Dalies:

Garīgais koncerts dziesmu svētkos solās būt izcils

Garīgais koncerts dziesmu svētkos solās būt izcils
www.trinitystpauls.ca/
  • 12. May. 2019

Garīgās mūzikas koncerti skan dziesmu svētkos Latvijā jau no pašiem pirmajiem svētkiem 1873. g., kaut tajos svētkos koncertā Rīgas Domā nebija neviena latviešu autora skaņdarba. Dzejnieks Auseklis, ierodoties svētkos pušķotā laivā kā tenors no Lielvārdes, rakstīja: „Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas palodas pacēlās, un – nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja.” Kanadā pirmais Garīgās mūzikas koncerts bija IV svētkos 1965. g. (komponista Arvīda Purva ierosinājumā) un tikai ar latviešu autoru daiļradi: Viktors Baštiks, Alfrēds Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Arvīds Purvs un citi. XV svētkos arī skanēs tikai latviešu komponistu skaņdarbi (to starpā visi jau minētie), ar īpašu uzsvaru uz Kanadas komponistiem un uz simtgadnieku Tālivaldi Ķeniņu (1919 - 2008).

Rīkotāji priecājas par koncerta vietu Trinity-St. Paul’s United Church, reizē baznīca, reizē koncertzāle. Skanīgais dievnams ir Toronto profesionālā baroka laikmeta mūzikas orķestŗa „Tafelmusik” mājvieta, un orķestris, Tafelmusik valdes priekšsēža Induļa Ķeniņa vadībā, nesen uzņēmās pamatīgus remontus, lai tā būtu piemērota gan dievlūdzējiem, gan koncerta izpildītājiem un apmeklētājiem.

Koncerta ieskaņā ir jubilāra ērģeļu skaņdarbs „Ievads, Pastorale un Toccata”, pamatots uz korāļa temu „Skaistais Kungs Jēzu” – meldija, kuŗa ir sileziešu garīga tautas dziesma. Skaņdarbs ir Toronto Sv. Jāņa draudzes 1983. g. pasūtinājums, un komponists to ir veltījis Mārtiņa Lutera 500. gadu jubilejai. Pie ērģelēm savā Toronto debijā būs apdāvinātā Lauma Akmene, kuŗa šobrīd studē McGill universitātē.

Lasītākās ziņas valstī

Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA piedāvās divus Kanadas latviešu komponistu skaņdarbus. Imantam Ramiņam ir liels klāsts garīgās mūzikas, sevišķi latīņu valodā, un divi no pazīstāmākiem ir „Ave Verum Corpus” (Esi sveicināta, patiesā Kristus miesa) un „Ubi Caritas” (Kur žēlsirdība un mīlestība ir, Dievs ir tur). Abi ir bieži dziedāti Kanadā un Latvijā (nesen Latvijas Universitātes telpās). Neapšaubāmi, Ramiņš ir viens no ieredzētākiem koŗmūzikas komponistiem starptautiskā pasaulē. Toties Juŗa Ķeniņa „Missa Brevis Latviensis” būs svaigs svētku klausītājiem – pirmatskaņojums Ziemeļamerikā. Skaņdarbs ir VAK 2017. g. pasūtinājums, un komponists skaņdarbu ir veltījis Reformācijas 500gadei. Par skaņdarbu komponists raksta: „Gribēju iedomāties kādi dievkalpojumi būtu bijuši īsi pēc Reformācijas. Savā 1526. g. „Deutsche Messe” Luters neatmeta visu, kas bija latīņu valodā. Tas, kas bija jauns, bija bieži Lutera paša komponēts, nereti pamatā Gregoriešu dziedājumi. Luteram bija svarīgi, ka parādītos vietējā valoda, un, ar to, liela daļa no manas meses ir latviešu valodā. Luters arī vēlējās sprediķi dievkalpojumā, pamatotu uz Evaņģelija lasījumu. Šeit sprediķis ir bazēts uz vienīgo vietu, kur dziedāšana atrodas Evaņģelijos, un saturs ir Lutera paša domas par ticību un mūziku.”

Koncerta otrā pusē VAK piebiedrosies Garīgās mūzikas koncerta kopkoris ar a cappella dziesmām un ar dziesmām ar orķestŗa pavadījumu. Šeit „saimnieku” lomu uzņemas Sv. Jāņa draudzes rosīgais Vokālais ansamblis. „Ansamblis” nesen nosvinēja savu 40 gadu jubileju, visus tos gadus dibinātājas Brigitas Alkas iedvesmotā vadībā, kuŗa arī diriģēs vairumu no dziesmām ar kopkori. Bez pavadījuma skanēs Ziemeļamerikas meistaru Arvīda Purva un Ādolfa Ābeles (Tālivalda Ķeniņa pirmais kompozicijas skolotājs) „Lūgšanas”. No jaunākām paaudzēm ir ražīgais garīgās mūzikas komponists Ēriks Ešenvalds, līdzīgi Ramiņam ar starptautisku slavu, abi bieži saņēmuši pasūtinājumus no starptautiskām vienībām. Ešenvalds ir īpaši iemīļots Kanadā, kur viņš ir viesojies vairākas reizes. Spējīga Toronto komponiste Ērika Yost parādās Dziesmu un Deju svētkos pirmo reizi.

Tautieši var lepoties ar svētku kamerorķestri: izcili latviešu izcelsmes profesionāli izpildītāji, no Kanadas, ASV, Austrālijas un Latvijas. Patstāvīgi tas spēlēs divus gabalus, kuŗi ir pārrākstīti stīgu orķestrim. Alfrēda Kalniņa „Elēģija” ir komponēta solo vijolei un klavierēm, to stīgām pārlicis ilggadējais svētku Garīgās mūzikas koncerta komponists un diriģents Arvīds Purvs. „Dievs tev vēlē labu” ir Tālivalda Ķeniņa motets, veltīts Sv. Jāņa draudzes Ansamblim, kuŗu dēls Juris ir aranžējis stīgu orķestrim, un Juris uzņemsies diriģēt abus gabalus.

Koncertu noslēdzot, koncerta kopkorim piebiedrosies ne tikai stīdzinieki, bet arī pūtēju instrumenti. Tālivaldis Ķeniņš arī šeit piedalās, pēc Arvīda Purva aicinājuma pieliekot Andreja Jurjāna „Ak Kungs un Dievs” elegantu instrumentālu tērpu, stilā piemērotu Jurjāna laikmetam. Kopā ar Arvīdu Purvu un Tālivaldi Ķeniņu, Viktors Baštiks ir bijis Ziemeļamerikas garīgās mūzikas stūŗakmens (sevišķi Latvijas tumšajos gados), un viņa bieži dziedātais „Mūsu Tēvs” ir daļa no elegantā „Rekviema”.

Jurjāna kantāte „Tēvijai” pirmo reizi Kanadā parādās Garīgās mūzikas koncertā, kur skaņdarbs perfekti iederas. „Tēvijai” Latvijā pirmo reizi Dziesmu svētkos dziedāja III (1888. g.) svētkos, un otru reizi tikai pēdējos neatkarīgās Latvijas svētkos pirms okupācijas (IX – 1938. g.). Kantātes solo lūgšanu piedāvās izteiksmīgais soprāns Ilze Paegle, kuŗa absolvēja Latvijas Mūzikas akadēmiju un šobrīd dzīvo Šveicē, kur diriģē kori „Trejzemīte”, kuŗš arī uzstājas svētkos. Noslēgumā ir arī dziesma, kuŗa nav agrāk skanējusi šadā koncertā. Brigitas Ritmanes „Manai tautai” (Palīdzi, Dievs!) ir Atmodas laika leģendāra dziesma, labi pazīstama Ievas Akurateres solo izpildījumā. Tomēr tā pirmo reizi skanēja Portlandes (Oregona, ASV) „Dzintara” izpildījumā 1978. g. Ar to mēs godinām teksta autoru Andri Ritmani: dzejnieku, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieku un ilggadēju Rietumkrasta dziesmu svētku rīkotāju. Pie pults būs komponistes māsa, arī nopelniem bagāta komponiste Lolita (kuŗa gādā par orķestrējumu šai dziesmai).

Rīkotāji vēlas, lai klausītāji arī paceļ savas balsis un aicina piebiedroties vairākās draudzes dziesmās: Ērika Ešenvalda apdarē „Esi, Kungs, gaisma” (sena īru melodija, atdzejojis Viktors Baštiks) un „Par svētajiem”, varena Ralph Vaughan Williams kompozicija pie William Walsham How vārdiem (tulks latviešu valodā nezināms). Protams, klausītāji noteikti vēlēsies piebiedroties „Palīdzi, Dievs!” pantos Brigitas Ritmanes aizkustinošā dziesmā. Sena un burvīga tradicija dziesmu svētkos ir Garīgās mūzikas koncerti. Ar paredzētiem spēkiem, repertuāru un telpām, 2019. g. variants solās būt viens no XV Dziesmu un Deju svētku naglām.


Autors: Juris Ķeniņš
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē