Dalies:

ES un Lielbritānija atsāk intensīvas diskusijas

ES un Lielbritānija atsāk intensīvas diskusijas
CC0 licence
  • 30. Jun. 2020

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija pirmdien, 29.jūnijā, sāka intensīvas nākotnes līguma sarunas piecu nedēļu garumā. Lai gan abas puses vēlas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par attiecībām pēc "Brexit", līdz šim progress nav bijis liels. Pastāv arī bažas, ka Lielbritānijas pievērstā uzmanība sarunām varētu mazināties, jo britu sarunvedis Deivids Frosts pildīs arī premjerministra Borisa Džonsona nacionālās drošības padomnieka pienākumus, ziņo Latvijas Radio.

Pašreizējā sarunu kārta pirmoreiz kopš koronavīrusa pandēmijas notiks klātienē. Plānots, ka sarunas ilgs katru nedēļu, visu jūliju. Tad, pēc neliela pārtraukuma, kārta noslēgsies augusta beigās. Tiek pausta cerība, ka sarunas aci pret aci dos rezultātu. Sarunas, kas notika videokonferences formātā, beidzās ar neatrisinātām domstarpībām daudzos jautājumos.

“Es joprojām ticu, ka vienošanās ir iespējama. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Lielbritānija ir piekritusi paātrināt sarunas vasaras laikā. Bet, kā esmu teicis iepriekš, problēma nav saistīta ar laiku vai metodēm, tā ir saistīta ar būtību. Precīzāk ar to, ka Lielbritānija atkāpjas no saviem politiskajā deklarācijā paustajiem solījumiem," situāciju vērtēja ES sarunvedis Mišels Barnjē.

Lasītākās ziņas

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras valdība drīz pārņems ES prezidentūru, kļuvusi stingrāka savā nostājā, apšaubot, vai Londona tiešām vēlas vienošanos. Viņa paudusi pārliecību, ka Lielbritānijas un visu ES dalībvalstu interesēs būtu panākt sakārtotu izstāšanos. Bet tas jāvēlas abām pusēm.

Briti norādījuši, ka to interesēs nav sarunas ievilkt un turpināt tās arī rudenī. Vienlaikus Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons vēl sestdien uzstāja, ka Lielbritānija pieņems bezvienošanās sekas, ja puses nevarēs atrast kopīgu nostāju.

Pašlaik Lielbritānija joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā līdz gada beigām vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.

Avots: LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti