajūta, ko Maima savā pandēmijas dienasgrāmatā nodēvējusi par dezorganizētu esmi. Šobrīd tas esot mainījies. “Tas saasinājums attiecībās ar pasauli ir drusku pierimis, es tādā nogaidošākā pozīcijā esmu,” saka Maima.

Lasītākās ziņas

Kultūras menedžeris Uldis Mākulis tiek saukts arī par latviešu kultūras alķīmiķi Šveicē. Divi no martā un maijā paredzētajiem viņa izlolotajiem kultūras notikumiem nenotiek. Viens no tiem ir viņa vadītajā mākslas galerijā “ARS 28” marta beigās plānotā izstādes atklāšana, un otrs - 3. maijā Cīrihē, lielākajā Šveices koncertzālē Ulda organizētais valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncerts. Neskatoties uz pasākumu atcelšanu, Uldis saglabā optimismu un ir radošu ideju pārpilns. 

"Es nevēlos blefot, manī ir miers, mana radošuma dēļ un mana lielākā problēma ir tāda, ka man ideju ir pārāk daudz un es tās varētu arī, bez liekas bravūras, dāvināt,” klāsta Uldis.

Indulis Bērziņš, organizācijas "Daugavas Vanagi" Vācijā valdes priekšsēdis, klausoties Ulda teiktajā, atklāj, ka nāksies pazaudēt vienu gadu, lai īstenotu visas tās idejas un projektus, kas bija plānoti un paredzēti.

“No sākuma bija sajūta, ka viss pabīdīsies par mēnešiem, bet tagad ir droši, ka par gadu pārlikts uz priekšu. Tas nozīmē, ka Eiropas latviešu apvienības gada sēde notiks nākamgad, ka pirmais 2x2 Bērzainē, kas bija paredzēts augustā, pārcelts uz nākamo gadu. Un tas ļauj uz notiekošo skatīties vieglāk. Mēģināsim šo gadu kultūras pasākumu plānošanā izlaist, bet tā vietā saprast, kur varam būt kā ieguvēji. Tā vietā, kas nenotiks, nāks kas cits,” optimistisks ir Indulis.

Indulis komentē arī to, kas Latvijā ziņots par notikumiem Vācijā, ka tur cilvēki protestē pret pamatbrīvību ierobežošanu: “Man Vācijas informācijas telpā dzīvojot ir tā sajūta, ka plus mīnus viss ir pietiekoši solidāri un man personīgi nav zināms, ka tur kāda revolūcija notiek.”

Liene Ozoliņa, Londonas augstskolas pasniedzēja norāda, ka šis ir laiks, kad nopietni jāapsver notiekošais un jāmācās no kļūdām, kas pieļautas iepriekšējā, 2009. gada krīzē. 

“Arī Latvijā dīkstāves pabalsts vēl pirms pusgada šķita kaut kas neiespējams, ka valdība varētu kaut ko darīt vai maksāt,” piebilst Liene.

Vai esam mācījušies no iepriekšējās krīzes? Uldis norāda, ka kultūras nozare vēl nav atkopusies no tās. Domājot par nākotni, kultūras menedžeris uzskata, ka daudz vieglāk būtu pārciest šo brīdi, ja būtu mācījušies no iepriekšējās. 

“Viens piemērs, tulkotāju honorāri nav auguši kopš iepriekšējās krīzes. Ja pirms tam tie bija cilvēka cienīgi, tad krīzes laikā tie nokrita un kopš tā laika nav mainījušies. Es ar šausmām iztēlojos, ja šī krīze liks izdevējiem tulkotāju honorārus vēl samazināt, tad es neredzu iemeslu, lai nozarē strādātu kaut viens profesionālis,” vērtē tulkotāja Maima Grīnberga.

Tikmēr Uldis velta gana skarbus vārdus Latvijas kultūras eksportam.

“Es pēdējo piecu septiņu gadu laikā esmu pilnīgi pārliecinājies, ka Latvijā neeksistē kultūras eksporta stratēģijas…Atvainojiet, kā divus mēnešus pirms Frankfurtes grāmatu tirgus ierēdņi Latvijas valstī var diskutēt par to, būt vai nebūt platformai “Latvian literature”? Jūs parēķiniet, paskatieties, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai, rakstniecībai, tulkotājiem, ilustratoriem, māksliniekiem ir devusi šī platforma. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, ka neesam bijuši stratēģiski,” kritizē Uldis.

Kultūras eksportam ir jābūt kaut vai tāpēc, ka cilvēka vēlmei izzināt un atklāt pasauli nav robežu, un kultūra ir veids, kā mēs varam ļaut ikvienam pasaulē iepazīt mūs, latviešus un Latviju. Kultūra ir sociāla un garīga asinsrite.

Uldis Mākulis aicina mūs būt solidāriem un veidot Latvijas kultūras eksporta stratēģiju. Laiks rādīs, cik tiešām solidāri mēs varam būt. 

Par to, ka sabiedrības solidarizēšanās veidi mainās, liecina Lienes novērojumi Lielbritānijā. Mums šobrīd sociālās distancēšanās laikā jāmeklē jauni solidaritātes avoti un jācenšas saprast, kādas solidaritātes formas šobrīd ir iespējamas un kādas krīze var veicināt. 

“Latvijā lielā mērā sabiedriskā un sociālā solidaritāte tikusi iepriekšējās krīzes seku ietvaros vājināta. Sabiedrības kopības izjūta parādās lielos nacionālos rituālos, piemēram Dziesmu un deju svētkos. Bet ar to ir nepietiekami. Mēs jau paši bieži sakām, ka vēl pāris dienu pēc Dziesmu svētku noslēguma koncerta ir pacēlums, un tad tas pamazām noplok,” saka Liene, Londonas Ekonomikas augstskolas pasniedzēja.

Nacionālisms ir svarīga mūsdienu sabiedrības līme. Un ir svarīgi atrast kaut ko, ko likt vietā tam, kas nav pieejams. Lielbritānijā, piemēram, ļoti aktīvi attīstās un veidojas kaimiņu kopienu solidaritāte. Liene pirms pusgada sākusi dzīvot jaunā Londonas rajonā un kaimiņus nav pazinusi, tad tagad ir kaimiņu WhatsApp grupa, un tikko visi distancējoties nosvinējuši kaimiņu meitenītes piecu gadu dzimšanas dienu. 

“Visi kaimiņi, ko nepazinu, sanācām trijos dienā uz ielas un dziedājām “Happy birthday” . Visas dienas garumā nesām dāvaniņas nesām un likām pie žoga,” atceras Liene.

Tas liecina, ka stiprinās lokālas solidarizācijas formas, kas var kļūt par ļoti būtisku sociālo resursu sabiedrībai, ko mēs paši varam radīt.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti