Dalies:

Globālais latvietis. 21. gadsimts: Kā sadarboties diasporas un Latvijas uzņēmējiem?

Globālais latvietis. 21. gadsimts: Kā sadarboties diasporas un Latvijas uzņēmējiem?
Foto: Latvijas Radio
  • 27. Feb. 2020

Skaidrs, ka visi tikai iegūs, ja Latvijas un diasporas uzņēmēji sadarbosies, un šī sadarbība šodien daudz dažādos veidos arī notiek. Tomēr gadu gaitā izpratne par Latvijas uzņēmēju un diasporas profesionāļu sadarbību un atbalsta formām ir mainījusies. Svarīgi arī zināt, kas uzņēmējiem veiksmīgam darbam visvairāk ir nepieciešams un kur viņiem meklēt atbalstu. Te var palīdzēt gan pašu uzņēmēju organizēšanās, gan diasporas organizācijas, gan arī Latvijas valsts institūcijas.

Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, advokātu biroja Slokenbergs PLLC dibinātājs, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, ka diaspora ir neapgūts resurss - gan jaunā emigrācija, gan vecā trimda, gan arī viņu ieprecētie ir visā pasaulē. Te ir runa par tūkstošiem labi izglītotu, centīgu un sekmīgu cilvēku ar līdzekļiem, un šie cilvēki bieži vien pat nezina, ka ir vajadzīgi Latvijas valstij. Taču šis resurss ir jāatved uz Latviju. Tāpēc nepieciešami savedēji - organizācijas u.c. Ir jāsadarbojas.

Lasītākās ziņas

Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) uzsver, ka ārzemēs pastāv arī goda konsulu tīkls, un tas ir izcils veids ar milzīgu potenciālu, kā veidot abpusēju saikni. Un Latvijas valstij būtu jāpalīdz ar komunikāciju, lai Latvijas uzņēmēji par šīm iespējām vairāk zinātu. Arī otrādi - ja ārzemju uzņēmēji vēlas investēt Latvijā, tad goda konsuli ir tie, kas var atvest šos ieguldījumus uz Latviju. Arī deputāti kā Saeimas pārstāvji goda konsuliem var palīdzēt veidot šīs attiecības. 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze teic, ka šis ir jau trešais gads, kad LIAA mērķtiecīgi strādā pie sadarbības veidošanas ar diasporu un izzina to, kāds ir potenciāls. LIAA dažādās pasaules valstīs ir no 18 līdz 20 pārstāvniecības - atkarībā no tā, kā kurā brīdī ir piepildītas vietas. Un šo pārstāvniecību darbs ir tieši saistīts ar eksporta tirgiem un investīciju piesaisti. Tāpēc ļoti svarīgs ir partneru loks un tīkli, ar ko kontaktēties. Liela daļa LIAA kolēģu izmanto tieši diasporas kanālus un ekspertus.

Pētot citu valstu pieredzi, LIAA jau divus gadus mērķtiecīgi ir veidojusi stratēģiju, kā sadarboties ar diasporu un veicināt Latvijas tautsaimniecību. Analizētas visas jomas un iespējas, piemēram, izvērtēts, kā studējošie varētu īstenot savu uzņēmējdarbību Latvijā, jo profesionāļi ar pasaules pieredzi ir ļoti svarīgi. LIAA arī pati ir pratusi piesaistīt diasporas pārstāvjus, kas šodien strādā pārstāvniecībās un biznesa inkubatoros. Turklāt uzņēmējdarbības jomā diasporas definīcija tiek paplašināta - diaspora ir ne tikai tie, kuriem ir latviešu izcelsme, bet arī ar viņiem saistītie cilvēki. 

Pagājšgad ir bijis izteikts izrāviens, jo tika īstenoti daudzi sadarbības pasākumi, kam šobrīd redzami rezultāti. Nupat arī Vācijā nodibināta biedrība, kas orientēta tieši uz biznesu. 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons stāsta, ka nesen Kalifornijā sazinājies ar kādu kungu, meksikāni, kuram sieva ir latviete. Viņš eksportē pārtiku, un, iepazīstoties ar kādu Latvijas uzņēmēju, šis kungs uzreiz bija gatavs braukt uz Latviju un apmācīt interesentus - tikai tādēļ, ka caur sievu latvieti viņš bija iemīlējis Latviju. 

Ja kādreiz Latvijas uzņēmējiem bija vajadzība uzsūkt ārzemju zināšanas un pieredzi, tad tagad aizvien vairāk var redzēt, ka tas funkcionē arī otrā virzienā. Savu pieredzi mēs tagad varam piedāvāt sadarbības partneriem ārzemēs. 

Ivars Slokenbergs uzsver, ka vēl aptuveni pirms septiņiem gadiem Latvijā par Amerikas tirgu bija ļoti zema interese, jo uzskatīja, ka Amerika atrodas par tālu, tā ir par sarežģītu un par dārgu, turklāt bija pietiekošs Baltijas, Ziemeļvalstu, Eiropas tirgus. Taču kopš Latvija spēja izkļūt no krīzes, mainījās arī uzņēmēju izpratne par to, ka mēs esam globālajā tirgū, ka Amerikas tirgus ir nepieciešams, jo tas ir liels un tāpēc jāizmanto. Lai savestu kopā Amerikas un Latvijas uzņēmējus, pirms diviem gadiem tika nodibināta Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kamera. 

Taču, lai uzņēmums varētu sadarboties ar ASV, svarīga ir tā uzticamība, laba reputācija. Turklāt, ja agrāk uzņēmējs kopā ar LIAA aizbrauca uz Ameriku tirdzniecības misijā un varēja cerēt iegūt sadarbības partnerus, tad tagad uzņēmējam pašam ir jāsēž internetā un jāmeklē sadarbības partneri, jāpēta izstādes un tad par savu naudu ir jāsēžas lidmašīnā un jālido. Un tas ir jādara atkārtoti. Tikai tā veidosies sadarbība un radīsies uzticamība. 

Amerika ir liela un savā ziņā mežonīga, jo jākonkurē ar vietējiem ražotājiem un jāpierāda, ka esat labāki. Taču iespēja tikt cauri durvīm tiks dota tikai tad, ja jums būs uzticamība, jo jūs būsiet veidojuši attiecības, vai kāds goda konsuls vai cits Amerikas latvietis jūs ieteiks. 

Arta Krūze papildina, ka Amerikā un Kanādā visa kā pietiek, viņi ir pašpietiekami. Lai iekļūtu šo zemju tirgos, jāveic milzīgs ieguldījums, lai pierādītu, kāpēc konkrētais pakalpojums vai prece amerikānim vai kanādietim ir vajadzīga. Tāpēc sadarbība ar diasporas cilvēkiem, kas pazīst konkrēto valsti, ir ļoti vērtīga.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lielbritānijā vadītājs Reinis Āzis apstiprina, ka diaspora ir neapgūts potenciāls. Lielbritānijā ir ievērojami lielākā mūsu tautiešu pārstāvniecība ārzemēs. Lai saprastu, kā šo potenciālu uzrunāt, ir jāsaprot, ar ko mūsu tautieši Lielbritānijā nodarbojas. Londonā, divos finanšu un juridiskajos centros vien, strādā 1200 līdz 1300 latviešu profesionāļu, līdz ar to kartē jau var iezīmēt noteiktas nozares. Ne vienmēr Latvijas puse var aptvert visu šo loku, arī paši profesionāļi, tautieši ārzemēs, cits citu nepazīst, taču šie kontakti ir ļoti vērtīgi. Tāpēc valstij vajadzētu palīdzēt dibināt šos kontaktus, tā izveidojot produktīvu, dinamisku komūnu. 

Diasporas profesionāļiem būtu arī jāmeklē jaunas sadarbības formas. Tas nozīmē, ka ne vienmēr tautiešu saskares centri ir skoliņas vai kultūras pasākumi. Tie var būt arī kompetenču profesionālās apmaiņas klubi vai kanāli. Šī ir joma, kur valsts pārvalde, īpaši LIAA, varētu iesaistīties un profesionāli sakontaktēt tautiešus.  

R. Āzis teic, ka virkne Latvijas uzņēmumu ir izrādījuši iniciatīvu iekļūt Lielbritānijas tirgū. Tie pārsvarā ir uzņēmumi, kas, neskatoties uz breksitu, uz Lielbritāniju orientājas kā uz gala tirgu. Skaidrs, ka Lielbritānija paliks viena no lielākajām pasaules ekonomikām, vienalga, kādas būs tās attiecības ar Eiropas Savienību un Latviju. Runājot par nozarēm, tad tie ir IT risinājumi un telekomunokācijas, kur īpašs prieks, ka Latvijas uzņēmumi aktīvi meklē sadarbības partnerus ne tikai komerciālajā, bet arī izglītības, pētniecības jomā. Tāpat pie jomām jāmin aviācija un tūrisms. Latvieši ir ļoti radoša tauta, mēs strādājam dažādās nozarēs. Veidojas arī šķērssadarbības starp nozarēm, piemēram, darījumu tūrisms. 

Latviešu biznesa kluba Dānijā vadītāja Inga Pučure stāsta, ka klubā apvienojušies Latvijas  uzņēmēji, kuriem ir bizness Dānijā. Klubs sadarbojas ar būvniekiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Ļoti aktīvi klubs sadarbojas ar LIAA pārstāvniecības vadītāju Dānijā, un ir klusa vienošanās, ka LIAA nodarbojas ar lielajiem klientiem, bet klubs - ar mazajiem, vidējiem un biznesa uzsācējiem, piemēram, studentiem, kuriem ir interese par biznesa uzsākšanu Dānijā. 

Runājot par jomām, kurās Latvijas uzņēmēji varētu piedalīties, I. Pučure teic, ka dāņiem interesē ilgtspēja, dažādas metodes, kā varētu saimniekot videi un klimatam draudzīgāk, kā varētu attīstītīt jaunas biznesa idejas. Latvijas te zinātnei ir milzīgs potenciāls, varētu veidot komercializējamos produktus, veidojot tā saucamās zinātņu biržas vai zinātņu dienas Dānijā, lai informētu par Rīgas Tehniskās universitātes vai citu augstskolu sasniegumiem. 

Ivars Slokenbergs informē par biznesa konferenci “Spotlight Latvia”, kas 25. septembrī notiks Losandželosā. Tas būs jau trešais forums, un šogad fokuss varētu būt vērsts uz Latvijas tehnoloģijām. Latvijas digitālās audiotehnoloģijas, mikrofoni ir jau izgājuši pasaulē, Amerikā tos jau lieto. Tātad, pirmkārt, LIAA ir iespēja atbraukt uz forumu un stāstīt par digitālajām tehnoloģijām un inovācijām, ko Latvija var piedāvāt. Otrkārt, arī Latvijas uzņēmēji var aizbraukt un forumā meklēt darījumu partnerus. 

Kaut arī tā būs tikai vienas dienas konference, LIAA plāno izveidot ekspozīciju ar Latvijas produktiem, tāpat Latvijas Valsts prezidents Egils Levits brauks uz forumu. Būs vesels pasākumu klāsts. Taču svarīgākais notiks pēc šī pasākuma - sakari, kas būs nodibināti pie foruma vīna glāzes, aizes tālāk uz reāliem darījumiem un tālākām attiecībām. Ir liela cerība, ka tas būs atspēriens, lai veidotu attiecības starp Latvijas un ASV uzņēmumiem.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti