Dalies:

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Diasporas atbalsts biznesa attīstībā un investīciju piesaistē

"Globālais latvietis. 21.gadsimts": Diasporas atbalsts biznesa attīstībā un investīciju piesaistē
CC0 licence
  • 21. May. 2020

"Covid-19 krīze ir lieliska iespēja." To dzirdot, kādam šķitīs - nu, cik var malt vienu un to pašu! Tomēr sarunā ar biznesa pasaules pārstāvjiem un ekspertiem nākas secināt, ka krīze tiešām ir iespēja, kas daudz parāda arī par mums pašiem, secina šīs nedēļas Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts" uzaicinātie viesi - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, uzņēmuma “Madara Cosmetics” dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere un uzņēmēja, Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenweg.

Uzņēmuma “Madara Cosmetics” dibinātāja un produktu idejas autore Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka paldies saviem klientiem, kas novērtē kampaņas #atbalstivietējo, un patiešām arī atbalsta savējos. Turklāt, šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet visa Eiropā.

Lasītākās ziņas

“Mēs šo rezultātu jūtam un esam ļoti pateicīgi, jo katra šāda preces atzīšana, to nopērkot, uzreiz dod darbu vietējiem cilvēkiem. Un interesanti, ka līdzīgu tendenci jūtam Eiropā. Tur, kur nelielās tirdzniecības vietas ir vaļā, cilvēki tās atbalsta, un bizness var turpināties,” saka Tisenkopfa-Iltnere.

Krīze likusi gan pārprofilēties, gan pielāgoties, un tas noticis pārsteidzoši veiksmīgi.

“Mani pārsteidz efektivitāte, ar kādu gan uzņēmuma, gan Latvijas un arī globālajā kontekstā, mēs esam spējuši vienā momentā, vienā mirklī izmainīt paradumus. Burtiski nedēļas laikā adaptējoties, mēs esam kādus divdesmit gadus nogājuši. Es nebeidzu apbrīnot, cik tas ir efektīvi un cik tas ir labi planētai, jo daudz ko varam izdarīt, nepiesārņojot planētu ar CO2. Par to ir milzīgs prieks un lepnums gan šaurā ikdienas, gan globālā kontekstā,” piebilst Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Un šis ir brīdis, kad, veiksmīgi spējot pārslēgties uz jauniem biznesa veidiem un rīkiem, ir tik svarīgi pamanīt un izmantot visas iespējas, ko sevī slēpj diaspora. Ja līdz šim par diasporu daudz vairāk domāts un runāts kultūras kontekstā, tad šobrīd ir laiks pa īstam novērtēt ārpus Latvijas mītošo latviešu vērtībuarī citās jomās.

“Diasporas tīklošanos es pieļauju, ka varētu vēl vairāk aktivizēt un stiprināt, jo uzņēmējam ieiet jaunā tirgū - vai tā ir Amerika, vai cita valsts -, tas ir kā ieiet mākonī, sevišķi, ja tas ir ārpus Eiropas savienības, jo te mums tomēr ir harmonizēta likumdošana. Ja tas ir ārpus ES,  tur viss jāsāk no nulles, ar etiķetes saskaņošanu ar likumdošanu un vietējās situācijas izprašanu un konkrētu specifisku kontaktu meklēšanu," spriež Tisenkopfa-Iltnere. "Te noteikti diaspora varētu savu lomu spēlēt kā maigais atbalsts, maigais tīklošanās mehānisms, kas, līdz ar citiem tīklošanās mehānismiem vai jau esošām platformām, noteikti var būt veiksmes faktors.”

Tam piekrīt arī uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenweg. Dzīvojot ārpus Latvijas, viņa ļoti skaidri redz iespēju, kā iesaistīties un piedalīties Latvijas uzņēmēju atbalsta pasākumos.

“Līdz šim mēs vairāk vai mazāk esam diasporu izmantojuši kā kultūras centru, lai, dzīvojot ārpus Latvijas, turpinātu celt un kopt savu latvisko pašapziņu un identitāti, bet mēs neesam tik daudz izmantojuši iespēju atbalstīt Latvijas eksportu un uzņēmējus," uzskatos dalās Spīgule-Buijtenweg. "Katrs no mums ir kā tāds mazs Latvijas vēstnieks, un mēs varam izvēlēties, ko mēs ar to darām. Manuprāt, veiksmīgi būtu to izmantot un palīdzēt viens otram, kas, iespējams, nav latvieša gēnos tāda pirmā reakcija. Kā saka Lotte, tad, ieejot jaunos tirgos, satikties ar latvieti, kurš tur dzīvo, ir nenovērtējama iespēja.”

Ilze stāsta par savu pieredzi Latvijas un Dienvidzviedrijas biznesa asociācijā, kas vairāk bāzēta zem goda konsula. Bet princips ir līdzīgs kā darbojas Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) - kad kopā tiek savesti vietējie un Latvijas uzņēmēji. Satikšanos laikā Ilzei ir iespēja pateikt Latvijas uzņēmējiem, ka viņa dzīvo te, Zviedrijā, un, ja vien kāds atbalsts ir nepieciešams, viņa ir gatava palīdzēt. Tiesa gan, šobrīd tā ir brīvprātīga un daļēji uz patriotiskām jūtām balstīta palīdzība, tāpēc noteikti apsverama ir doma par sertficētu eksporta ekspertu piesaistīšanu.

“Kad [Ministru prezidents Krišjānis] Kariņa kungs tieši pirms Covid-19 bija atbraucis uz Kopenhāgenu, mēs runājām par to, cik forši būtu, ja LIAA varētu sertificēt eksporta speciālistus. Tie būtu ārpus Latvijas dzīvojoši latvieši, kuri tādejādi varētu stiprināt Latvijas eksportu un sev nopelnīt algu,” saka Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenweg.

LIAA jau šobrīd veido ciešu sadarbību ar diasporu, piekrītot Ilzes Spīgules-Buijtenweg sacītajam, ka iepriekš tiešām diaspora uzlūkota caur kultūras skatu punktu, tad tagad to uztverot, caur potenciālu iespēju prizmu. Transofrmācija notikusi arī tajā, ka kādreiz, skatoties uz ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, doma bija, ka viņi palīdzēs par velti. Šobrīd uzņēmēji saprot - diasporas palīdzību nevar novērtēt par zemu un tā ir jāvērtē arī naudā.

“Šobrīd uzņēmēji saprot, ka parunāšanās pie vīna glāzes vakariņās ir skaidra un saprotama, bet tālāk, ja kāds gaida, ka viņam sagatavos pieteikumu iesniegšanai lokālajā uzņēmumu reģistrā, tad par to tomēr būs jāsamaksā," uzskata LIAA direktors, Kaspars Rožkalns. "Tāpēc ir jānovērtē ārvalstīs dzīvojošie tautieši, saprotot, ka viņi nebūs lētāki par citiem un viņiem arī nav jābūt lētākiem. Ja gribam saņem atbalstu, saņemt to latviski kādā tālā, ekskluzīvā valstī, tad par pakalpojumu būs jāmaksā tirgus cena, un tas ir absolūti normāli. Uzņēmēji to šobrīd ir saklausījuši un neviens negaida, ka kāds kādam ilgtermiņā palīdzēs par velti. Tas ir ļoti būtisks atslēgas moments, ka tajā mirklī, kad mēs sapratīsim, ka tas ieslēdz biznesa dinamiku, tad ir ekspektācijas pret samaksu un pakalpojuma kvalitāti. Un tāpēc mums ir svarīga platforma, kur varēs pieteikties, atrast un interesēties.”

Un tāda platforma šobrīd ir, norāda uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts - Ģirts Greiškalns. Pateicoties Covid 19 krīzei, veiksmīgu darbību sācis jau vairākus gadus lolots projekts #EsiLV, kas ir biznesa platforma, kam ir plāns pārtapt par organizāciju. Digitālās komunikācijas ir paātrinājušas platformas darbību. Platforma #EsiLV ir kustība ar mērķi pārveidoties par organizāciju, kas apvieno diasporas uzņēmējus, investorus, profesionāļus, zinātniekus un viņu apvienojošos klubus.

“Ja līdz šim vairāk runājām par Latvijas produktu eksportu, tad diasporai ir stipri vairāk lomu, kurās tā var iesaistīties. Ne tikai palīdzot ar produktu eksportu no Latvijas, bet arī palīdzēt piesaistīt darbiniekus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Kā arī profesionāļi, kuri dažādu dzīves kūleņu dēļ nonākuši ārvalstīs, var sniegt savu redzējumu par rīcībpolitiku valsts institūcijām noteiktu jautājumu risināšanā," raksturo Greiškalns. "Tos latviešus, kuri darbojas citās valstīs, var salīdzināt ar ārvalstu investoriem mītnes zemēs. Viņi tur darbojas kā ārvalstu investori, ar savām zināšanām un ar saviem naudas līdzekļiem, tos ieguldot mītnes zemes ekonomikā. Viņi var sniegt savu redzējumu, kā Latvijai labāk strādāt ar ārvalstu investoriem un kā šīs investīcijas pēc kāda laika var atgriezties Latvijā.”

Šobrīd #EsiLV vairāk koncentrējas uz Eiropu. Arī Āzijā un Ķīnā top sadarbība, tiek cerēts uz sadarbību ar Ameriku, ar laiku aptverot visu pasauli. Šobrīd galvenās aktivitātes ir virtuālajā vidē, rīkojot tējas vakarus, kas ir digitālās vides sarunas par aktuāliem tematiem un veiksmes stāstiem. #EsiLV organizē vebinārus, kuros profesionāļi dalās savā pieredzē un izglīto klausītājus par noteiktiem tematiem, piemēram, par pasaules līmeņa transformācijām un digitālajiem rīkiem, kas bija svarīgi un aktuāli pašā Covid-19 pandēmijas sākumā, par personīgo zīmolvedību un citiem jautājumiem. 

Platformas praktiskajā darbībā šobrīd ir vairāki virzieni, jo diasporas profesionāļiem un uzņēmējiem ir, ko teikt. 

“Mēs, ārpus Latvijas dzīvojot, esam dažādi apbružājušies, katrs ar savām individuālajām idejām, dauzoties pret visnotaļ aizvērtajām mūsu valsts institūciju durvīm ar priekšlikumiem un skatījumiem, kā mēs varētu ar savu pieredzi uzlabot Latvijas konkurētspēju. Tad šobrīd mēs apvienojamies un veidojam viedokļus, stāstām mūsu uzskatus un ceram, ka atradīsim dzirdīgas ausis gan no uzņēmējiem, gan no valsts institūcijām,” jaunās kustības ideju skaidro uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Greiškalns.

Sarunas noslēgumā LIAA direktors vēlreiz uzsver diasporas lielo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un ekonomikā, norādot, ka sadarbība ar diasporu no LIAA viedokļa ir būtiska,  lai Latvijas uzņēmēji kaut ko saniegtu vai nu eksportā, vai investīciju piesaistē. 

“Mēs sagaidām, ka caur tautiešiem ārzemēs mums būtu desmit vai simts veiksmīgi eksporta stāsti gadā. Tas ir izmērāms lielums, ko varam testēt ar dažādu platformu vai kanālu palīdzību, lai saprastu, kurš no tiem strādā labāk. Tas ir mūsu nākamais solis, lai saprastu, vai vajag tikšanās vietu Jāņos, pie ugunskura, kur sabrauc 700 tautiešu kādā no populārām valstīm ar lielu diasporas daļu, un tā ir tā tīklošanās- ar dziesmām un dejām, vai tie ir atsevišķi vebināri, kur ir divdesmit cilvēku, desmit Latvijas uzņēmēji un desmit zinoši ārzemju latvieši, kā eksperti. Mūsu uzdevums ir atrast to veiksmīgāko veidu, kā panākt uzstādītos mērķus. Mums ir jāiet un jāmēģina dažādi veidi un jāmēra, lai saprastu, kurās valstīs, kurš no veidiem strādā labāk un veiksmīgāk,” saka LIAA direktors.

Eksperti prognozē, ka pēc Covid-19 krīzes emigrācijas vilnis būs vēl lielāks nekā pēc iepriekšējās. Tādēļ ir ārkartīgi svarīgi ieklausīties diasporas profesionāļos, kuri uzsver - lai emigrācijas viļņa nebūtu, ir jārada Latvijā darba vietas, kas spēj samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Lai to izdarītu, uzņēmumiem ir jāeksportē preces vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Lai šādas preces vai pakalpojumus eksportētu, būs vajadzīgs gan tautiešu atbalsts ārzemēs, gan uzņēmumiem investēt inovācijās, lai spētu saražot šo augstas pievienotās vērtības preci.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti