Dalies:

Ģirts Valdis Kristovskis: Mēs cīnāmies pret tradiciju – neievērot likumu

Ģirts Valdis Kristovskis: Mēs cīnāmies pret tradiciju – neievērot likumu
Jānis Deinants
  • 18. May. 2019

VENTSPILS DOMES DEPUTĀTS, EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTA KANDIDĀTS NO JAUNĀS VIENOTĪBAS SARAKSTA ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS INTERVIJĀ SALLIJAI BENFELDEI

Ģirts Valdis Kristovskis bija Latvijas Tautas frontes biedrs un viens no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kuŗš 1990. gada 4. mai­jā balsoja par Latvijas Neatkarī­bas atjaunošanas deklarāciju. No 1991. līdz 1993. gadam bija Lat­vi­jas Zemessardzes stāba priekš­nieks. Bijis 5., 6., 7. un 8. Saeimas deputāts, iekšlietu, aizsardzības ministrs.  2004. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Viens no par­tijas “Pilsoniskā savienība” di­­bi­nātājiem 2008. gadā, 2009. gadā kļuva par “Pilsoniskās savienī­bas” valdes priekšsēdi un tika ie­­vēlēts Rīgas domē. 2010. gadā Kristovskis kļuva par partijas Vie­notība valdes priekšsēdi, tika ie­­vēlēts 10. Saeimā, vēlāk – ārlietu ministrs. 

Īpaši plašu atzinību viņš iegu­va, būdams aizsardzības ministrs (1998-2004), kuŗa vadībā Lat­vi­jas aizsardzības sistēma tika sa­­ga­­tavota un uzņemta NATO. Kris­tovska komandā tolaik bija daudz pazīstamu Rietumu lat­vie­šu izcelsmes militārpersonu un dau­dzi citi no tā sauktās “Vašingto­nas grupas”. Šo vīru devumu un uzticību Latvijai Ģirts Valdis Kris­tovskis vērtē kā īpaši nozīmīgu un izcilu. Pēc Latvijas uzņem­ša­nas NATO Kristovskis 2004. ga­­dā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur bijis tā vēsturē pirmās komū­nisma un fašisma noziegumus vienlaikus nosodošās rezolūcijas “Eiropas nākotne 60 gadus pēc Otrā pasaules kaŗa” iniciators un pamatteksta autors. Kristovskis vadīja deputātu grupu “Vienota Eiropa, vienota vēsture”, bija Bal­tijas jūras stratēģijas viens no septiņiem autoriem.

Lasītākās ziņas valstī

2017. gadā ievēlēts Ventspils domē no apvienotā  Nacionālās apvienības,  Vienotības un Lat­vi­jas Reģionu apvienības  saraksta kā šī saraksta līderis.

Ventspils domē ir 13 deputā­ti – deviņi ir ievēlēti no Aivara Lemberga partijas “Latvijai un Ventspilij”, bet četri deputāti ir opozicijā...

Mēs esam tikai četri cilvēki, bet esam spēcīga opozicija, kāda ne­­kad Ventspilī nav bijusi. Te arī  cīnāmies par likumu ievērošanu, par taisnīgu un tiesisku pašval­dību, kas strādā nevis kādas šau­ras ieinteresētu personu grupas vai smagos noziegumos apsūdzē­tas personas interesēs, bet visu ventspilnieku labā. 

Ko nozīmē strādāt opozicijā Ventspilī? Vai tas vispār ir ie­­spējams?

Tas nav ne viegli, ne vienkārši, jo domes darbs ir organizēts tā, lai mums nebūtu nekādu iespēju kaut ko ietekmēt vai reāli pieda­līties lēmumu pieņemšanā. Nule tikāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministru Juri Pūci  un, liekas, panācām viņa sapratni, ka situācija Ventspilī ir ne­pie­ņemama. Esam vērsušies pie premjēra Krišjāņa Kariņa un gribam pievērst sabiedrības uz­­manību tam, ka Ventspils dome turpina ignorēt jebkādas norādes par likuma pārkāpumiem. Esam ieguldījuši milzīgu darbu, lai augstākās tiesu instances atzītu, ka likums, visticamāk, ir pār­kāpts un ka administrātīvajai tiesai tas ir jāizskata. Dome, pro­tams, neliekas ne zinis un turpina darīt visu, lai mūs izolētu un neļautu strādāt. Diemžēl Vents­pilī kopš padomju laikiem varu ir sagrābis Aivara Lemberga au­­toritārais, prettiesiskais režīms.

Par tiesībām pilnvērtīgi veikt savus deputāta pienākumus opo­zicija Ventspilī cīnās no ievē­lē­šanas dienas 2017. gadā. Vai tad iepriekšējās valdības  ministrs Kaspars Gerhards (NA) neko ne­­darīja, lai likums Ventspils domē tiktu ievērots?

Jā,  ministrs tiešām ļāva Lem­bergam, kuŗš ir deputāts un do­­mes priekšsēdis, bet kuŗam aiz­liegts vadīt Ventspils domi, rīko­ties pēc savas patikas. Formāli, protams, domi it kā vada Lem­berga pirmais vietnieks, patiesī­bā viss notiek, kā vienmēr no­­ticis. Ar nožēlu jāteic, ka Kaspars Gerhards vienreiz apmeklēja Vents­pili, un mēs, opozicija,  lū­­dzām iespēju ar viņu tikties, bet viņš neatrada laiku. Esam mi­­nistrijai rakstījuši ļoti daudz ie­­sniegumu, norādot uz konkrē­tiem pārkāpumiem un arī uz to, ko par pārkāpumiem paudusi Augstākā tiesa. Ne ministrijas juristi, ne ministrs neizrādīja ne mazāko gribu kaut ko darīt, aiz­stāvēt labu pārvaldību vai atklā­tību domes darbā. Atbildes, jā­­teic, bija vienkārši šausmīgas, no­­stāja bija aptuveni tāda – mēs jau saprotam, ka ir pārkāpumi, mēs saprotam, ka tas ir nepareizi un prettiesiski, bet, ziniet, Ventspilī ir tādas tradicijas, tāpēc mēs neko nevaram darīt.

Ministrija atzina, ka Vents­pils “tradicija” ir neievērot li­­ku­mus un ka šo “tradiciju” ne­­vajag lauzt? Nopietni? Tas nav melnais humors?

Jā, tieši tā, tas nebija nekāds humors. Lasot tādas vēstules, mati cālās stāvus. 

Parasti domēs darbojas ko­­mi­sijas un komitejas, kuŗas lemj visus jautājumus un kuŗās strādā deputāti. Kā tas notiek Ventspilī?

Likums precīzi pasaka, ka ir jābūt komitejām, kuŗās deputā­tiem jābūt proporcionāli pārstā­vētiem, un var būt arī komisijas, dažādas padomes un darba grupas, kuŗas var izveidot, ja nepie­ciešams. Ventspilī ir piecas sešas komitejas un 28 komisijas un padomes. Mēs, mazākuma depu­tāti, netiekam iekļauti šajās ko­­misijās un padomēs, lai netrau­cētu. Mēs arī nesaņemam pilnīgu informāciju.  Mums tieši tā arī pasaka, ka komisijās jau viss ir izskatīts, pārrunāts un jautā, kā­­pēc mēs traucējam darbu? Dar­ba kārtība šajās komitejās ir izveidota tā, ka katram jautājumam, neatkarīgi no tā, vai tas ir piecus miljonus vai piecus simtus eiro vērts jautājums, apspriešanai ir paredzēta pusotra minūte. “Kla­siskais” Lemberga jautājums jeb uzbrēciens man – ko jūs traucējat pašvaldības darbiniekiem strā­dāt, kāpēc jūs viņiem uzbrūkat ar jautājumiem? Komiteju sēdes notiek piektdienās, jo pārējās četras dienas Lembergs ir uz ap­­sūdzēto sola tiesā. Parasti tās no­­tiek piektdienās divpadsmitos vai vienos dienā, un Lembergs aizrāda – darbiniekiem jāiet mā­­jās, viņiem ir bērni, jūs viņus aizturat ar saviem jautājumiem! 

Kādus jautājumus risinājāt tiesā un kāds tam ir rezultāts?

Pirmais jautājums bija par to, ka Lemberga ietekmē esošais pašvaldības portāls tiek arī ap­­mak­sāts no pašvaldības līdzek­ļiem. Viņš rīkojas ar to kā ar savu personīgo portālu, izplata infor­māciju, kas pašam patīk, pasnie­dzot to kā oficiālo informāciju, nodarbojas ar opozicijas, polītis­ko pretinieku vai citādi domājo­šo diskreditēšanu. Bieži vien viņa viedoklis ir pat pretvalstisks. Ie­­spēja atsaukt neesošo informā­ciju, protams, šajā portālā netiek dota, portāls esot domāts svarī­gām, oficiālām domes amatper­so­nām, bet, piemēram, man kā deputātam tādu tiesību nav. Tātad – opozicijas deputātiem, kuŗi arī ir amatpersonas, netiek dotas iespējas izmantot par nodokļu naudu uzturētu pašvaldības por­tālu. Vērsos tiesā. Jāpiebilst, ka par pašvaldības naudu tiek uz­­turēti arī citi plašsaziņas līdzekļi, piemēram, laikraksts Ventas Balss no pašvaldības un no Brīvostas pārvaldes  360 tūkstošus eiro ik gadu. Tā ir klaja konkurences kropļošana plašsaziņas līdzekļu tirgū, turklāt, ņemot vērā, ka Ven­tas Balss par Lembergu un viņa komandu raksta tikai po­­zitīvi un tikai negātīvi par tiem, kuŗi nav viņa atbalstītāji un do­­mubiedri. Tiesa lēma, ka opozicija ir trešā daļa no visiem domes deputātiem un arī portālā mums jāatvēl trešā daļa no tā laika. 

Un vēl  jautājums bija par to, ka mums jābūt iespējai strādāt ar dokumentiem un informāciju, kas nonāk komisijās, kuŗās mēs neesam. Arī komisijās un pado­mēs darbojas pilsētas iedzīvotāji, kuŗi ir Lemberga,  bet ne mūsu, opozicijas,  deputātus ievēlējušie pilsētas iedzīvotāji. Un tas tiek nosaukts par “izcilu tiešās demo­kratijas paraugu”!

Tātad – piekļuve pašvaldības resursiem, pieeja informācijai  un opozicijas iekļaušana pilnvēr­tīgā pašvaldības darbā,  ir tie jau­tājumi, par kuŗiem vērsāmies tiesā, un tiesa iejaucās.

Vai tiesa jau ir notikusi un lēmusi, ka jūsu prasības ir pa­­matotas?

Tas nav tik vienkārši, kā var likties. Pašvaldības deputāta sū­­dzī­bas vai vēršanos pret pārval­dības pārkāpumiem līdz šim tie­sa vispār neskatīja. Uzstājos kon­ferencēs, sazinājos ar eksper­tiem, jo, manuprāt, tas ir absurds! Rakstīju arī Satversmes tiesai. Satver­s­mes tiesa ‒ gan kādā citas lietas spriedumā ‒ ierakstīja, ka paš­val­dību deputātu lietas ir jāskata administrātīvajā tiesā. Pēc ilga “riņķa danča”, aizbildinoties, ka “tas ir Ventspils domes polītisks lēmums un tiesai tur nav ko darīt”, tomēr gaidām atbildi no administrātīvās tiesas. Esmu tie­sā iesniedzis arī prasību par goda un cieņas aizskaršanu. Patiesībā visu notiekošo pat ir grūti ko­­mentēt – autoritārisms, visautļau­tība un nekaunība ‒ tāds ir domes darba stils.

Vai var runāt par “mēness tumšo pusi” – proti, vai jautā­jumi par opozicijas deputātu izolēšanu un darba stilu ir tikai daļa no Ventspils domes apstrī­dētajiem darbiem? Publiski jau ir izskanējuši fakti par nodokļu naudas vismaz dīvainu izman­tošanu, turklāt runa ir par ļoti lielām naudas summām.

Jā, runa jau nav tikai par to, ka informācija tiek slēpta, vai par to, ka mūs izolē no darba. Pierā­dī­jums tam, kāpēc tas tiek darīts, ir Ventspils Attīstības aģentūra. Tā ir biedrība, kuŗā Lembergs jau aptuveni desmit gadus saņem at­­algojumu vairāk nekā 100 tūk­s­tošus gadā, kas ir 90% no tās ap­­grozāmajiem līdzekļiem. Līdzek­ļus tajā pārskaita Ventspils paš­val­dības kapitālsabiedrības. Vis­īs­tākais interešu konflikts!

Tātad shēma ir vienkārša: nodokļu maksātāju nauda no pašvaldības nonāk kapitālsa­bied­rībās un no tām biedrībā un no biedrības Lemberga ka­­batā?

Jā, notiek tieši tā. Nekad ne­­esam saņēmuši ne pārskatu par biedrības darbu, ne par financēm, lai gan esam to prasījuši. Par to esam rakstījuši gan KNAB, gan Valsts kontrolei, bet atsaucības nav bijis – droši vien tāpēc, ka krimināllieta jau ir ierosināta. Brīnāmies, kā gan Lembergs ir varējis nopelnīt 7000 eiro lielu pensiju, un lūk, te arī atbilde: ga­­du desmitiem “pārpumpējot” nodokļu maksātāju naudu savā kabatā. 

Latvijas valsts un sabiedrība līdz šim bijusi ļoti pielaidīga un, iespējams, tiešām uzskatījusi, ka “Ventspils tradiciju” nevar mai­nīt. Ceru, ka jaunā valdība un tagadējais VARAM ministrs to­­mēr  tā neuzskata.

Esam atkārtoti informējuši  gan KNAB, gan Valsts kontroli. Tas no mums prasa milzīgu dar­bu, jo tagad katrai no šīm iestā­dēm, arī VARAM jāpiestāda ne­­apgāžami fakti, kā “saimnieko” Ventspilī! Ticu, ka šīs iestādes, ka valdība spēs apliecināt, ka Latvija ieiet tiesiskuma un taisnīguma laikmetā, kādu pieteica premjers Krišjānis Kariņš, kādu Latvijā noteikti centīsies izvērst nāka­mais valsts prezidents. Ticu, ka tas būs Egils Levits! Viņu gaidā­mā ietekme Latvijas polītikā ro­­sina optimismu par mūsu iespē­jām veidot labāku Latviju! 

 

Autors: Sallija Benfelde
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti