Dalies:

Franks Gordons: Putina rūpesti un draudi

Franks Gordons: Putina rūpesti un draudi
  • 07. Mar. 2019

Kur tas laiks, kad Kremļa propagandas leksikā iezīmējās “Krievu pavasaris”, kad izsauciens Krim naš (Krima ir mūsu) ļaužu mutē skanēja kā kādreiz citur Sieg heil un kad Putina reitings sasniedza 86 procentus?

Pēc pieciem gadiem nav vairs ne pēdas no tā laika eiforijas, Putina reitings noslīdējis līdz ļo­dzīgiem 60 procentiem, un jau­nā reālitāte atspoguļojas “nacionālā līdera” 15. gadskārtējā uzrunā Federālajai sapulcei (abām Krievijas Federācijas parlamenta palātām). Šoreiz savas uzrunas “lauvas tiesu” Vladimirs Vladimirovičs veltīja sasāpējušām sociālajām problēmām. Viņš bažīgi konstatēja, ka mirstība vēl arvien pārsniedz dzimstību, ka “tauta sarūk”, un pamudināja darīt visu, lai risinātu demografijas pro­blēmu.

Putina uzrunā ņirbēja skaitļi, finanču fineses. Viņš lūkoja pierādīt, ka par spīti sankcijām ekonomika, kaut lēnītiņām, tomēr atspirgst.

Lasītākās ziņas valstī

Kā zināms, Krievijas tautas masas pamatīgi satraucis paredzētais pensijas vecuma paaug­stinājums. Putins nojautis šos, var teikt, pazemes grūdienus, un viņa uzrunā pēkšņi parādījās jauns jēdziens: sociālais kontrakts! Kas tas tāds? Putins skaidro: valsts palīdz cilvēkam iekārtoties darbā, celt savu kvalifikāciju, piešķir līdzekļus piemājas saimniecībai, palīdz dibināt kādu nelielu (!) biznesu (ņeboļšoje sobstvennoje ģelo. Vārds “bizness” ir tabu. ‒ F. G.). Vārdu sakot, Putins atklājis, ka valstij jārūpējas par cilvēku. Ka tauta nemierā, ka viņa reitings slīd uz leju, to viņš apzinās...

Pie reizes te jāatgādina, ka Putinam ir arī citi rūpesti, kas nav atspoguļoti viņa garajā uzrunā. Tīmeklī parādījies Krievijas Valsts padomes (senāta) delegācijas ziņojums no Kazaņas, no kuŗa izriet, ka Tatarstānas “elite” aktīvizējas un izplata savu ietekmi arī citur Krievijas Federācijā ‒ Maskavā, Urālos, Ziemeļkaukāzā. Un šīs agresīvās “tatāru elites” mērķis esot izcīnīt Tatarstānai tādu pašu statusu kā Čečenijai, kas faktiski Kadirova vadībā kļuvu­si par valstisku veidojumu, kas tikai formāli ietilpst Krievijas Federācijā. Portālā openDemocracy.org publicēts plašs raksts, no kuŗa izriet, ka Doņeckas un Luganskas pašpasludinātās “tautas republikas” kļuvušas par kriminālu elementu pūžņiem, kur vietējie “prezidenti” un “minis­tri” šauj viens uz otru vai tiek nošauti. Tur valda chaoss, un Putina ideologs Sokurovs, kam uzticēta pārraudzība pār Donbasa separātistiem, tik tikko tiek galā ar šo uzdevumu.

Taču pāriesim no Putina rūpestiem pie Putina draudiem. Tāpat kā pērngada uzrunā, tikai koncentrētākā un niknākā veidā, viņš arī šoreiz plātās ar saviem brīnumieročiem (Wunderwaffen). Turpinās smagas, vienreizēji jaudīgas starpkontinentālas raķetes Sarmat testi, serijveidā tiek ražots komplekss Avangard, lidmašīnas MiG-31 tiek apgādātas ar virsskaņas kompleksu Kinžal. Jau šogad kompleksi Peresvet sākšot “kaujas dežūru”. Un tad Putins nāk klajā ar pārsteigu­mu ‒ virsskaņas raķetes Cirkon lidojuma ātrums desmitkārt pārsniedzot skaņas ātrumu, distan­ce – pāri par 1000 kilometriem, tās izšaujamas no serijveidā ražotām zemūdenēm.

Ja vajadzēs, uzsvēris Putins, “Krievija būs spiesta ražot un izvērst tādus bruņojuma veidus, kuŗus pielietos (..) arī attiecībā uz territorijām, kur atrodas centri, kas pieņem lēmumus lietot mūs apdraudošus raķešu kompleksus”. Analītiķi tūdaļ atšifrēja: runa ir par Balto namu un Pentagonu.

Vladimirs Vladimirovičs laikam tomēr drusku nervozē.

 

Autors: Franks Gordons
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti