Dalies:

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Diasporas skolas izmanto krīzi, domājot par skolēnu izglītošanu nākotnē

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Diasporas skolas izmanto krīzi, domājot par skolēnu izglītošanu nākotnē
CC0 licence
  • 14. May. 2020

Sākoties Covid-19, aptuveni viena ceturtā daļa Eiropas latviešu skolu nevarēja turpināt darbību, kamēr ¾ skolu darbojas izmantojot attālinātus rīkus. Tiesa, katrai skolai bija sava metodika, kā organizēt mācību procesus. Vieni izmanto Zoom, lai saglabātu maksimālu klātbūtnes efektu, kamēr citi izvēlējušies darbu tikai e-pastos. Kopējā tendence gan liecina, ka skolēnu skaits latviešu skoliņās strauji krities.

Latvijas Radio raidījums "Globālais latvietis. 21.gadsimts" par situāciju diasporas skolās šonedēļ izvaicā Eiropas latviešu apvienības izglītības referentu Māri Pūli, Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāvi Ievu Reini, "Co Mayo" latviešu skoliņas vadītāju Īrijā Zani Kažotnieci un Amerikas latviešu apvienības izglītības nozares vadītāju Elisu Freimani.

Lasītākās ziņas

„Tas, ko mēs redzējām, sākoties Covid-19 pandēmijai, ka tas cipars, kas raksturoja bērnu skaitu, kas turpināja mācīties strauji kritās,“ saka Māris Pūlis, Eiropas latviešu apvienības (ELA) izglītības referents.

Zane Kažotniece, "Co Mayo" latviešu skoliņas vadītāja Īrijā, ir viena no tām skolotājām, kura darbu turpina un, ja tā var teikt, tad viņas gadījums ir laime nelaimē.

„Mūsu skolas darbība vispār neapstājās, jo man bija iespēja iziet Classflow kursus, ko piedāvā Latviešu valodas aģentūra un sanāca tā, ka tajā nedēļā, kad skolas tika aizslēgtas, mēs, skolotāji, pasniedzām viens otram pirmo stundu Classflow vidē, kas ir attālinātās mācības. Un uzreiz varējām to pielietot dzīvē, strādājot ar skolēniem. Tā arī mēs pašlaik strādājam-izmantojam Skype un Classflow,“ pieredzē dalās Zane.

Audzēkņu skaits arī Co Mayo latviešu skolā ir samazinājies. Tomēr izrādās, ka šis ir laiks, kad skolas var piedzīvot zināmu uzrāvienu, jo jaunās mācību metodes īpaši uzrunā pusaudžus. Viņi ir tā paaudze, kas arī ikdienā ļoti aktīvi komunicē tiešsaistē, tāpēc jaunās mācību tendences pieņem pat ar zināmu sajūsmu.

„Es mācu vidusskolas vecuma jauniešus un viņiem ļoti patīk mūsu Zoom stundas un, ja uz klātienes nodarbībām ne vienmēr bija visi skolēni, tad uz attālinātajām mācībām ierodas visi, jo tas ir kaut kas jauns un sevišķs,“ savos novērojumos dalās Elisa Freimane, kura ir pedagoģe Čikāgas latviešu skolā.

Arī Zane Kažotniece, strādājot savā latviešu skolā Īrijā, uzsver, ka jauniešiem ļoti patīk tālmācības stndas, izmantojot dažādās platformas un viedierīces, jo tas ir veids, kādā viņi savā starpā sazinās, un tas varētu būt viens no ceļiem, kā „pieturēt“ pusaudžus latviešu skolās.

Un tā patiešām ir laba ziņa, jo, kā norāda Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāve Ieva Reine. Bieži vien 12-18 gadus veci diasporas pārstāvji ne pārāk vēlas apmeklēt latviešu skolas klātienē.

„Es par to daudz esmu domājusi, ka tā grupa, kas kaut kur pazūd “visumā” ir pusaudži un jaunieši, līdz tam brīdim, kad viņi atkal sāk meklēt savu darbību latviešu sabiedrībā,” saka Ieva, “Un no mūsu pieredzes tieši šis ir laiks no 12-18 gadu vecumam, kad viņi aktīvi un labprāt iesaistās tālmācībā. Kad iestājas pusaudžu vecums, viņi jūtas neveikli, mācoties klātienē kopā ar mazajiem, un tas ir brīdis, kad viņus var uzrunāt mācībām tiešsaistē. Ja ir labs skolotājs un interesanti draugi, tad viņi mācībās iesaistās ļoti labprāt.”

Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupa savulaik tika veidota kā alternatīva klātienes mācībām, un tā ir iespēja mācīties divas reizes nedēļā latviešu valodu, kultūru, kā arī dziedāšanu, visiem tiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas piedalīties klātienes nodarbībās.

Pilnīgi iespējams, ka tā ceturtā daļa skolēnu, kuri šobrīd nemācās savās latviešu skolās, ir atraduši ceļu uz tālmācības programmām, kurās jau ir veiksmīgas iestrādnes un kas aptver ne tikai Skandināviju, bet arī latviešu skolēnus citviet pasaulē.

„Covid – 19 ir mainījusi mūsu tālmācības programmu  skolēnu skaitu. Tā ceturtā daļa, ko pieminēja Māris, iespējams ir atradusi ceļu pie mums. Mūsu skolēnu skaits ir dubultojies, salīdzinot ar gada sākumu. Mēs turpinām mācības, izmantojot Skype, Zoom un arī mūsu skolotāji ir apguvuši Classflow,” saka Ieva Reine.

Tālmācības skolēnu skaitam ir tendence pieaugt, tāpēc, jo svarīgi domāt un rīkoties, lai pilnveidotu Latviešu skolu mācībspēku prasmes un zināšanas.

„Mums skolās par skolotājiem lielākoties strādā labsirdīgās mammas. Viņas katra ir zinošas un talantīgas savā profesijā- ārstes, inženieres, advokātes,u.c, un viņas ziedo savu brīvo laiku, lai būtu sestdienās un svētdienās kopā ar bērniem. Bet viņām nav laika gatavot materiālus un viņas to neprot,” ar situāciju savā organizācijā dalās Elisa Freimane, Amerikas latviešu apvienības apvienības izglītības nozares vadītāja. “Tāpēc mēs esam runājuši, ka mums ir vajadzīgi vairāk metodiķi Amerikā un mums ir jādomā jauni risinājumi, kā atbalstīt mūsu mammas, kuras brīvprātīgi darbojas kā skolotājas.”

Tālmācībai arī prasa mazāku vecāku iesaisti, līdz ar to vecākiem latviskai izglītībai nav tik ļoti jāpakārto sava ikdiena, kā tas ir klātienes nodarbību gadījumā. Vienu gan vecākiem ne mirkli nevajadzētu aizmirst, ka arī pēc nodarbībām, jo īpaši tālmācības, saruna ar saviem bērniem ir jāturpina latviešu valodā. Vecāki tomēr ir un paliek lielākais un svarīgākais atbalsts diasporas bērniem latviskās dzīvesziņas saglabāšanā.

Kā norāda Amerikas Latviešu apvienības pārstāve un skolotāja Čikāgas latviešu skolā Elisa Freimane, tad Amerikā, kur latviešu skolām jau ir septiņdesmit gadu tradīcijas, tieši vecāki ir tie, uz kuru pleciem iznests viss skolas prieks un smagums. Amerikā, līdzīgi kā Eiropā, šobrīd trīs ceturtdaļas skolu darbojas, Elisas vārdiem runājot, “kaut kādā režīmā”, bet viena ceturtdaļa Latviešu skolu mācību procesu iepauzējušas.

„Gandrīz katrs latviešu bērns Amerikā ir citā skolu sistēmā, ar citām prasībām pandēmijas laikā. Latviešu skolām ir jāpielāgo savas prasības tam, kas notiek amerikāņu skolā, jo katra skola ir pakļauta savai pašvaldībai. Mums ir 21 skola un, apmēram, trīs ceturtdaļas strādā,izmantojot  epastus, bet pārējās izmanto Zoom, Skype un Facetime, lai rīkotu virtuālās nodarbības,” stāsta Elisa

Amerikā, kur latviešu skolām ir savas, septiņdesmit gadu gaitā izstrādātās metodes, kuras balstītas uz klātienes nodarbībām, uz kopā būšanu, skaidrs, ka nekad nevienas tālmācības nodarbības nevarēs par visiem simt procentiem aizstāt klātbūtni, komunikāciju un kopā būšanu. Tas arī ir iemesls, kāpēc daļa latviešu skolu krīzes laikā nolēmušas darbu pārtraukt, jo visa sāls tomēr ir kopā sanākšanā.

Tomēr šis ir brīdis, kad ir jādomā, ko no krīzes latviešu skolām visā pasaulē paņemt līdzi. Tāpēc, domājot par nākotni, Māris Pūlis norāda, ka turpmāk, mācībām klātienē un tālmācībai būtu jāiet roku rokā latviešu skolās visā pasaulē, arī pēc Covid-19.

„Vispirms nepieciešams pilnveidot skolotāju prasmes.  Tiem noteikti būtu jābūt kursiem, kas pilnveidotu gan attālināto, gan klātienes nodarbību veidošanas pamatprincipus. Otrkārt, būtu svarīgi izveidot kopīgu platformu, kur varētu būt vienuviet apkopoti gan mācību materiāli, gan dažādi citi palīglīdzekļi mācību procesa organizēšanai un to visu varētu veidot pašas skolas. Treškārt, noteikti būtu jāpalīdz iesaistīt vecākus. Tāpat noteikti būtu jārisina tehniskais nodrošinājums,” vajadzīgo rīcību ieskicē Māris.

Jautājums - kas visus šos iepriekš minētos risinājumus diasporas skolām palīdzētu meklēt, atrast un uzturēt? Iespējams, iniciatīvai būtu tomēr jānāk no Latvijas izglītības politikas virzītājiem.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti