Dalies:

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Improvizāciju teātris “Covid -19” un Latvijas loma izrādē

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Improvizāciju teātris “Covid -19” un Latvijas loma izrādē
CC0 licence
  • 23. Apr. 2020

Sazinoties ar diasporas ekspertiem, biznesa personībām, Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21.gadsimts" šonedēļ skaidro, kā Covid-19 pandēmiju pārdzīvo mūsu tautieši gan Taizemē, gan Kanādā, gan tepat kaimiņos Zviedrijā, un arī ieskicē, kāda šobrīd ir pasaules ekonomiskā situācija un kādu lomu notiekošajā spēlē Latvija.

 

Lasītākās ziņas

Covid-19 ietekmē cilvēku dzīvi un ikdienu jebkurā pasaules malā.

Kā teic uzņēmējs no Singapūras, Olavs Ritenis, tad ķīnieši mēdzot viens otram novēlēt: “Lai Tev izdodas piedzīvot interesantus laikus.” Nu, un šobrīd patiešām pasaules ekonomika un arī ikviens no mums piedzīvo tos interesantos laikus.

Olavs Ritenis: ​“Lai arī Taizemē, kur šobrīd atrodos noteikti stingri drošības noteikumi, “lockdown” ( blokāde) paredz, ka “vakara zvans”iestājas pulkstens desmitos vakarā, proti, no mājām nedrīkst iziet pēc desmitiem vakarā un līdz 4 no rīta, cilvēki vienmēr atrod iespēju, kā turpināt savu dzīvi. Dzīve iet uz priekšu, bizness iet uz priekšu. Protams, cilvēki baidās, daudziem tas ir šoks, bet tajā pasā laikā cilvēka daba vismaz šeit Āzijā ir, ka dzīve iet uz priekšu. Cilvēki pielāgojas šai situācijai”

Arī Kanādā dzīve rit no mājām, darbs tieši tāpat. Kārlis Vasarājs strādā uzņēmumā, kurā reizēm viņam atļauts doties uz darbu klātienē. Kanādā drošības noteikumi paredz, ka cilvēki nedrīkst pulcēties vairāk par pieciem un par šī noteikuma neievērošanu sods ir 800 dolāru. Savukārt, Aleksandrs Čakste, kurš dzīvo Zviedrijā, kas šobrīd izceļas uz pasaules fona ar savu mīksto “lockdown”, stāsta, ka ikdienas dzīve rit kā ierasts. Cilvēki gan strādā no mājām, bet savu dzīvi cenšas uzturēt kā parasti. Tikmēr Pauls Miklaševičs, kurš ir Kanādas latvietis un šobrīd dzīvo Latvijā, atklāj, ka atgriezies no Londonas un ir mājās kopš 13. marta, arī darba dzīve tiek organizēta no mājām, un viņš uzteic to, kā Latvija cīnās ar Covid-19.

Investori zemajā startā

Runājot par kopējo situāciju pasaules tirgos, visas biržas piedzīvojušas šoku un akciju cenas pamatīgi svārstījušās, bet pēdējās nedēļas laikā tas ir nomierinājies un ,kā atklāj Āzijas tirgus pārzinātājs Olavs Ritenis, tad investori šobrīd pēta un meklē iespējas, kur ieguldīt, kad iestāsies mierīgāki laiki. Investori pozicionējas un gaida labākus laikus, meklē iespējas, kur investēt, bet tas nenozīmē, ka tūlīt viņi to darīs.
Olavs RitenisVentures International Group” dibinātājs un galvenais vadītājs, Singapūra: ​“Šobrīd investori gaida, kad atgriezīsies normāla dzīve, bet tā nebūs normāla “normāla” dzīve, mums jāgatavojas jaunai “normālai” dzīvei.”

Biznesa cilvēki ir zemajā startā, un tiklīdz varēs investori ieguldīs, un bizness visā pasaulē restartēsies. Tāpēc svarīgi ir, kā mēs Latvijā šo laiku izmantosim savā labā, jo investori gribēs koncentrēties uz tādām biznesa jomām, kam būs, ko piedāvāt jaunajā pasaulē, un te, kā norāda Olavs Ritenis, noteikti prioritāte būs FinTech uzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus,kurus spēs nodrošināt attālināti. Tieši tāpat, kā lēš finanšu eksperti, investoru intereses varētu piesaistīt uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt attālinātu biznesa vadību, arī mācību procesus. Noteikti būs jomas, kuras iegūs.

Kanādā finanšu tirgus atkopjas, bet zemākais punkts vēl priekšā.

Kā stāsta Kārlis Vasarājs "Imtex Membranes" vadītājs un Latvijas Goda Konsuls Ontārio provincē Kanādā: ​“Finanšu tirgi Ziemeļamerikā ir pragmatiski, bet pēdējā laikā uzvedība ir iracionāla. Redzams, ka lielie tirgi ir atkopušies no kritiena. Bet domāju, ka tirgus ir izolēts un neatspoguļo patieso situāciju. Mēs redzam, ka Rietumkanādā naftas cenas ir kritušas un bezdarba līmenis tiek prognozēts vēl nebijušā līmenī.”

Tajā pašā laikā nekustamo īpašumu cenas nekrīt, tās Toronto nav kritušas kopš 2007. Gada un izskatās, ka vēl ar vien mājas kļūst arvien dārgākas. Kanāda dzīvo pavisam dīvainā situācijā, puse ekonomikas ir iznīcināta, bet cilvēki, tā vien šķiet, dzīvo pavisam citā realitātē un ,iespējams, nespēj aptvert situācijas nopietnību. Kā norāda Kārlis Vasarājs, Kanādā īstās krīzes sekas būs jaušamas vien pēc trim četriem mēnešiem, kad vienkāršie iedzīvotāji būs iztukšojuši savus krājkontus un nebūs naudas, par ko maksāt kredītus, pirkt jaunas mašīnas un iet uz restorāniem.

Kad Eiropā beigsies nauda, ko tērēt, tad arī ekonomika apstāsies.

Raugoties uz Eiropu, kritums biržā ir apstājies, bet cilvēki arī biznesa vidē dzīvo ar aizturētu elpu. Šobrīd katra Eiropas valsts sniedz atbalstu katra savā veidā, jautājums ir, kas notiks, kad atbalsts beigsies, jo skaidrs, ka ekonomika tiešā veidā ir atkarīga no patērētājiem.
Pauls Miklaševičs, “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors (CAMO) kritizē Eiropas spēju solidarizēties un cīņa ar krīzes sekām solās būs grūta:​“Ja man prasa, komentēt, kas noticis pēdējā laikā pasaules biržās, tad es gribu lamāties, es nelamāšos, bet vēlme ir. Eiropas tirgi nav atguvušies tik labi, kā Amerikas. Galvenais iemesls tam ir fakts, ka Eiropa nevar parādīt solidaritāti, nespēja pieņemt lēmumus, kā izmantot šeit pieejamos kapitālus, lai palīdzētu atkopties Eiropai.” ​Kamēr Amerikai ir izdevies radīt glābšanas programmu, Eiropai to paveikt krietni grūtāk, valstu ekonomiskās dažādības dēļ.

Eiropa brīnumu gaidās nav paguvusi investēt tādās sfērās, kā zaļā enerģija, jauni tilti,utt. Kā uzsver Pauls Miklaševičs, tad Rail Baltic ir ideāls projekts Latvijai. Līdzīgi visā Eiropā varētu attīstīt šādus ambiciozus un modernus projektus. Savukārt, Kārlis Vasarājs mudina uz pārdomām, cik dārga varētu būt pāreja uz zaļajām enerģijām, gan transportā, gan enerģijā, gan ražošanā.

Kārlis Vasarājs "Imtex Membranes" vadītājs un Latvijas Goda Konsuls Ontārio provincē Kanādā: ​“Eiropa domā, kas tas varētu būt starp 1-2% no IKP, uz cik gadiem, mēs nezinām. Bet tas nav dārgi, ja salīdzinām ar to, cik šobrīd plānots cīņai ar Covid-19. Es ļoti ceru, ka Eiropā un Kanādā nauda plūdīs lieliem projektiem, zaļām programmām un Latvijai tā ir milzīga iespēja, jo redzam, ka mums ir izpratne par zaļām enerģijām, te ir infrastruktūra, ostas, lidostas. Mēs varam apkalpot visu Eiropas tirgu. Latvijā ir zaļa domāšana.”

Eiropas savienība ir lieliska ideja teorijā, bet kad jāsāk risināt jautājumi, pierādās, ka ir grūti panākt vienošanos, uzsver Olavs Ritenis.

Eksperti norāda, ka Latvija Covid-19 krīzi “pārcieš” godam

Latvijas valdības rīcība krīzi risina veiksmīgi, norāda eksperti, tiesa, visticamāk, ka ikdiena un ekonomiskās norises būs ierobežotas vismaz līdz rudenim.
Salīdzinot ar Kanādu, piemēram, izglītības jomā viss ir krietni sakārtotāks un jaunās iespējas izmanto efektīvi. Kamēr, piemēram, Kanādā vēl tikai apgūst Zoom lietotni, attālinātā mācību procesa organizēšanā, Latvijā spēj daļu skolēnu nodrošināt ar siltām pusdienām, kas Ziemeļamerikai šķiet, kā lidojums kosmoss. Kārlis Vasarājs Kanādas rosību izglītības jomā sauc par šausmīgu, un saka, ka cepuri nost, Latvijas priekšā.

Ekspertu domas ir, ka Latvija viegli pārvarēs krīzi, jo pierādās spēja sadarboties, turklāt ieguvēji esam, jo esam maza valsts, ar mazāku inerci. Bet, lai atgūtos pēc iespējas ātrāk, jau tagad jāsāk domāt, kā tam notikt.

Īstais brīdis saprast savu lomu improvizāciju teātrī ar nosaukumu “Covid-19”.

Pauls Miklaševičs atgādina, ka viena no galvenajām lietām, kas jādara improvizāciju teātrī ir jāsaka: “Jā, un ...”, kas nozīmē, ka ir jāturpina no tā, kas ir iedots un jāturpina būvēt tālāk. Tā, kā esam spējuši improvizēt Latvijas gadījumā situācijā, kādā nonācām mēs un visa pasaule, ir vienreizēji! Improvizācijā ir jābūt veiklam, jāieklausās apkārtējos, viņu idejās un izaicinājumos. No krīzes varam iegūt atvērtu skatu uz risinājumiem mūsu sabiedrībā un arī ekonomikā. Šis brīdis ir ļoti labs sākums, kad gaišie prāti var turpināt domāt, gudrot, risināt situācijas un būtiski, lai izdodas tieši šādiem cilvēkiem piesaistīt kapitālu. Krīzi, kā iespēju, mudina saskatīt maziem uzņēmumiem, mazām valstīm, jo Ķīnas un Amerikas pozīcijas ir sašķobījušās, un arī to mums nepieciešams uzskatīt par iespēju, kā iekļūt pa tām durvīm, kas pavērtas. Globalizācija nekur nepazudīs, bet savu vērtību un nozīmi atgūs lokālais.

Mums nav jābūt lieliem, mums nevajag dziļākās kabatas ar naudu. Mums ir jābūt veikliem un ātriem. Latvija var konkurēt ar labu izglītību, valodu prasmēm, zemām elektrības cenām, labu veselības aprūpi, konkurētspējīgu atalgojumu, mums ir laba infrastruktūra, ātrs internets, tuvums galvenajiem tirgiem.

Kārlis Vasarājs "Imtex Membranes" vadītājs un Latvijas Goda Konsuls Ontārio provincē Kanādā: ​“Meklējot jaunas vietas savam biznesam, pasaule skatīsies uz valstīm, kur ir zemas elektrības cenas un elektrība ir zaļa. Tā ir lieliska iespēja Latvijai. ”

Ekperti lēš, ka krīzes ieguvumi varētu būt arī savstarpējā uzticēšanās, īpaši jau tiem cilvēkiem, kuriem ir idejas. Un idejai ir nākotne.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti