Dalies:

Franks Godons: Latviskums un pasaules izpratne

Franks Godons: Latviskums un pasaules izpratne
Foto: Timurs Subhankulovs
  • 28. Jul. 2019

Rietumu pasaulē, kuŗai pieder arī Latvija, pašlaik dažādos līmeņos notiek ar pārspīlējumiem un aizspriedumiem pārbagāts strīds par to, kas svarīgāks un būtiskāks – savas unikālas etniskās identitātes apziņa vai “atvērtās pasaules”, var teikt, “citādības” izpratne. Šis strīds atbalsojas ne tikai Eiropas Parlamentā, bet arī – reizumis izpaužas vardarbībā.

Taču, manuprāt, pastāv visiem pieņemams kopsaucējs, kuŗu visāsavā jaunradē simbolizē Uldis Bērziņš.

Latviskums, var teikt, ir visā viņa patībā, viņa dzīslās. Savai dzimtajai, senajai, daudztūkstošgadīgajai va­lodai viņš ir – nebaidos teikt – bur­vis. Ar saviem, nebaidos teikt, ģe­ niālākajiem latviskojumiem viņš savu tautu iepazīstina ar citu tautu un citu laiku ticējumiem, prātnie­cību, īpatnībām, palīdz izprast mūsdienu pasauli, kuŗā savijas un cīniņā saduras tik daudzi un da­ žādi, kā tagad mēdz teikt, narratīvi. Man priekšā ir astoņas dažādaapjoma grāmatas, kuŗās Uldis Bērziņš savai tautai dāvina izprat­ni par pasauli.

Lasītākās ziņas valstī

1. “Pulcetājs” (Kohelet) ir sace­rējums, kas ietilpst jūdu svētajos rakstos jeb Vecaja Derībā, kā arīkristiešu Bībeles kanonā kā “Zālamana Sprediķotājs”. Tajā iekļau­tas filozofiskas atziņas ar manā­ mu fatalisma piegaršu, kas atbalsojas pasaules literātūrā. No sen­ebreju valodas (kas visumā sapro­tama mūsdienu izraēlietim) lat­viskojis Uldis Bērziņš.

2. “Ījabs” (Hiob). No tā paša jūdu un kristiešu kanona. Ļoti grūti tulkojams, grūti pa īstam izprotams mūsdienu pētniekam. Dziļi ūdeņi...

3. “Slavinājumi”. Tie taču ir tie paši “Dāvida psalmi” – kopskaitā150, kas ietilpst Bībeles kristiešu kanonā, ko daudzi lasītāji pazīst no Dziesmu grāmatas, no citā­ tiem mācītāju sprediķos. Plaši at­balsojas pasaules literātūrā.

4. Korāns. Ulža Bērziņa ilggadējo pūļu spožs rezultāts. Lasot un dzirdot visos plašsaziņas līdzekļos – onilie, offline – par is­lamu un islamismu, terroru un terrorismu, spridzinātājiem­ paš­nāvniekiem, mūsdienu cilvēks rietumzemēs apmulst. Lasot Korānu Ulža Bērziņa latviskojumā,lasītājs labāk izprot laikmetu un tuksnesīgo vidi, kuŗā dzimusi šī grāmata, kas svēta vairāk nekā pusotra miljarda cilvēku – no Bosnijas līdz Indonēzijai, no Marokas līdz Malaizijai. Klasiskā arabu valoda, no kuŗas Uldis Bērziņš Korānu latviskojis, ir ārkārtīgi bagāta un krāšņa.

5. “Teika par Igora kaŗagaitu” (Slovo o polku Igoreve). Knuta Skujenieka un Ulža Bērziņa atdzejojums. Tas ir austrumslāvu,konkrēti – senas Ruses varoņeps,kas liecina par šo, vēsturiski ne­sen pareizticībā kristīto cilšu cī­ņām ar polovciem, pečenegiem un citām Lielas Stepes kareivīga­jām turciskas cilmes ciltīm. Mūs­ dienu krievu, ukraiņu, daļēji balt­krievu mantojums, “saknes”.

6. “Mana vectēva Korkuda grā-mata”. No vecoguzu (turcisks cil­mes) valodas tulkojis Uldis Bērziņš. Lasot šo varoņepu (Dede Korkud), varam gūt priekšstatu par to, kur sakņojas konflikts starp Azerbaidžānu un Armēni­ ju, no kuŗienes nāk panturkisma ideoloģija un kādas tradicijas dārgas daudzajām turciskas cil­mes tautām.

7. “Eddas dziesmas” – lielisks,apdarē grezns izdevums. No sen­islandiešu (!) valodas tulkojis Uldis Bērziņš. Šī grāmata lieti derzinātkāram lasītājam, jo tās ir sak­nes, no kuŗām radušies vikingi, kas siroja un kuģoja no senas Kursas (jā gan) līdz Ziemeļamerikas krastiem (krietni pirms pil­grimiem, kas ieradās ar kuģi “Mayflower”). Vikings bija kaŗa­draudzes vadītajs Rūriks, kuŗš “dibinājis Krieviju”...

8. “Dziesma par manu Sidu” –to Uldis Bērziņš tulkojis no spāņu(senkastīliešu) valodas. Arī atbal­sojas pasaulē, jo liecina par “re­konkistas” pirmsākumiem, kadkristiešu karotāji “sargāja Eiropu”no musulmaņiem, no Almora­ vidu dinastijas, kas valdīja pār Pireneju pussalu un kuŗas laikā Kordovā un citur plauka arabukultūra.

Un ja Uldis Bērziņš uz laiku nebūtu “izsists no ierindas”, viņš droši vien būtu devis latviešu lasītājam savu devīto grāmatu –“Rūmī” – par prātnieku un dzejotāju Džalaledinu Rūmī (1207 –1273), kuŗš rakstīja persiešu va­lodā un tiek cildināts kā islama mērena paveida – sufisma – mā­cības pamatlicējs. “Jaunā Gaitā” un citos plašsaziņas līdzekļos jau parādījās fragmenti no šī iecerētā Ulža Bērziņa diždarba.

Patiešām, latviskums un pasau­les izpratne ir savienojami. Vai tas nav lieliski?

Autors: Franks Gordons

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti