Dalies:

Franks Gordons: Kremļa mīkla un brīvdomības spīts

Franks Gordons: Kremļa mīkla un brīvdomības spīts
  • 15. Mar. 2020

15. janvārī ar gadskārtējo uzrunu abām parlamenta palātām un sapulcinātajai valsts elitei nāca klajā Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš pārsteidza klausītājus, saimniecisko un sociālo problēmu vietā paģērot steidzami un pamatīgi pārkārtot 1993. gadā, "Jelcina laikā" pieņemto konstitūciju, izdarot tajā būtiskus grozījumus. Un tās pašas dienas pēcpusdienā Putins atcēla Krievijas valdību, ieskaitot premjeru Medvedevu, un viņa vietā iecēla sabiedrībā maz pazīstamu personu. Raidstacijas "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, manāmi apmulsis, vaicāja: "Kāpēc tāda traka steiga? KAS NOTICIS?"

Turklāt vēl Putins 18. februārī atlaida no amata savu ilggadējo palīgu Vladislavu Surkovu, "suverēnās demokratijas" koncepcijas autoru, kurš 17 gadus bija nostrādājis prezidenta administrācijā. Surkovs kādā intervijā paziņoja, ka kādu laiciņu viņš iegrimšot meditācijā, "lai atradinātos no domāšanas".

Kas tad noticis? Mini manu mīklu..

Lasītākās ziņas valstī

Un sestdien, 29. februārī, ar Maskavas mēra Sobjaņina vēlīgo un labvēlīgo atļauju galvaspilsētas centrā, tostarp Saharova prospektā, vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku piedalījās gājienā, kas bija veltīts piektajai gadskārtai kopš izcilā demokrata, populārā opozīcijas līdera Borisa Ņemcova neģēlīgās nogalināšanas Kremļa mūru pavēnī.

Neilgi pirms "Jeļcina laika" beigām Nižnijnovgorodas gubernators Boriss Ņemcovs pāris gadus bija Krievijas premjerministra vietnieks. 1995. gadā viņu apbalvoja ar ordeņa "Par nopelniem tēvzemes labā" medaļu.

Par Ņemcova nogalināšanu tiesāja piecus čečenus, piespriežot šiem "killeriem" garus cietumsodus. Bet kurš pasūtīja šo slepkavību - tas nav noskaidrots.

29. februāra gājiena dalībnieki nesa plakātus ar uzrakstu "Krievija bez Putina", protestēja pret polītiskajiem arestiem, daudzi solidarizējās ar Ukrainu.

Šoreiz - tas jāņem vērā - policija un drošībnieki palika, var teikt, maliņā (atšķirībā no pērnās vasaras protestiem). Ņemcova piemiņas gājieni tai sestdienā notika daudzās Krievijas pilsētās – no Pēterburgas līdz Barnaulai.. Šādi nu tagad Krievijā izpaužas brīvdomības spīts.

Tā dēvētie pareizticīgie staļiniski burtiski trakoja: viņu portalā zavtra.ru Aleksejs Ivanovs nosauca Borisu Ņemcovu par "absolūti amorālu subjektu" un norādīja, ka ar savu "bezslavas bojāeju" viņš esot "pienācīgi pievienojies" Gaļinas Starovoitovas, Annas Poļitkovskas, Aleksandra Ļitviņenko (!), Sergeja Magņicka "kompanijai". Starovoitova, Poļitkovska, Litviņenko (nogalināts ar poloniju) un Magņickis taču ir Putina režīma "killeru" upuri Riebīgs "rekviēms".

Iepriecinošs ir tas, ka pēc minētā gājiena, tai pašā vakarā, drosmīgu žurnālistu grupa nodibināja "Sindikātu-100", brīva vārda paudēju kopu, kas aicināja sapulcināt 100 mediju pārstāvjus. Šo grupu vada "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, un tajā pašlaik ietilpst raidstacija "Eho Moskvi", TV kanāls "Doždj", lieliskā "Meduza", kuŗas redakcija guva patvērumu Rīgā, un daži reģionāli mediji. Lai veicas! Brīvdomība nepadodas.

Un noslēgumā, var teikt, "rozīnīte", kas labi raksturo imperiska putinisma dabu. 27. februārī Krievijā tika svinīgi atzīmēta "Speciālo operāciju spēku diena": papildus "vīriešu dienai" (23. februārim) gods un slava pienākoties "pieklājīgajiem zaļajiem cilvēciņiem", kuŗi tai dienā 2014. gadā gatavoja Krimas aneksiju un kuŗi, kā melš, esot gatavi varbūtējam desantam Narvā. Patlaban šo ļoti īpašo kontingentu vada ģenerālmajors Valerijs Fļustikovs. Iegaumēsim.

Autors: Franks Gordons

Publicēts sadarbibā art laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti