Dalies:

Franks Gordons: “Gadsimta darījums” – fantazija?

Franks Gordons: “Gadsimta darījums” – fantazija?
Foto: Timurs Subhankulovs
  • 09. Feb. 2020

ASV prezidents Donalds Tramps pēc savas dabas ir biznesmenis. Tāpēc viņa Izraēlas un palestīnie­šu konflikta atrisināšanas plāns, ko būtībā izperinājis viņa svainis Džareds Kušners, nosaukts par “gadsimta darījumu” (Deal of the century). Viņaprāt, viņš ir baigā sajūsmā – šis plāns, kuŗa “iemie­sošanai” paredzēti četri gadi, esot “fantastisks”.

Taču tā vien šķiet, ka runa ir par fantaziju, kuŗai maz izredžu piepildīties.

Plāns paredz, ka tiks anektētas visas izraēliešu apmetnes (settle­ ments), kas “uzdīgušas” palestī­ niešu apdzīvotajā West Bankterritorijā, tikai pārdēvējot tās par “kopienām” (communities). Aptu­ veni 80 procentiem no West Bankpaliek, var teikt, palestīniešu pārziņā, un tur nu tagadējās pašpār­ valdes vietā paredzēta – gavilējiet! ‒ “Palestīnas valsts” ar valdību, par­lamentu, pilntiesīgām pasēm u. tml.

Lasītākās ziņas valstī

Bet – tas lielais “bet” – šī valsts būs pilnīgi demilitarizēta, tai nebūs armijas, tās gaisa telpu pilnībā kontrolēs Izraēla, tāpat kā robežpunktus, un tai būs aizliegts noslēgt jebkādas alianses ar citām valstīm. Saikni ar kaimiņvalsti Jor­dāniju nodrošinās ... divi tilti pār Jordānas upi.

Jeruzaleme kā bija, tā paliek “vienotā un nedalāmā” Izraēlas galvaspilsēta, bet – gavilējiet ‒ tās ziemeļaustrumu nomalē ir cie­mats Abudisa, ko varēs pasludināt par palestīniešu valsts galvas­ pilsētu, un ASV tur varēs ierīkot savu vēstniecību. Ja palestīnieši grib, viņi varēs tai dot nosaukumu “Kuds” (Jeruzaleme).

Taču te nu nāk tas lielais klup­šanas akmens, kas jau tagad draud “fantastisko” Trampa plānu pada­rīt par tukšu fantaziju:

Plāns pa­redz Gazas joslu, kur mīt pāri par diviem miljoniem palestīniešu un ko kontrolē terroristiska organizā­ cija “Hamas”, pilnīgi atbruņot. Kā zināms, “Hamas”, kas tur atrodas pie varas kopš 2007. gada, atrodas kaŗa stāvoklī ar Izraēlu un neatzīst tās eksistences tiesības. Kā nu ie­cerēta Palestīnas valsts var šo joslu atbruņot? Tur joprojām atrodas gatavībā neskaitāmas raķetes, to­ starp tādas, kas sasniedz Telavivu.

Trampa iemīļotais jēdziens ir “darījums” un iemīļotā svira – nauda, daudz naudas. Tāpēc jau ilgi pirms šī plāna publicēšanas Bahreinas emirātā tika sasaukta starptautiska biznesmeņu un fi­nansistu konference un “atsle­penota” šī plāna “ekonomiskā daļa” – paredzēts ieguldīt 50 mil­jardus dolaru ne tikai Palestīnas, bet arī kaimiņzemes Jordanijas ekonomikas uzplaukumam, dzī­ves līmeņa pacelšanai, modernā­kas technoloģijas attīstībai.

Skan vilinoši, protams, bet vai pat mērenie palestīniešu polītiķi būs gatavi pieņemt šo dāvanu, ja cena ir nevarīgs, territoriāli no­ šķirts valsts surogāts?

2. martā paredzētas Izraēlas par­lamenta vēlēšanas – trešās nepilna gada laikā. Iepazinušies ar “gadsim­ta darījumu”, gan Izraeēlas prem­ jērministrs Benjamins Netanjahu, gan opozicijas līderis – apvienī­bas “Zili balts” priekšsēdis Benijs Gancs deva savu piekrišanu. Ne­tanjahu – tāpēc, ka apmetnes varēs anektēt, Gancs tāpēc, ka kaut vai biklas palestīniešu valsts izveido­šana pārvelk svītru Izraēlas labējo nacionālistu vēlmei anektēt visu West Bank un valdīt pār visu zemi līdz Jordanas upei, jo tad Izraēlas abu tautu samērs būs 50:50, un tā faktiski kļūtu par divkopienu valsti. Tas būtu mūsu 2000. gadu cerību gals, tad mums vairs nebūs pašiem sava valsts, kas izcīnīta un starptau­tiski atzīta 1948. gadā.

“Darījums”, pat ar 50 miljardu dolaru piekabi, diez vai pārvarēs divus nesamierināmus naratīvus, divas atšķirīgas atbildes uz jautā­ jumu – kam pieder Svētā zeme?

Autors: Franks Gordons

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti