Dalies:

Franks Gordons: Gadmijā Putinam bija ko uztraukties

Franks Gordons: Gadmijā Putinam bija ko uztraukties
Foto: Timurs Subhankulovs
  • 12. Jan. 2020

Beidzoties 21. gadsimta otra­ jai dekādei, Viskrievijas “nācijas līderis” Vladimirs Putins bija ārkārtīgi rosīgs – uzruna pēc uz­runas, un visos šajos vārdu iz­virdumos virmoja nervozitāte, aizkaitinājums.

19. decembrī Maskavā notika Putina kārtējā, 15. preses konfe­rence. Gaŗu gaŗajā tekstā, var teikt, uzkrita daži dusmīgi teikumi: Putins – otrreiz vairāku gadu laikā ‒ “izrēķinājās” ar Ļeņinu, kuŗš esot “sapostījis” (razvaļil) “tūkstošgadīgo Krievijas valsti” ‒ unitāro, centralizēto, nedalāmo, izgudroto PSRS, sastāvošu no “savienotām republikām”,kuŗām, kā zināms, tīri formāli bija tie­sības izstāties... Tas nu pēc 79 ga­diem novedis pie Padomju Savie­nības sabrukuma. Mūsdienās “Ļeņina kļūda” nevar atkārtoties: Tatarstāna vai Jakutija, piemē­ram, ir Krievijas “federācijas sub­jekti”, kuŗi pat formāli nevar atdalīties.

Jau nākamajā dienā, 20. de­cembrī, Putins ‒ šoreiz Pēterburgā ‒ bija steidzami sasaucis pēcpadomju jaunvalstu (PSRS “mantinieču”) prezidentus uz “ne­oficiālu tikšanos”, lai Aleksandrs Lukašenko, Ilhams Alijevs un pārējie no viņa mutes uzzinātu, kas tad īsti bija noticis pirms 80 gadiem.

Lasītākās ziņas valstī

Raugi, Putins bija bezgalīgi sašutis, kad Eiropas Parlaments 19. septembrī pieņēma rezolū­ciju par to, “cik svarīgi Eiropas nākotnei ir saglabāt vēsturisko atmiņu”. Rezolūcijā teikts, ka Molotova­ Ribentropa pakts “sa­dalīja Eiropu un neatkarīgu valstu territorijas starp diviem totālitārajiem režīmiem, kas pa­vēra ceļu Otrā pasaules kaŗa sā­kumam”.

Šī Eiropas Parlamenta rezolū­cija burtiski satracināja Vladi­miru Vladimiroviču, var teikt ‒ līdz baltkvēlei. Viņš saviem “pēc­padomju” klausītajiem nolasīja gaŗu lekciju, Otrā pasaules kaŗa izraisīšanā vainojot Rietumu “sa­mierinātājus” un nabaga Poliju. Pēc gandrīz vai akadēmiska for­māta “lekcijas” Putins aicināja savus viesus iepazīties ar rūpīgi sagatavotu izstādi, kuŗas stendos skatāmi nesen atslepenoti doku­menti, kas rādot, cik netaisna ir Eiropas Parlamenta rezolūcija.

Putina svētās dusmas var sa­prast, ņemot vērā visu to impe­risko dižošanos, ar kuŗu tiek ga­tavota Lielās Uzvaras 75 gadu jubileja 9. maijā.

Putina noskaņojums nebija manāmi uzlabojies 25. decembrī, kad Kremlī uz sēdi sanāca viņa administrācijai pakļautā “Stra­tēģiskās attīstības un nacionālo projektu padome”. Vladimirs Vladimirovičs, uzrunājot šīs pa­ domes locekļus, bija spiests kon­statēt, ka daudzējādā ziņā godupushchen ‒ aizejošais gads zau­dēts. Eksports neesot pietiekami stimulēts, un vairākās “nacionālo projektu” nozarēs 2019. gadam paredzētais plāns izpildīts tikai par 27,3 procentiem. Ļoti zīmī­ gas ir Putina žēlabas par to, ka nav pietiekamā daudzumā ie­pirkts (!) oborudovaņije, t. i., dažā­da aparatūra u.tml. Tas nozīmē, ka Krievijas ekonomika, īpaši IT jomā, joprojām ir atkarīga no iepirkumiem ārvalstīs, kaut vai Dienvidkorejā...

“Krievijas tieksme “pakļaut” Baltkrieviju varot pārvērsties kaŗā ar NATO, uzskata Alek­sandrs Lukašenko” ‒ tādu virs­rakstu portāls newsru.com lika intervijai, ko Baltkrievijas prezi­dents Lukašenko Minskā deva raidstacijas Eho Moskvi galvena­jam redaktoram Venediktovam. Intervijā prezidents Lukašenko uzsvēra: Krievijas un Baltkrie­vijas attiecības ar katru gadu pasliktinās, un tas var novest Maskavu līdz kaŗam ar Ziemeļ­atlantisko aliansi: “Ja Krievija mēģinās pārkāpt mūsu suverē­nitāti, jūs zināt, kā reaģēs pa­ saules kopība, viņi tiks ievilkti kaŗā. Rietumi un NATO jau to (iespējamo Baltkrievijas suverē­nitātes pārkāpšanu) neizturēs, tāpēc ka viņi to vērtēs kā pret viņiem vērstu draudu. Un kaut kādā ziņā viņiem būs taisnība”.

Lukašenko, tiesa, piebilda, ka Baltkrievija joprojām ir Krie­vijas priekšpostenis, un ja Rie­tumi apdraudēs Baltkrieviju, tad tas būtu tiešs drauds Krievijas suverēnitātei, un Putins taču nepieļaus, “ja mēs ļausim tan­kiem doties uz Maskavu”. Bet šie Lukašenko vārdi taču neatsver to, ko viņš teica intervijas sāku­mā...

Putina satraukumu vēl vairo Krievijas Federācijas komūnis­tiskās partijas 75 g. v. priekšsē­dis Genādijs Zjuganovs, kuŗš 21. decembrī Maskavā, uzrunājot komūnistus un kreiso organi­zāciju aktīvistus, konferencē ar gaŗo nosaukumu “Krievija­ 2024: kreisais pavērsiens vai nacionālā katastrofa”, teica: “Janvārī ‒ feb­ruārī mums jārīko varens forums un jāapstiprina programma, jā­ izvēlas nacionālo interešu un tautas uzticības valdība. Septem­brī, es neizslēdzu, var notikt arī prezidenta pirmstermiņa vēlēša­nas.”

Tikai tas vēl trūka, lai Putinam sabojātu garastāvokli gadmijā.

Autors: Franks Gordons

Publicts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti