Dalies:

Gada raža izvētīta, jauna iesēta

Gada raža izvētīta, jauna iesēta
  • 19. Oct. 2019

4. oktobrī Rīgā noslēdzās teju nedēļu ilgusī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde. To ievadīja Pasaules latviešu kultūras konference Cēsīs, PBLA delegācijas vizīte pie Valsts prezidenta Egila Levita un aizsardzības ministra Arta Pabrika. Sēde noslēdzās ar pavisam praktiskiem jautājumiem - budžeta un rezolūciju pieņemšanu un pārrunām par apvienības statūtu modernizēšanu un valdes komisiju strukturēšanos. 

Dienu pirms PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja PBLA valdi uz iepazīšanās vizīti un sarunu Rīgas pilī. Prezidents personīgi iepazinās ar valdes locekļiem un pārrunāja ar diasporas aktuālitātēm saistītos jautājumus. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir iegājusi jaunā attīstības fazē un tradicionālā trimda, tagad diaspora ieguvusi citu jēgu un uzdevumu. "Jūs, PBLA, esat šo transformāciju veikuši, " teica Valsts prezidents. Prezidents arī uzsvēra, ka aizvadītajā gadā pieņemtais Diasporas likums ir bijis kā pagrieziena punkts šajā transformācijas procesā, lai panāktu, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir piesaistīti Latvijas dzīvei ne tikai caur kultūru un valodu, bet arī kā neatraujama nācijas sastāvdaļa.

“PBLA ir sena, bet ne veca organizācija, tā iet laikiem līdzi, " savā uzrunā teica apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte. “Mūsu tradicionālās vērtības un prioritātes nemainās - tās ir kultūra, izglītība, valsts drošība un visa veida sadarbība ar Latviju, tomēr katrai organizācijai ir savi izaicinājumi." 

Lasītākās ziņas valstī

Atbildot uz Valsts prezidenta jautājumu par PBLA iesaisti remigrācijas procesā, Kristīne Saulīte uzsvēra, ka PBLA veicina remigrāciju caur savām un dalīborganizāciju programmām, redzamākās no kuŗām ir "Pavadi vasaru Latvijā" un "Sveika, Latvija!", ko īsteno ALA.

Kad prezidents E. Levits jautāja kādu palīdzību PBLA gribētu sagaidīt no valsts, apvienības priekšsēde atbildēja, ka mums pašiem ir pienākums būt atbildīgiem pret valsti un palīdzēt tai attīstīties. K. Saulīte teica, ka tieši vecās trimdas organizācijas un pārstāvji vēl arvien nesavtīgi cenšas un domā, kā palīdzēt Latvijas valstij. K. Saulīte pateicās Valsts prezidentam par Latvijas atbalstu ārzemēs dzīvojošām latviešu kopienām un uzsvēra, ka valstij un ministrijām jācenšas, lai atbalsts būtu pārdomāts un strukturēts, atzīstot, ka lielākais izaicinājums jaunajai diasporai ir pašstrukturēšanās un organizāciju veidošana. 

ALAs priekšsēdis un PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka valstij ir svarīgi sniegt diasporai mērķtiecīgu atbalstu, piemēram, palīdzot latviešu skolām ar skolotājiem no Latvijas un mācību vielu. Svarīgs ir arī valsts atbalsts pasākumiem, kas palīdz veidot ekonomisko sadarbību un veicina investīciju piesaisti Latvijā, piemēram, Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumi (PLEIF) un Spotlight Latvia biznesa konferences.

Prezidentu interesēja arī diasporas latviešu preses situācija. Diasporas presi viņš salīdzināja ar reģionālo presi Latvijā, kuŗai Latvijas valsts varētu sniegt atbalstu jaunās mediju polītikas ietvaros. "Jādomā par kvalitātīvas preses atbalstu - mēs esam nonākuši pie sliekšņa, kad tas ir nepieciešams," uzsvēra E. Levits.

Ar Valsts prezidentu īsi tika pārrunāti arī drošības polītikas jautājumi, piemēram, informātīvais (lobija) darbs Vašingtonā, sadarbība ar Mičiganas Nacionālo gvardi, kur liela loma ir Amerikas Latviešu apvienībai, kā arī darbs ar Kanadas Aizsardzības ministriju, kur aktīva ir Latviešu nacionāla apvienība Kanadā. 

Sēdes svinīgajā atklāšanā, kas notika 2. oktobrī, Mazajā ģildē, Rīgā, ar savu klātbūtni un uzrunām ārvalstu latviešu sabiedrības pārstāvjiem pagodināja gan Valsts prezidents Egils Levits, gan arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kultūras ministrs Nauris Puntulis, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Svētbrīdi vadīja un svinīgo uzrunu teica prāv. emeritus Dr. Juris Cālītis. 

Atklāšanas runā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte izklāstīja galvenos PBLA darbības virzienus un nemainīgās vērtības kultūrā, izglītībā un dažādās programmās: " Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums ir jāuzņemas arī personīga atbildība par latvietības saglabāšanu, par mūsu Latviju, jāspēj vienoties un strādāt kopā, tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kuŗu cilvēki ne vien atgriezīsies, bet no kuŗas nekad nevēlēsies doties projām," uzsvēra PBLA priekšsēde.

Arī pārējie viesi teica draudzīgus un uz sadarbību vērstus apsveikuma vārdus sēdes atklāšanas ceremonijas dalībniekiem. Jāpiebilst arī, ka gan uzrunās, gan dažādās tikšanās reizēs no valsts amatpersonām izskanēja konkrēti sadarbības formu un palīdzības lūgumi, piemēram, veidot neformālus saziņas tīklus, kas palīdzētu atspēkot dezinformāciju, dalīties pieredzē ar jauno diasporu par sabiedrības organizēšanu un strukturēšanu un veikt informācijas darbu mītnes zemēs, lai palīdzētu Latvijai 2025. gadā iegūt nepieciešamo balsu skaitu, kas tai ļautu kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, kā arī palīdzēt veidot ekonomiskos kontaktus mītņu zemēs.

PBLA sēdē tika apstiprināti četri jaunie valdes locekļi: Mārtiņš Andersons - ALAs vicepriekšsēdis no Sanfrancisko un trīs ELAs pārstāves - Elīna Pinto (Vācija) , Karolīne Zobens East (Lielbritanija) un Justīne Krēsliņa (Zviedrija). E. Pinto gan sava ziņojuma laikā pauda, ka darba pienākumu dēļ viņa nākotnē ELAs priekšsēdes pienākumus nodos savam vietniekam Agnim Saukam, kuŗš kļūs par nākamo ELAs prezidija priekšsēdi.

Vērtīga sēdes sadaļa bija sarunas ar četru PBLA darbībai tuvāko ministriju pārstāvjiem, kuŗu laikā valdes locekļiem bija iespēja neformāli pārrunāt diasporas jautājumus un problēmas ar Izglītības un zinātnes, Kultūras, Ekonomikas un Ārlietu ministriju pārstāvjiem. Neformālā gaisotnē tika pārrunāti gan īsie pieteikšanās termiņi dažādiem konkursiem un bērnu nometnēm, kas paredzētas diasporas jaunajai paaudzei, tāpat atskaišu birokratiskā sistēma un valoda, kā arī tālmācības rīku un platformu nozīmīgums un tālākā attīstībā. PBLA pārstāvji uzsvēra, ka ministriju izsludināto konkursu nolikumiem jābūt pārdomātiem un piemērotiem reālajai situācijai. Tika ieteikts mēģināt pieteikumu termiņus izsludināt divus mēnešus iepriekš, kā arī meklēt risinājumus, lai vieniem un tiem pašiem pasākumiem nevarētu pieteikties dažādās ministrijās. PBLA pārstāvji pauda bažas, ka, pateicoties organizācijas labajai reputācijai un financiālajam stāvoklim, ministrijām ir ērti piedāvāt konkursus administrēt tieši PBLA, bet aicināja saprast, ka apvienības kapacitāte un brīvprātīgā darba specifika diasporas mītnes zemēs dažkārt kļūst par šķērsli projektu sekmīgai veikšanai.

PBLA valde pieņēma vairākas rezolūcijas, kas noteiks apvienības darbības virzienus nākamajam gadam. Valde apņēmās mītnes zemēs iespēju robežās atbalstīt kampaņas, kas palīdzētu Latvijai iekļūt ANO Drošības padomē kā nepastāvīgai dalībvalstij, turpināt polītiski informātīvo darbu, kas stiprinātu valsts drošību un palīdzētu atspēkot dezinformāciju, kas vērsta pret Latviju. Izglītības jomā PBLA valde pauda atbalstu tālmācības rīka ClassFlow tālākai pilnveidošanai un aicināja Latvijas Republikas izglītības iestādes izveidot atbilstošākus kritērijus diasporas latviešu skolu un audzēkņu zināšanu vērtēšanai.

Pēc Krievijas latviešu kongresa pārstāvju aicinājuma, PBLA valde nolēma atkārtoti vērst Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta uzmanību uz jautājumu par dubultpilsonības saglabāšanu nelielai daļai Krievijā dzīvojošo latviešu, kas, būdami nepilngadīgi, kļuva par Latvijas Republikas pilsoņiem laika periodā no 1992. līdz 1995. gadam, kā arī norādīja uz jautājumu par dubultpilsonības pieļaušanu ar atsevišķām valstīm.

Sēdes dalībniekus kā viesi uzrunāja Likteņdārza projekta vadītāja, Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un Latvijas Okupācijas mūzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

PBLA valdes sēdes tradicionāli notiek septembŗa beigās - oktobŗa sākumā Rīgā un uz tām sabrauc latviešu centrālo organizāciju vadītāji un valdes locekļi no ASV, Kanadas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Krievijas.

Autors: Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti