Dalies:

Iegriezties vai atgriezties Latvjā?

Iegriezties vai atgriezties Latvjā?
  • 11. Jun. 2019

Atbraukt, aizbraukt, pārbraukt, atgriezties, iegriezties, emigrēt un remigrēt - termini, kas skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un šoreiz saruna tieši par aizbraukšanu un atbraukšanu, iegriešanos vai atgriešanos. Madara Merle ar ģimeni atgriezusies Latvijā no Francijas. Ko nozīmē atbraukt mājās, kā un cik viegli pieņemt šo lēmumu un kā organizēt pašu pārvākšanos? Madara ar ģimeni izvēlējusies no Francijas uz Latviju braukt ar treileri, ceļojot pāri pusei Eiropas.

„Mani sauc Madara, nu jau Merle, kas tulkojumā nozīmē - melnais strazds. Ar Florianu mēs iepazināmies Islandē, brīvprātīgā darba ietvaros. Pēdējos divus gadus esam seškājīgi, Emīls piedzima Francijas rietumos 2017. gadā. Šobrīd esam atbraukuši uz Latviju,” iepazīstina Madara. „Es nesaku  - atpakaļ, jo četriem no mums pieciem, trušus ieskaitot, tas ir drīzāk uz priekšu, un arī mana māju sajūta viļņojas starp dažādām mājām, kurām ir maz sakara ar valstu robežām. Mēs nekad ilgi neprātojam gana labus argumentus, ja uzreiz jau sajūtam, ka kaut kas ir jādara. Tad nolemjam pamēģināt, jo paši savus plānus drīkstam taču arī pārdomāt. Jā, paradoksāli, bet ilgāk ir gājis nolemt, kurā istabas stūrī jāiekārto dīvāns, nevis, ka brauksim uz Latviju.

Raidījuma dalībnieki radio studijā vienojas, ka sarunā lietos vārdu - atbraukuši uz Latviju. Ģimene Latvijā ir aptuveni nedēļu. Dzīvo dažādās kombinācijās - pie radiem, draugiem vai savā busiņā, patlaban uz dažām dienām radusies iespēja dzīvot kādā dzīvoklī Rīgas centrā. Tomēr vasarā ģimene ir plānojusi dzīvot savā busiņā, braukāt pa Latviju un iegriezties pie paziņām.

Lasītākās ziņas valstī

Merles uz Latviju atbrauca, lai Madara varētu kārtot centralizētos eksāmenus bioloģijā, jo viņa vēlas studēt Latvijas Universitātē. Jau 2015. gadā viņi uz nepilnu gadu bija atbraukuši uz Latviju - iepriekš četrus gadus izstudējusi Lietišķajos, viņa bija mēģinājusi studēt Mākslas Akadēmijā, tomēr dažādu iemeslu dēļ tas neizdevās. Un tomēr - tagad Merles atkal ir Latvijā.

Ir arī daudz praktisku lietu, kas nepieciešamas, lai varētu dzīvot Latvijā. Vasarā var dzīvot busiņā, tomēr rudenī tas tā nebūs. Madara domas par visu ir atlikusi uz vēlāku laiku - nu jau gan viņi tiešām ir Latvijā, bet vēl vajag skaidrību par eksāmeniem un studijām universitātē. Par savu ģimenes ārstu Merles vēl nav domājuši, savukārt bērnu dārzā divgadīgo Emīlu izlēmuši vēl nelaist, jo nev spiedīgas vajadzības.

Ko Latvijā darīs Florians? Francijā viņš strādāja darbu, kas nesniedza gandarījumu. Šobrīd Latvijā viņi visi ir vasaras brīvdienās, tomēr plānots, ka rudenī, kad Madara sāks studijas,  Frorians paliks mājās ar Emīlu.

Mājās Merles savstarpēji sarunājas angļu valodā, Madara ar Emīlu runā latviski, bet Florians - franciski. Tātad divgadīgais Emīls aug trīs valodu vidē - ar cilvēkiem, kas runā latviski, viņš  runā latviešu valodā, bet ar cilvēkiem, kas runā franču valodā - franciski. Madara te neredz nekādu problēmu, jo Emīlam izdodas labi komunicēt divās un pat trijās valodās. Ģimenē nekad nav apspriests - ir svarīgi vai nav ar Emīlu katram runāt savā dzimtajā valodā, tā vienkārši notiek.

Pagaidām Emīlam ir tikai Francijas pilsonība. Madara viņu nav reģistrējusi kā Latvijas pilsoni, lai gan to ļoti būtu gribējusi, jo tad viņai nāktos izvēlēties starp savu nacionalitāti un uzvārdu. Latvijas ierēdņi Emīlu grib reģistrēt ar uzvārdu Merls, bet šī izruna atšķiras no franču izrunas.

Florians piebilst, ka, izmainot vienu burtu, viņa uzvārds zaudē savu nozīmi, tas vairs nav melnais strazds, ko Merle nozīmē franču valodā, bet gan - mēsli. Madara: izrunājot franciski Merle, uz -l ir neliels uzsvars un izklausās, ka aiz tā ir neliels -e. Taču Valsts valodas komisja saka - nē, izrunai tuvāks esot -s, un tā esot pēc grāmatas. Bet uzvārdā Merle nav nekādu dīvainu burtu vai skaņu, kādu nav latviešu valodā. Nekur arī nav teikts, ka puisim nedrīkstētu būt sieviešu dzimtes uzvārds. Protams, pases trešajā lappusē ir īstā izruna un rakstība, bet tomēr. Šobrīd rezultāts ir tāds, ka Latvijai ir par vienu pilsoni mazāk.

Madarai pašai piedāvāja ņemt uzvārdu Merle vai Merla, protams, ka viņa paņēma uzvārdu oriģinālrakstībā. Taču viņai tika dota izvēle tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete, Emīlam šādas iespēja nebija, lai gan latviešiem ir Jāņi Vētras, Pēteri Kļavas u.c. - daudz uzvārdu, kas beidzas ar -e un -a. Tāpēc tai nevajadzētu būt problēmai.

Sarunas dalībnieki sazinās ar Madaras māsu Rasu Liepiņu, kura šobrīd Anglijā beidz mediju kultūras studijas. Viņa savulaik aktīvi darbojusies Rīgas Danču klubā un, kad vien iespējams, atbrauc uz Latviju padejot. Rasa apsveic māsas Madaras lēmumu kārtot 12. klases centralizēto eksāmenu bioloģijā, sākt studijas Latvijas Universitātē un kādu laiku atkal dzīvot Latvijā. Rasa joko, ka par to visu ir mazliet greizsirdīga uz māsu. Pati viņa vēl gadu vai divus plāno palikt Lielbritānijā, jo šogad jāpabeidz bakalaura studijas un ir cerības tur nākamgad studēt maģistrantūrā. Tomēr nākotnē Rasa noteikti grib atgriezties Latvijā.

Kā viņa Lielbritānijā notur latvietību? Tā kā Rasas ģimene vienmēr ir bijusi folklorā un uzturējusi senās tradīcijas, tad, aizbraucot prom, viņai ļoti pietrūkušas mājas, mūzika un danči. Latvijā Rasa vienmēr ir apmeklējusi kultūras sarīkojumus un skatījusies TV kultūras ziņas un raidījumus. Tagad viņa lūdz saviem draugiem filmēt un sūtīt dančus. Rasa arī diezgan bieži brauc ciemos uz Latviju. Viņas mamma šobrīd gan dzīvo Luksemburgā, tā ka vienmēr kāda kādai piezvana caur videozvaniem vai sūta īsziņas. Rasa ik pa laikam uzraksta kādu e-pastu savai vecmāmiņai. Pārējā ģimene, vairāk vai mazāk, sazinās sociālajos tīklos.

Pieņemt lēmumu, vai atgriezties Latvijā, prasītu ilgāku laiku, jo Rasai, tāpat kā māsai, partneris ir citas tautības - brits. Ja viņi brauktu uz Latviju, tad noteikti divatā, taču viņiem vispirms ir jāpabeidz universitāte, tikai tad abi domās par tālāku nākotni.

Rasai arī ikdienā vienmēr ir bijusi svarīga saikne ar Latviju. Ja viņa dzīvotu Londonā, kur ir daudz latviešu organizāciju, tad viņa aktīvi tajās iesaistītos, taču Laura dzīvo Lielbritānijas vidienē, un tuvākā pilsēta, kurā ir kādas latviešu organizācijas, ir Birminghama. Nākamgad, ja izdosies sākt studijas maģistrantūrā, Rasa būs viņiem tuvāk, un tad viņa varēs pievienoties Birmingemas latviešu sarīkojumos. Taču patlaban saikni ar Latviju stiprina latviešu rotaslietas, raidījumi par kultūru u.c.

Radio studijā Madara Merle teic, ka saiti ar Latviju vajag stiprināt, arī esot šeit, Latvijā, jo prombūtne atstāj savu zīmogu. Atkal jāadaptējas Latvijas dzīves ritmā, jāpierod pie nerakstītajiem likumiem, lai gan ir arī lietas, pie kurām Madarai ir grūti pierast un pie kurām viņa nepieradīs nekad, kaut gan lietas, pie kurām nekad nevarēs pierast, ir arī Francijā.

Florians teic, ka, piemēram, viņam Latvijā ir grūti pierast pie lauku ainavas. Francijā viss ir kontrolēts - tur rindojas ciems pēc ciema, visi augi ir skaisti apgriezti, ja vien tā nav lauku saimniecība. Turpretī Latvijā ir ļoti daudz savvaļas ainavas, un tas viņam ar Madaru ļoti patīk. Vēl viena lieta, ko viņš ir pamanījis, bet kas nav kaitinoša - cilvēki vienmēr uzsver savu un dažādu lietu latviskumu. Latvieši, stāstot par lietām, bieži vien pievieno - latviskais tas un tas. Francijā šis uzsvars uz franciskumu ir daudz mazāks, ja vispār ir.

Madara piebilst, ka te, protams, spēlē lomu arī valsts vēsture un izmērs. Jautājums tikai, vai mēs to darām apzināti, ceļot savu pašapziņu, vai atstrādājam klišejas. Jāapzinās, kur un kā mēs uzsveram latviskumu, vai tas vienmēr ir vietā, jo ne viss, kas ir latvisks, ir brīnišķīgs. Tāpat kā ne viss, kas ir francisks, ir brīnišķīgs utt.

Merles ģimenei tiek jautāts par tuvākajiem darbiem un kad būs tas brīdis, kad varēs teikt, ka ar pilnu krūti viņi metas atpūtā. Madara teic, ka tas sākas šodien, jo eksāmeni ir beigušies.

Autore: Ieva Freinberga

Foto: Latvijas Radio

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti