Dalies:

Franks Gordons: Baltija bija Hitlera dāvana Staļinam

Franks Gordons: Baltija bija Hitlera dāvana Staļinam
Foto: Timurs Subhankulovs
  • 25. Aug. 2019

 

“Vācijas valsts galvam Ādolfa Hitlera kungam. Lūdzu, Jūs pie­ņemt manu atzinīgumu par ap­sveikumiem un pateicību par labiem vēlējumiem Padomju Sa­vienības tautām. J. Staļins.” Un turpat: “Vācijas ārlietu minis­tram Joachima fon Ribentropa kungam. Pateicos Jums, ministra kungs, par apsveikumiem. Vāci­jas un Padomju Savienības drau­dzībai, kas nostiprināta ar asi­nīm, ir pilnīgs pamats būt ilg­stošai un stiprai. J. Staļins.” (21. decembris ir Staļina dzimšanas diena.) Tas bija lasāms Maskavas laikraksta Pravda 1939. gada 25. decembŗa numurā.

Tātad asinsbrālība – viens no nacistiskās ideoloģijas pamatiem. Asinis, ko lej vācu un padomju kaŗavīri,kopīgi raustot gabalos Poliju saskaņā ar Molotova­ Ri­bentropa paktu, kas parakstīts Maskavā 1939. gada 23. augustā.

Lasītākās ziņas valstī

Liekot publicēt šīs telegrammas Hitleram un Ribentropam Pravdā, Josifs Visarionovičs bija lieliskā omā: Lielvācijas fīrers taču bija viņam, starp citu, uzdāvinājis Lat­viju, Igauniju un Lietuvu. Saskaņā ar minētā pakta sle­penajiem protokoliem Baltijas valstis taču tika iekļautas PSRS interešu sfērā. Tas nozīmēja, ka Staļins var ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem.

1939. gada rudens bija nozī­mīgs, pat liktenīgs Latvijas un Igaunijas vācbaltu kopienai, kad saskaņā ar Hitlera nelokāmo gribu no Latvijas tika, var teikt, evakuēti 50 000, no Igaunijas 14 000 vācbaltu, kuŗu likteņgai­tas Dzintarjūras austrumkrastā sakņojas 13. gadsimtā.Hitlers zināja, ko dara: viņam nebija ne mazāko šaubu par to, ka viņa,teiksim,asinsbrālis (Blut­ bruder) Staļins pilnībā pievāks un sovjetizēs Batijas valstis, un gribēja paglābt vācbaltus no ie­spējamas deportācijas. Protams, oficiāli un pilnīgi ticami ‒ šīs steidzīgās evakuācijas mērķis bija nometināt vācbaltu kopie­nu Polijai atņemtajā plašajā no­vadā ‒ Wathegau, lai to pārvāco­tu (tāpat kā pēc kaŗa Latvijā tika ieplūdināti migranti, lai to pārkrievotu).

Viss notika tā, kā bija nojautis Hitlers un aprēķinājis Staļins: 1939. gada t. s. bazu likumiem 1940. gada vasarā sekoja Baltijas valstu okupācija. Protams, pēc 1941. gada 22. jū­nija, izvēršot kaŗagājienu pret Pa­domju Savienību, Hitlers vairākās runās pauda sašutumu par Latvi­jas, Igaunijas un Lietuvas iekļauša­nu Padomijā, apgalvojot, ka Sta­ļins viņu piekrāpis, pārkāpjot Mo­lotova ‒ Ribentropa paktu. Taču protokolos pieminētās “interešu sfēras”nozīmēja neko citu kā “tavs laupījums – dari kā gribi”.

Kā zināms, Hitlers, 1941. gada vasarā ar Guderiana tankiem sasniedzot Leņingradas pievārti, iekļāva Latviju, Igauniju, Lietu­vu veidojumā Ostland, kas bija pakļauts “okupēto (besetzten) Austrumu apgabalu ministrijai, ko vadīja Hitlera līdzgaitnieks Rozenbergs.

Un tagad – uzmanību! Man priekšā ir Lielvācijas propagan­das žurnāla Signal numurs, kas datēts ar 1943. gada jūniju.Pēc Staļingradas kaŗa laime bija no­vērsusies no Vācijas, un aktuāls kļuva sauklis: “Eiropa jāglābj no boļševisma”. Un šī Signal numura “nagla” ir stāsts par to, kā tika boļ­sevizēta “kāda (!) Eiropas valsts”. Un “Kriegsberichter” (kaŗa ziņo­tājs) Huberts Neimans “devies uz turieni (!), lai aprunātos ar ļau­dīm, kuŗi tās šausmas piedzī­vojuši”. “Kāda Eiropas valsts”... Neimana stāsts illustrēts ar attē­liem no grāmatas “Baigaisgads”, kas izdota Rīgā 1942. gadā, kur redzami padomju tanki, skolnie­ces ar noliektām galvām kādā gājienā utt. Taču žurnāla stāstā nav nosaukta Latvija, runa ir par kādu valsts prezidentu (bez uz­ vārda), par no Maskavas atsūtīto padomju ārlietu ministru (bez uzvārda). Vārdu sakot, idiotisks farss, lai brīdinātu lasītājus, kas sa­ gaida Eiropu, ja tajā iebruks boļ­ševiku ordas, pret kuŗām cīnās Lielvācijas armija kopā ar brīvprā­tīgajiem – “eiropiešu kaŗotājiem”.

Tad, 1943. gada jūnijā, Hitlers i nedomāja par nez kāda Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Latvija bija administrātīva vienība ‒Generalbezirk, ko pārvaldīja ģe­nerālkomisārs ‒ vācietis Dreks­lers, kuŗš savukārt bija pakļauts Ostlandes (oficiāli latviski ‒ Austrumzemes) reichskomisāram Lozem, ko atsūtīja uz Rīgu no Lībekas. Un piramīdas augšgalā Berlīnē rīkojās Rozenbergs. Tā dēvētajai latviešu pašpārvaldei ar Dankeru bija atvēlēta gandrīz tāda kā pagastveču loma.

Lielvācijas ģeniālais propagan­das ministrs Jozefs Gebelss šoreiz bija izdarījis lielu muļķību...

Autors: Franks Gordons

Publicēts sadarbība ar laikrakstu " Brīvā Latvija"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti