Dalies:

Franks Gordons: Politiskā krīze Izraēlā

Franks Gordons: Politiskā krīze Izraēlā
Foto: Timurs Subhankulovs
  • 01. Dec. 2019

Pašreizējās polītiskās krizes epicentrā atrodas ilggadējais Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuŗš ne par ko negrib šķirties no valdības vadītāja amata, kaut gan viņš apsūdzēts kriminālos pārkāpumos, tostarp kukuļošanā. Un klāt vēl nāk, var teikt, "sasodītais" apstāklis, ka abu lielāko partiju - nacionāli konservātīvās "Likud" (Netanjahu partijas) un centriskās, pamatā laicīgās "zili baltās" apvienības samērs ir un paliek gandrīz vienāds, nevienai neļaujot gūt būtisku pārsvaru.

Lai saprastu turpmāko, atgādināšu, ka Izraēlas parlamentā ir 120 deputāti, un valsts prezidents var uzticēt valdības veidošanu tikai tam, kurš balstās uz koaliciju ar 61 deputātu.

Vārdu sakot, šī gada 4. aprīlī notika vēlēšanas, kuras Netanjahu partija "Likud" ieguva 31 mandātu, kamēr "zili baltie", ko vada bijušais armijas ģenerālstāba priekšnieks Benijs Gancs, - 30. Taču Netanjahu "bloks" - viņa partija ar galēji labējiem un divām "reliģiskajām" partijām - aptvēra tikai 55 mandātus. Notika sīva kaulēšanās, un bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Avigdors Libermans, kuŗa partijai bija 6 mandāti, atteicās pievienoties Natanjahu "blokam", jo , kaut būdams izteikti labējs, viņš necieta fanātiskas un ngausīgās ”reliģiskas" partijas. Netanjahu, redzot, ka izredžu sastādīt valdību viņam nav, panāca, ka parlaments nobalsoja par pašlikvidēšanos un jānotiek jaunām velēšanām - 17. septembrī. Milzu tēriņi, atkal savstarpēji pārmetumi un jezga.

Lasītākās ziņas valstī

Un kas nu iznāca? "Zili baltie" ieguva 33 mandātus, "Likud" - 32. Bet Netanjahu "bloka" rīcībā atkal bija tikai 55 mandāti. Ja Libermans liktu klāt savus šoreiz 8 mandātus... Bet viņš to pašu iemeslu dēļ atteicās. Prezidents Reuvens Rivlins likumā noteiktos termiņos ļāva gan Netanjahu, gan Gancam tomēr mēģināt iegūt 61 balsi, taču abiem tas neizdevās Gancs ierosināja vienoties par nacionālās vienības valdību - "zili baltie” un "ukud” kopā, bet Netanjahu katrā ziņā gribēja iesaistīt tajā "reliģiskos", kas Gancam nebija pa prātam.

Tātad neatliek nekas cits kā rīkot trešās velēšanas nepilna gada laikā - 2020. gada 3. martā. Nebijis gadījums Izraēlas 71 gada pastāvēšanas laikā!

Un prezidents Rivlins ķeras pie juridiska "salmiņa", ko paredz likums: 21 dienas laikā jebkurš no 120 deputātiem var uzņemties valdības sastādīšanu, ja spēs sadabūt 61 balsi.

Tikmēr pāri polītikai stāvošais valdības juridiskais padomnieks Avihajs Mandelblits, kura statuss atbilst  ģenerālprokurora amatam, pēc  skrupulozas "izklaušināšanas” (hearing) paziņoja, ka premjerministrs Netanjahu pasūdzēts kriminālos pakāpumos, tostarp kukuļošanā, pēc  trīs "lietu" izskatīšanas. Un viņam būs jāstājas tiesas priekšā.

Saprotams, ka tā vēlētāju masa, kas balsoja pret "Likudu", kā arī neatkarīgie mediji, pamatoti prasa, lai Netanjahu tūlīt atkāpjas no amata, jo cilvēkam, kas apsūdzēts kriminālos pārkāpumos, nevar uzticēt valdības vadīšanu.

Benjamins Netanjahu ne tikai katēgoriski  atteicās atkāpties no amata, bet lielās dusmās apsūdzēja Mandelblitu, izmeklētājus, policiju, neatkarīgos medijus "apvērsumā" un atkārtoja, ka savu vainu neatzīst. Kad dusmu lēkme pārgāja, Netanjahu mainīja toni un pēkšņi teica, ka respektēšot tiesas spriedumu (kad vēl sāksies prāva...).

Jāatzīst, ka Netanjahu elektorāts joprojām nelokāmi stāv un krīt par "Likud". Aptaujā, kas rīkota tūlīt pēc Mandelblita paziņojuma, izrādījās ka šī partija arī trešajās vēlēšanas saņemtu 33 mandātus. Un ja "zili baltie" iegūtu ap 30, atklal būtu strupceļš.

Vēl tas "izmisīgais" 21 dienas termiņš nav beidzies. Vai būs pārsteigumi? Tikmēr krize turpinās.

Autors: Franks Gordons

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti